De Facto

De Facto

De Facto

«ABLV Bank» 50 miljonu lietā kriminālprocess arī pret Berni

Vai dzelzceļa dotēšana no budžeta - neizbēgama?

Amatpersonas izvairīgas par «Latvijas dzelzceļa» dotēšanu

Atbildīgās amatpersonas nesniedz skaidru atbildi, vai “Latvijas dzelzceļš” (LDz) nonācis vai tuvākajā laikā nonāks līdz situācijai, kad kompānijai būs nepieciešama valsts budžeta palīdzība, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.  

Iepriekšējais Ministru kabinets 2018.gada rudenī pieņēma indikatīvo dzelzceļa attīstības plānu, un Satiksmes ministrija ar LDz parakstīja īpašu līgumu. Tas paredz, ka, atbilstoši Eiropas Savienības regulai, valsts finansiāli piedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā, ja LDz strādā ar zaudējumiem.

LDz pirms nedēļas paziņoja par 1500 darbinieku atlaišanu, jo pagājušais gads no kravu apgrozījuma viedokļa bija sliktākais pēdējos 17 gados. 

Kompānijas finanšu situāciju pārzinoši avoti “de facto” minēja, ka darbinieku atbrīvošana varētu LDz šogad dot labākajā gadījumā dažu miljonu eiro ietaupījumu, bet sliktākajā – nekādu, jo atlaistajiem darbiniekiem būs jāmaksā kompensācijas.

Nākamajā gadā atlaišanas LDz varētu dot 17 miljonu eiro ekonomiju. 

Vaicāts, vai LDz ir nonākusi līdz stāvoklim, kad kompānijai nepieciešama valsts palīdzība, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbildēja, ka “pašlaik LDz vadība ar šādu indikāciju nav nākusi".

Ministrs pieļauj, ka šogad LDz ir iespēja strādāt ar pašu līdzekļiem. “Mērķis, protams, ir nākamos gadus samazināt izmaksas, lai pēc iespējas mazāk dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas attiektos uz valsts budžetu,” saka Linkaits.

Lūgts precizēt, vai viņš neizslēdz dzelzceļa dotēšanu no valsts budžeta, ministrs atbild, ka “šobrīd LDz pārrēķina visas prognozes, arī attiecībā uz nākamajiem gadiem. Tad arī varēs saprast kāda prognoze veidojas". 

Arī LDz vadītājs Māris Kleinbergs LTV raidījumā “Tieša runa” tieši neatbildēja, vai LDz palīdzība varētu būt nepieciešama jau šogad. “Tas ir jautājums, kas ir dienas kārtībā, par kuru būs jārunā,” sacīja Kleinbergs.  

“Latvijas Dzelzceļš” šogad rēķina vēl zemāku kravu apjomu nekā pērn. 

KONTEKSTS:

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits iepriekš informēja, ka  LDz strādā pie jauna biznesa modeļa, kas nozīmēs arī darbinieku skaita samazināšanu. Viņš sacīja, ka LDz  lūdzis darbinieku skaita samazināšanas procesu sākt "no augšas".

"Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, kas bija par 10,8% mazāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 2,2 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, vēstīja LETA, atsaucoties uz LDz publiskoto informāciju. 2018. gada deviņos mēnešos LDz strādāja ar 156,432 miljonu eiro apgrozījumu un 18,818 miljonu eiro peļņu.

"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas darbinieku skaits uzņēmumā tuvojās 22 000, bet pēc biznesa modeļa reorganizācijas un efektivitātes palielināšanas LDz koncernā 2019. gada sākumā strādājošo skaits bija nepilni 10 000.

Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti