''Tāpat kā martā sāka birt epastā un telefonā īsziņas – atcelts, atcelts, atcelts, Gulbene, Smiltene, Balvi, Valmiera…'' Saņemt ziņas par atceltajiem tirdziņiem cēsniecei Dinai Kļaviņai bija ļoti rūgti, jo prece, kuru viņa gatavo – dabīgā rapšu vaska sveces –, vispieprasītākā ir tieši Ziemassvētku laikā. ''Ziemassvētku tirdziņos izdodas, kā mēs sakām, uzkrāt nedaudz tauciņus janvārim un februārim, kad nav nekāda aktīvā dzīve.''
Mikrouzņēmuma „Sortus” pārstāvis Andris Meļķis atzīst, ka ne tikai mājamatniekiem, bet visiem mazajiem ražotājiem šis ir smags laiks: ''Pēc janvāra seko trīs tukšie mēneši līdz Lieldienām, kad nekas nenotiek, tirdziņu nav, nu diemžēl ļoti bēdīgi. Tie ir cilvēki, kuri kustas, kuri paši sevi un savas ģimenes apgādā, un pašlaik ir tāda lieta, ka
tas viss tiek iznīcināts. Pirmkārt tiek iznīcināts, apliekot ar nodokļiem, vēl pie tam pandēmijas laikā, kad mēs visi esam ļoti smagā un grūtā stāvoklī. Izmisums ir totāls, es jums teikšu.''
Nedaudz labākā situācijā ir tie mājražotāji, kuri specializējušies pārtikas ražošanā, taču arī viņiem šis gads nav viegls.
''Nu situācija tāda, ka bezmaz vai jābrauc uz mājām klāt pie pircēja, tie tirdziņi, tie Ziemassvētku tirdziņi visi ir aiztaisīti ciet. Vēl kaut kur ir kādi parastie tirgi, bet tas jau vairs nav tas, jo cilvēkiem uz svētkiem tas Ziemassvētku tirdziņš ir vajadzīgs. Es te paskaitīju, cik es iepriekšējos gados saražoju, cik šogad, – nu stingri mazāk, cilvēku arī tirgos ir mazāk,'' vērtē zemnieku saimniecības „Arumi” saimniece Ineta Bole, kuras galvenā prece ir dažādu veidu asinsdesas.
Pārtikas ražotāji vēl var atrast iespēju tirgoties tā sauktajos parastajos tirgos, bet amatniekiem tas nav tik vienkārši, un risinājums, kā uzskata Dina Kļaviņa, nav arī interneta veikals:
''Jā, man ir interneta veikals, bet to nekādā ziņā nevar salīdzināt ar tiešo tirdzniecību, jo cilvēks vienmēr labprātāk pērk, kad viņš to preci var paņemt rokā. Kā manā gadījumā, – viņš grib to sveci pasmaržot, vai viņam patīk tāda ēteriskā eļļa vai tāda, katrā ziņā ar internettirdzniecību, lai tā atsvērtu tirdziņu neesamību... Es neesmu tik optimistiska.''
Mājražotāji spriež, ka daudziem no viņiem šis gads liks izbeigt savu darbību, jo īsti nav iespējas pretendēt arī uz krīzes atbalstu.
Dina Kļaviņa tam mēģināja pieteikties pavasarī.
''Mazie izbirst cauri sietam, un pamatojums ir tāds, ka valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas ir par mazām, lai piešķirtu dīkstāves pabalstu, – tas ir precīzs citāts. Tad nu, ja tu maziņš esi, tad tu tik daudz neiemaksā. Iepriekš tika runāts, ka 80 eiro pienāksies katram, nu iznāca tā, ka arī 80 eiro man nepienācās,'' stāsta Dina Kļaviņa.
Mājražotāji nesaprot – ja var šobrīd strādāt parastie tirgi, lielveikali, kāpēc, ievērojot visus drošības pasākumus, tomēr nevarēja būt arī Ziemassvētku tirdziņi?
''Paskaties – Tallinā notiek, Čehijā tirdziņi notiek! Kur ir telpās iekšā, lielveikalā un telpās, lūdzu, pērciet. Parastā tirgū, kur tāpat ir tirgotājs pie tirgotāja, lūdzu, pērciet, bet Ziemassvētku tirdziņā nevar. Tajā vairāk vīruss skrien vai?'' neizpratni pauž Ineta Bole.
Lai arī izpaliks pirmssvētku noskaņa, kuru, protams, rada arī Ziemassvētku tirdziņi, pašvaldībās tiek meklētas iespējas, kā atbalstīt mājražotājus. Valmierā tā būs iespēja tirgoties astoņās āra tirdzniecības vietās nelielās nojumēs, darba dienās tie būs amatnieki, bet brīvdienās pārtikas tirgotāji. Savukārt Smiltenes novada pašvaldība izsūtījusi ap 150 vēstuļu saviem amatniekiem un mājražotājiem, lai apkopotu informāciju par viņu piedāvājumu un kā to iegādāties. Tad, protams, ne tādā apjomā, kā citu gadu, bet amatniekiem un mājražotājiem vismaz būs iespēja savu produkciju realizēt.
