Ārlietu ministrija otrdien, 30.janvārī, aicināja Ukrainu, kuras pilnvarotajai lietvedei Alisai Podoļakai iesniegta nota, izņemt Latviju no šī saraksta.
Pirms tam jau Ukrainai nosūtīta Ārlietu un Finanšu ministrijas kopīgā vēstule Ukrainas kolēģiem. Latvijas vēstnieks kopā ar Igaunijas vēstnieku ir kopīgi strādājuši Kijevā, bet bez rezultāta, tāpēc pieņemts tik stingrs solis.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) norādīja, ka diemžēl tas, ka vēl nav pozitīva rezultāta, “mums liek rīkoties arī šādā veidā”.
“Līdzīga sistēma ir Igaunijā jau vairākus gadus, līdz ar ko acīmredzami šis “melnais saraksts” ir saistīts ar mūsu nodokļu reformu, kas, mūsuprāt, veicina Latvijas ekonomiku un atbilst visiem starptautiskajiem OECD, arī Eiropas Savienības standartiem,” uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs pieļauj arī Eiropas Savienības institūciju iesaisti, uzsverot gan, ka Latvija šo jautājumu traktē kā pārpratumu un kļūdu.
Latvijas iekļaušana šajā sarakstā jau radījusi vairākas problēmas Latvijas uzņēmumiem, viņiem jāsniedz papildu informācija un ir apgrūtināta normāla darbība ar Ukrainas bankām, atklāja ministrs.
Viņš gan nevēlējās nosaukt šo uzņēmumu nosaukumus, bet tie ir “Latvijas kapitāla izcelsmes uzņēmumi un viens no tiem ir ar valsts kapitāla līdzdalību”.
Arī Finanšu ministrija iepriekš pauda, ka Ukrainas valdības lēmums iekļaut Latviju un Igauniju transfertcenu kontrolējamo valstu sarakstā ir nepamatots, un solīja kopā ar Ārlietu ministriju strādāt, lai izslēgtu Latviju no šī saraksta.
"Ko tas praktiski nozīmē? Ne obligāti tas nozīmē, ka būtu jāmaksā kāds papildu nodoklis, bet jau šobrīd uzņēmējiem nav skaidrības par nodokļu piemērošanas kārtību, un praktiski ir redzams, ka maksājumi un norēķināšanās kārtība aizņem ilgāku laiku nekā pagājušā gada nogalē.
Tādējādi lielāks administratīvais slogs un lielākas izmaksas, kas nekādi neveicina savstarpējās tirdzniecības attiecības," skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Līdzīgu notu otrdien, 30.janvārī, Ukrainai iesniegusi arī Igaunija.
Tikmēr Ukrainas vēstniecība Latvijā skaidro – šīs prasības nediskriminējot Latvijas uzņēmumus.
"Saraksta darbība attiecas tikai uz Ukrainas iedzīvotājiem, kuri Ukrainas nodokļu iestādēm iesniedz pārskatu par kontrolētiem darījumiem. Tādējādi Ukrainas ieņēmumu dienests noteiks riskantās darbības, uz kurām attiecas papildu kontrole. Ukrainas centrālā banka nav pieņēmusi lēmumu iekļaut Latviju ārzonas teritoriju sarakstā. Lai izvairītos no pārpratumiem, tā nosūtīja Ukrainas bankām vēstuli par direktīvu, kurā paskaidrots juridiskā pamata trūkums padziļinātas analīzes veikšanai attiecībā uz Latvijas uzņēmumiem. Šāda pieeja pozitīvi ietekmēs finanšu un banku operāciju mehānismu starp abām valstīm," skaidro Podoļaka.
Ārlietu ministrijā gan uzsver – kopējās attiecības ar Ukrainu aizvien ir labas, tāpēc pagaidām jautājums par Latvijas izslēgšanu no nodokļu patvēruma valsts saraksta tiek risināts sarunu ceļā.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šo jautājumu ar Ukrainas pusi pārrunājis arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Marta sākumā Latvijā plāno viesoties Ukrainas premjers Volodimirs Groismans. Ja Latvija aizvien nebūs izslēgta no Ukrainas ārzonu saraksta, šis būs viens no sarunu tematiem.
KONTEKSTS:
Ukrainas valdība pērnā gada 27.decembrī pieņēma lēmumu vēl 22 valstis, tostarp Latviju un Igauniju, iekļaut starp tām jurisdikcijām, kuras Ukraina uzskata par nodokļu patvēruma valstīm.
Iekļaušana šajā sarakstā paredz, ka ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 30% apmērā tiek tūlītēji piemērots precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti no šādām jurisdikcijām. Tāpat arī uzņēmumu un banku uzraudzība kļūst krietni stingrāka.
Arī Igaunija paziņoja, ka lēmums iekļaut Igauniju sarakstā pieņemts kļūdas dēļ un Igaunijas Ārlietu ministrija strādā, lai situāciju atrisinātu.
