Analītiķi: Krievijas atteikums iestāties OPEC samazina naftas cenas

Šīs nedēļas sākumā naftas cenas piedzīvojušas kārtējo kritumu. Ziņu aģentūra „Bloomberg” uzskata, ka šādu kritumu izraisījuši Krievijas pārstāvju paziņojumi par Krievijas nevēlēšanos iestāties naftas eksportētājvalstu organizācijā OPEC. Krievija uzsver, ka atšķirībā no OPEC valstīm tā negatavojas mākslīgi samazināt naftas ieguves apjomus, prognozējot, ka pārprodukcija tirgū saglabāsies vēl kādu laiku.

Svārstības pasaules naftas tirgū turpinās jau diezgan ilgu laiku. Kā norāda eksperti, straujais naftas cenas kritums izskaidrojams ar jaunākajiem datiem par ASV naftas rezervēm, kas ievērojami pārsniedz pēdējā gada vidējos rādītājus. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC nevēlēšanās samazināt naftas ieguves apmērus, kas pietuvinājušās vēsturiski maksimālajai atzīmei. Svārstības globālajos tirgos pastiprina arī pieprasījuma samazināšanās Ķīnas tirgū.

Vakar Londonas biržā „Brent” naftas cena atkal samazinājās par 4%. Aģentūrai „Bloomberg” analītiķi norādījuši, ka šis kritums saistāms ar Krievijas naftas kompānijas „Rosņeftj” vadītāja Igora Sečina paziņojumiem.

Uzstājoties ar runu „FT Commodities” konferencē Singapūrā, Sečins izteicies, ka Krievija neredz iespēju pievienoties OPEC, kaut varētu arī turpmāk šajā organizācijā darboties kā novērotājvalsts.

Kā viens no iemesliem tiek minētas tehnoloģiskās atšķirības naftas ieguvē, kā arī fakts, ka atšķirībā no OPEC valstīm Krievijā faktiski viss naftas ieguves tirgus esot privatizēts un Krievijas valdība šo tirgu gandrīz nekādi nevarot ietekmēt. Vēl pirms Sečina arī Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs bija paziņojis, ka naftas ieguves apjomu mākslīga samazināšana nav iespējama.

Sečins arī norādījis, ka par spīti naftas cenu straujajam kritumam nopietni ieguves samazinājumi nav notikuši, taču ievērojami ir samazinājušās transnacionālo kompāniju investīcijas naftas sektorā.

Ja pagājušajā gadā investīciju samazinājums esot sasniedzis 140 miljardus dolāru, tad nākamgad tie varētu būt jau 200 līdz 250 miljardi. Pēc viņa vārdiem, šis faktors negatīvi ietekmēs naftas ieguvi un tās cenas varētu nostabilizēties aptuveni divu, trīs gadu laikā.

Kā minimālo naftas cenu Sečins minējis 70 dolārus par barelu, kaut arī pašlaik naftas cenas ir noslīdējušas jau zem 50 dolāru atzīmes.

Vienlaicīgi Sečins izteicies, ka ilgtermiņā naftas ieguvi palielināt varēs tādas valstis kā Krievija, Venecuēla un Irāna un pirms cenu stabilizēšanās būs nepieciešams ar papildus rezervēm segt pašreizējos zaudējumus. Tieši Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ir aicinājis sarīkot naftas ieguvējvalstu samitu, lai spriestu par veidiem, kā apturēt naftas cenu kritumu un stabilizētu tirgu.

Runājot par turpmāko sadarbību ar Eiropas patērētājiem, Krievijas pārstāvji norāda, ka Eiropa arī turpmāk būs galvenais Krievijā iegūtās naftas patērētājs. Arī sadarbība ar Rietumu partneriem pašreizējos krīzes apstākļos turpinoties, kā ierasts, un Rietumu kompānijām tiek dota iespēja apmaiņā pret akcijām iesaistīties dažādos Krievijas uzņēmumu īstenotajos projektos.

Sečins arī prognozējis, ka, par spīti sasniegtajam progresam dažādu alternatīvu enerģijas resursu apgūšanā, pārskatāmā nākotnē nekādu nopietnu diskusiju par pilnīgu naftas produktu aizvietošanu, visticamāk, nebūs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti