Analītiķi brīdina – pasaule globālās recesijas priekšā

ĪSUMĀ:

• ES ministri nevienojas par Covid-19 krīzes skarto valstu glābšanu.
• Finanšu tirgi reaģēja nekavējoties, eiro vērtība pret dolāru krita.
• “Bloomberg”: Marts ir uzskatāms par globālās recesijas sākumu.
• ASV daudz lielāks bezdarbnieku skaita palielinājums, nekā prognozēts.
• Austrālijā darba meklētāju skaits ir lielākais kopš 2009. gada.
• PTO: atsevišķās jomās situācija izskatās sliktāka, nekā 2008. -2009. gada krīzes laikā.
• Prognozes: ar smagu triecienu jau pavisam drīz ir jārēķinās Vācijai un Francijai.

Pēc tam, kad Eiropas Savienības finanšu ministriem šajās dienās neizdevās vienoties par koronavīrusa krīzes finansiālās glābšanas paketi vissmagāk skartajām valstīm, nekavējoties ir reaģējuši finanšu tirgi. Eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir kritusies, un atsevišķi analītiķi jau prognozē, ka pārskatāmā nākotnē eiro un dolārs varētu būt gandrīz vienā vērtībā.

Aģentūra “Bloomberg” secina, ka arvien vairāk pierādījumu liecina par to, ka marts ir uzskatāms par globālās recesijas sākumu. Apkopojot ekonomiskos rādītājus, “Bloomberg” norāda, ka Covid-19 krīze atstāj iespaidu gan uz uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, gan uz lielām tirdzniecības lielvarām, gan uz daudz izolētākām ekonomikām un augošajiem tirgiem.

Piemēram, Vācijā martā, salīdzinot ar šo pašu mēnesi pirms gada, par 38% ir kritusies jauno auto reģistrācija, lai arī tieši marts parasti ir uzskatāms par ražīgāko mēnesi. ASV piedzīvo daudz lielāku bezdarbnieku skaita palielinājumu, nekā prognozēts. Austrālijā darba meklētāju skaits ir lielākais kopš 2009. gada.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerālsekretārs Roberto Azavedo norādījis, ka atsevišķās jomās situācija izskatās sliktāka nekā 2008. -2009. gada finanšu krīzes laikā un mūsu priekšā var stāvēt visu laiku dziļākā ekonomiskā recesija.

Līdzīgu viedokli pauž arī kompānijas “Goldman Sachs” globālo akciju tirgus stratēģis Pīters Openhaimers, īpaši norādot uz zaudējumiem ASV un eirozonai.

“ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu kristiem par 6,2%, bet eirozonā tie būs aptuveni 9%. Tas ir, runājot par IKP. Mēs sagaidām, ka ienākumi ASV samazināsies par aptuveni trešo daļu, eirozonā par 45% un Āzijā par apmēram 20%. Šie ir patiešām lieli skaitļi, pat salīdzinot ar citām krīzēm. Taču, tā kā šī ir patēriņa krīze, pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas vajadzētu būt kāpumam. Nākamgad ASV un Eiropā ienākumi varētu celties par 50%.

Mēs tiešām redzam globālu izaugsmi nākamajā gadā, kas varētu būt ap 6%. Tas gan neatgriezīs mūs pirmskrīzes punktā, bet liecinās par ekonomikas atsperšanos jaunam kāpumam,” spriež Pīters Openhaimers.

Trešdien publiskotās prognozes liecina, ka ar smagu triecienu jau pavisam drīz ir jārēķinās divām Eiropas Savienības ekonomiskajām lokomotīvēm – Vācijai un Francijai.

Vairāku domnīcu publiskotā ziņojumā uzsvērts, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī jau ir samazinājusies gandrīz par diviem procentiem, bet otrajā ceturksnī gaidāmais IKP kritums var būt lielākais kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem.

Savukārt Francijas Centrālā banka trešdien apstiprinājusi, ka gada pirmajos mēnešos valsts ekonomika ir samazinājusies par aptuveni sešiem procentiem un tas nozīmē, ka valsts jau ir recesijā, jo kritums bija vērojams arī iepriekšējā ceturksnī. Arī Francijas pirmā ceturkšņa rādītāji ir sliktākie kopš 1945. gada.