"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai BNS sacīja, ka 2013.gads no ekonomikas viedokļa bija labs gads.
"Izveidots daudz jaunu darba vietu, bezdarbs turpinājis mazināties, eksports un apstrādes rūpniecība ir labi turējusies pretim eiro zonas recesijai, iegūta atļauja pievienoties eiro zonai. Politikas veidošanai vēlēšanu un pirmsvēlēšanu gads nav īpaši pateicīgs, bet šis tas tomēr ir noticis, piemēram, ir uzsauktas reformas pabalstu/labklājības jomā un enerģētikā, bet redzēs, kāda būs turpmākā virzība un rezultāts," teica Kazāks.
Viņš atzīmēja, ka uzsāktās sarunas par iestāšanos OECD būs stimuls turpināt uzlabot ekonomikas strukturālo kvalitāti un piebila, ka "Swedbank" veidotais Baltijas jūras reģiona indekss, kas salīdzina ekonomiku strukturālo un institucionālo kvalitāti, ļoti uzskatāmi parāda, ka Latvija vēl arvien ļoti atpaliek no konkurentiem gan Skandināvijā, gan Igaunijā. "Krīzes laikā ir panākta makroekonomikas stabilitāte, bet produktivitāti uzlabojošas mikroekonomikas līmeņa reformas tomēr ir bijušas krietni lēnākas un tās vēl arvien nepietiekamas - to trūkums mazinās izaugsmi nākotnē," sacīja Kazāks.
Starp galvenajām problēmu jomām "Swedbank" galvenais ekonomists minēja to, ka praktiski pa visu perimetru strukturālo reformu temps būtiski sarucis, kas viennozīmīgi mazinās izaugsmi nākotnē, savukārt "Liepājas metalurgs" ir kā uzskatāms piemērs tam, ka valstij savs naudas maks ir jāpieskata. "Cerams, ka no tā mācīsies nākotnē," sacīja Kazāks. Tāpat viņš norādīja, ka joprojām ir vāja un problemātiska uzņēmējdarbības tiesiskā vide, tajā skaitā ir ilgstoši tiesvedību procesi un neprognozējamas izmaiņas likumdošanā, kā arī esošais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods ir beidzies, bet jaunā perioda fondu apgūšana kavēsies un jūtami ieplūst ekonomikā nauda sāks vien 2015.gada otrajā pusē.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS teica, ka 2013.gadā Latvija turpināja dziedēt krīzes rētas.
"2013.gads solīja, ka ekonomikas aktivitātes kāpums palēnināsies, kas arī ir noticis. Tomēr, palēnināšanās tomēr notikusi nedaudz mērenāk kā gaidīts. Te arī parādās tas, ka pozitīvo tendenču ieguvumi ne tuvu neatbilst iedzīvotāju gaidām, kā arī pozitīvās pārmaiņas līdz iedzīvotājiem nonāk nevienmērīgi, mērenā tempā, tādēļ tas ir atsaucies iedzīvotāju noskaņojuma atslābumā. Tomēr, ja vērtē Latvijas veikumu un vispārējos apstākļus globālajā ekonomikā, Latvija iespējusi izspiest no situācijas tuvu maksimāli iespējamam," sacīja Gašpuitis.
Tāpat viņš norādīja - kā arī bija gaidāms, 2013.gads ir pagājis eiro zīmē. "Diskusijas, virzība, šaubas un ieviešanas procesa nianšu apspriešana ir bijusi starp aktuālākajām tēmām visa gada garumā. Un šī procesa noslēgšana viennozīmīgi ir nozīmīgākais gada notikums. No tā izrietoša ir uzticamības nostiprināšanās, ko ataino reitinga kāpums," teica Gašpuitis.
Kā vienu no neveiksmīgākajiem pērnā gada notikumiem viņš minēja "Liepājas metalurga" sāgu, kas sašūpoja ne tikai nozari un Liepāju, bet arī valdības tēlu, kā arī kā gada neveiksmi atzīmēja valdības krišanu, jo īpaši ne pārāk veiksmīgās jaunās valdības veidošanas kontekstā.
"Pozitīvi, ka ar lielu politisko rezonansi, tika pieņemts nākamā budžets, kas tomēr iezīmē darbaspēka nodokļu samazināšanu, minimālās darba algas u.c. pasākumus. Tomēr tas, ka kārtējo reizi valdība atkāpās no iepriekšējās apņemšanās, norāda uz joprojām visai plašo potenciālu pie kā strādāt, lai celtu valdības un arī visas valsts uzticamību," viņš sacīja.
