Eiro fokusā

Trūkst ne tikai vienkāršā darba darītāju, bet arī spēcīgu līderu

Eiro fokusā

Ķekavas putnu fabrikā audzē vistas bez antibiotikām

Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatā stāsies Kristīne Lagarda

Amatā stājas jaunā ECB vadītāja Lagarda

Šodien amata pienākumus sāk pildīt jaunā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda. Viņa augstajā amatā nomainīs Itālijas pārstāvi  Mario Dragi. Eksperti prognozē, ka Lagarda varētu veiksmīgāk sadarboties ar politikas veidotājiem.

Lagarda astoņus gadus bija Straptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore, bet pirms tam pildīja ministra pienākumus Francijas valdībā. Viņa tiek uzskatīta par lielisku finanšu speciālisti, tāpēc izvirzīšanas un apstiprināšanas procesā problēmas neradās.

Vēl pirms stāšanās amatā Lagarda aicināja eirozonas valstis ar budžeta pārpalikumu palielināt izdevumus, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi. Viņa uzsvēra, ka   2008. un 2009. gada krīzes laikā eirozonas dalībvalstis veiksmīgi koordinēja savu fiskālo politiku, lai glābtu bloku. Taču kopš tā laika ekonomiski attīstītākās valstis ar regulāru budžeta pārpalikumu, tai skaitā Nīderlande un Vācija, nav pielikušas nepieciešamās pūles, lai palīdzētu pārvarēt pašreizējo nelīdzsvarotību. Tās varētu vairāk investēt infrastruktūras objektos, izglītībā un inovācijās.

Patlaban 63 gadus vecā Kristīne Lagarda pirms astoņiem gadiem kļuva par pirmo sievieti, kas kļuva par Vašingtonā bāzētā Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori. Tagad 1.novembrī viņa oficiāli pārcelsies uz Frankfurti un kļūs par pirmo sievieti Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja krēslā. Francūziete amatā nomainīs itāli Mario Dragi.

Pirms kļūšanas par Eiropas Centrālās bankas prezidentu, viņš bija Itālijas centrālas bankas vadītājs. Pagājušā nedēļā 72 gadus vecais Dragi novadīja pēdējo Eiropas Centrālās bankas Padomes ikmēneša sanāksmi. Rekordzemās procentlikmes tika atstātas spēkā. Dragi teica, ka savā ziņā daļa no viņa vadītās ECB mantojuma ir "nekad nepadodies”.

Dragi Eiropas Centrālas bankas grožus pārņēma 2011.gadā, kad eirozonai bija jātiek galā ar pēckrīzes sekām. 2012.gadā uzrunā Londonā viņš nodemonstrēja vārdu spēku. Tobrīd eirozona bija dziļā krīzē, parādos grima valstis kā Grieķija, monetārā savienība šķita tuvojamies sabrukumam. "Sava mandāta ietvaros, ECB ir gatava darīt visu, lai arī ko tas prasītu, lai saglabātu eiro. Un ticiet man, ar to būs pietiekami," sacīja Dragi.

"Whatever it takes” jeb "Lai arī ko tas prasītu” – šie ir vārdi, ar ko viennozīmīgi atcerēsies Dragi, saka Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Tie nomierināja tirgus, deva valdībām laiku stabilizēties.

Dragi laikā ECB izvērsa plašus ekonomiskās stimulēšanas pasākumus, obligāciju uzpirkšanas programmas, ko izbeidza tikai pērn decembrī. Taču eirozonas inflācijas un izaugsmes rādītāji joprojām ir pārāk zemi. Un septembrī Dragi paziņoja, ka ECB atsāk aktīvu uzpirkšanas programmu. Tomēr tam esot iebilduši tādu valstu kā Vācijas, Francijas un Nīderlandes centrālo banku vadītāji, kaut galu galā lēmums tika pieņemts. Tas nozīmē, ka nākamās ECB vadītajās Lagardas uzdevums būs vismaz divkāršs, saka Kazāks.

"Pirmais, mazināt viedokļu atšķirības dažādu centrālo banku vadītāju pusē. Un tajā pašā laikā turpināt attīstīt šo atbalstošo monetāro politiku, lai palīdzētu eirozonas ekonomikai turpināt augt. Un otra lieta – turpināt mudināt valdības savus darbus. Tās pašas strukturālās politikas lietas. Jo pēc būtības monetārā politika var palīdzēt tikai vienā jomā. Bet, lai palīdzētu visai ekonomikai, ir nepieciešama arī fiskālā politika, proti, atbildīga budžeta politika. Un arī strukturālās lietas kā elastīgāks darba tirgus, kas palīdz ekonomikai kāpināt ražīgumu, lai tā izaugsme veidojās," norāda Kazāks.

Paredzams, ka Lagarda turpinās Dragi aizsākto ekspansīvo monetāro politiku, uzskata Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Jānis Priede. Taču redzams, ka pazeminātās procentlikmes un ekonomikas stimulēšanas pasākumi pagaidām nav sasnieguši gaidīto efektu. "No vienas puses viņš dara visu iespējamo ar viņa rokās esošajiem instrumentiem, bet pašā laikā varbūt neredzam efektu. Un te saskata, ka ar Lagardas atnākšanu varētu šis tas mainīties. Ne gluži attiecībā uz monetāro politiku, jo tā, visticamāk, kādu laiku paliks ar zemajām procentlikmēm. Bet viņa ir bijusī Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja, un attiecīgi viņai ir plaši kontakti un redzējums par to, kā viņa varētu veiksmīgāk sadarboties ar politikas veidotājiem. Jo to, kas Eiropā mazliet pietrūka, ir nepieciešamās strukturālās reformas, lai ekonomiku veicinātu mazliet vairāk. Jo šķiet, ka tikai ar monetārās politikas rīkiem ir par maz," saka Priede.

Problēma arī, ka ilgstošais zemo procentlikmju periods sāk radīt citus riskus, un Lagardai neapšaubāmi būs izaicinājumi. "Kāpēc Vācija neapmierināta? Vācija ir viena no nācijām, kas ir uzkrājējnācija. Jebkuram indivīdam, kurš veica uzkrājumus, šī desmitgade un zemo procentlikmju periods ir ļoti neizdevīgs, jebkuram uzkrājējam. Un tajā pašā laikā redzam, ka ekonomika arī neaug tik ātri. Arī ļoti konservatīvie uzkrājēji kā dzīvības apdrošināšana un pensiju fondi, lai viņi spētu normāli pelnīt nākotnei, viņiem jāiegulda riskantākos pasākumos. Un te parādās momenti, kas ar šo zemo procentu likmju ievilkšanos var kļūt riskanti ekonomikai," atzīst Priede.

Kā Dragi politika ietekmējusi Latviju? Kazāks uzskata – "viss, kas ir spēcinājis eirozonas ekonomiku, Latvijai viennozīmīgi nāk par labu”. "No vienas puses viņš dara visu iespējamo ar viņa rokās esošajiem instrumentiem, bet pašā laikā varbūt neredzam efektu. Un te saskata, ka ar Lagardas atnākšanu varētu šis tas mainīties. Ne gluži attiecībā uz monetāro politiku, jo tā, visticamāk, kādu laiku paliks ar zemajām procentlikmēm. Bet viņa ir bijusī Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja, un attiecīgi viņai ir plaši kontakti un redzējums par to, kā viņa varētu veiksmīgāk sadarboties ar politikas veidotājiem. Jo to, kas Eiropā mazliet pietrūka, ir nepieciešamās strukturālās reformas, lai ekonomiku veicinātu mazliet vairāk. Jo šķiet, ka tikai ar monetārās politikas rīkiem ir par maz," saka Priede," uzskata Kazāks.

Kopumā skaidrs, ka Lagardai, bijušajai Francijas finanšu ministrei un juristei, priekšā grūts uzdevums vadīt vienotās valūtas bloku – gan domājot, kā iekustināt eirozonas kopējo izaugsmi, gan līdzsvarojot dažādās valstu vīzijas par pareizāko ceļu, kā tas darāms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti