Lai gan pirmajā pusgadā Ķīnas ekonomika joprojām piedzīvoja kāpumu par 6,3 procentiem, un šāds kāpums lielākajai daļai pasaules valstu var šķist neaizsniedzams sapnis un ļoti labs rādītājs, analītiķu vidū aizvien vairāk par izaugsmes tempiem pasaules otrajā lielākā ekonomikā vērojams uztraukums.
Britu laikraksta „Telegraph” analītiķis Džons Fikeneks to skaidro ar faktu, ka vēl pirms dažiem gadiem tieši Ķīna lielā mērā palīdzēja pasaulei izvairīties no vēl lielākas krīzes. „Kad 2008.gada sākās finansiālā krīze, tieši centrālās bankas nāca palīgā ar saviem līdzekļiem, lai balstītu pieprasījumu ekonomikā. Un tas it īpaši attiecās uz Ķīnu, kurā centrālās bankas veiktie stimulēšanas pasākumi bija nepieredzēti lieli un kas ļoti lielā mērā veicināja gan intensīvu infrastruktūras, gan mājokļu būvniecību valstī, radot ļoti lielu izejvielu un preču pieprasījumu visā pasaulē. Naftai, dzelzsrūdai un varam cenas uzkāpa līdz rekordaugstiem līmeņiem, nodrošinot labus ienākumus tām valstīm, kuru ekonomikas galvenokārt ir balstītas uz resursu ieguvi. Tas savukārt šīs valstis pamudināja pirkt lielākos apjomos rietumvalstīs ražotās preces,” skaidro Fikeneks.
„Telegraph” analītiķis uzsver, ka jau šobrīd vērojamais Ķīnas ekonomikas kritums it īpaši atbalsosies attīstības valstīs: „Ķīnas ekonomika šobrīd ļoti strauji atdziest, un akciju tirgus šogad jau ir piedzīvojis pamatīgu sabrukumu. Tas savukārt nozīmē, ka Ķīnai vairs nav nepieciešams tik daudz preču un izejvielu, un attiecīgi cenas ir strauji nokritušās. Attīstības valstīm tas savukārt nozīmē ļoti būtisku labklājības kritumu.”
Bijušais finanšu ministrs, ekonomists Andris Vilks („Vienotība”) iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka lielā mērā Ķīnas izaugsmes palēnināšanos gan nevar uzskatīt par pārsteigumu, jo jau iepriekš valsts ekonomika bija pārkarsusi.
Savukārt analītiķis Fikeneks bilst, ka galvenokārt Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos izjutīsim akciju tirgos: „Ķīnas ekonomikas atdzišana globālā līmenī pirmkārt izpaudīsies akciju tirgos. Ir jārēķinās, ka Rietumu kompānijām vairs nebūs tā pastāvīgā ienākumu kāpuma, kurš bija vērojams pēdējos sešus vai septiņus gadus. Šo kompāniju akciju vērtība šobrīd lielā mērā balstās uz pieņēmumu, ka kompāniju ienākumi tomēr augs, tāpēc no visai strauja akciju cenu krituma izvairīties būs grūti.”
„Jāsecina, ka, iespējams, patiesā Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palielināšanās pat būs samērā lēna un pakāpeniska, tomēr akciju tirgi reaģēs ļoti strauji un pārspīlēti, jo jau iepriekš, iespējams, daudzu akciju vērtība bijusi noteikta pārāk optimistiski,” teic Fikeneks.
Arī Andris Vilks piekrita, ka kopumā Ķīnas akciju tirgus ir bijis pārāk uzblīdis, un piebilda, ka papildus tam bažas raisa iepriekšēja kreditēšanas politika valstī.
Tāpat bijušais finanšu ministrs pieļāva, ka Ķīnas notikumu ietekme var atbalsoties arī Latvijā, tomēr tā drīzāk ir saistāma ar finanšu tirgiem: „Ja Ķīnā notiek lielākas problēmas, visticamāk, tas var atstāt kaut kādu ietekmi, bet tajā pašā laikā dod zināmas iespējas. Es teiktu, ka vairāk būtu jāuzmanās finanšu tirgus spēlētājiem starptautiskajā līmenī, nevis tik daudz preču ražotājiem. Bet liela daļa pārdomāja šo taktiku – aizvien vairāk skandināvi, vācieši, holandieši, briti pārceļ ražošanu no Ķīnas atpakaļ uz Eiropu. Domāju – tas ir ļoti gudrs solis. Ja tur ekonomika tuvojas pārkaršanai, acīmredzot, tas ir jāņem vērā.”
Atbilstoši analītiķu optimistiskākajām prognozēm, Ķīnai šogad joprojām ir izredzes sasniegt pat ekonomikas izaugsmi par 8,1 procentu. Tomēr lielā mērā valdības lēmumi ir neprognozējami. Un nevar izslēgt iespēju, ka Ķīnas valdība varētu nevēlēties pārāk strauju ekonomikas izaugsmi, priekšroku dodot lielākai stabilitātei.
Šonedēļ jau vēstīts, ka Ķīna trešo dienu pēc kārtas devalvē juaņas kursu pret ASV dolāru. Tas turpina šokēt globālos finanšu tirgus.
Iepriekš jūlijā trīs nedēļas Ķīnas valdība mēģināja apturētu akciju krišanos tās finanšu tirgos. 27. jūlijā Šanhajas biržā akciju vērtība samazinājās par 8,5%. Tobrīd kopējie pēdējā laika zaudējumi sasniedza četrus triljonus ASV dolāru.
