Alu, kurš stiprāks par 5,8%, nevarēs pildīt plastmasas pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par puslitru, bet alu, kas nav stiprāks par 5,8%, nevarēs pārdot pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par vienu litru.
Jau saražoto produkciju veikalos gan vēl ļaus iztirgot līdz 2018.gada 31.martam.
Lielajos plastmasas iepakojumos aizliegs pārdot ne tikai alu, bet arī raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus.
“Tas faktiski nozīmē, ka plastmasas “divlitrenēm” no veikalu plauktiem būs jāpazūd līdz 2018.gada aprīlim,” izmaiņas iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā raksturoja komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība).
Viņš piebilda, ka nākamais solis būtu pilnīga atteikšanās no plastmasas iepakojumiem alkoholisko dzērienu ražošanā un apritē.
Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs. Tāpat ierobežojumi neattieksies uz stikla, keramikas, koka, metāla vai komplekso iepakojumu, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kas iepakots kartona kastē.
Otrreizējā caurlūkošanā pieņemtie grozījumi noteic, ka alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus lielajās plastmasas pudelēs, kas saražoti līdz 2017.gada 31.decembrim, būs atļauts realizēt līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2018.gada 31.martam.
Lai aizliegumu varētu piemērot, likumprojekts pirms izskatīšanas Saeimas sēdē galīgajā lasījumā tika saskaņots ar Eiropas Komisiju. Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) gan brīdināja, ka saskaņošana var prasīt vairākus mēnešus un Eiropas Komisijas atbildi varētu saņemt tikai vēlu rudenī, un rezultātā industrijai būs tikai daži mēneši, lai pielāgotos izmaiņām. Viņš arī norādīja, ka pašlaik 40% alus pilda lielajās plastmasas pudelēs.
“Šie ir būtiski ierobežojumi, lai mazinātu alkohola patēriņu Latvijā pēc vairāk nekā 25 neatkarības gadiem un nākotnē nepieļautu šāda alkohola nonākšanu veikalu plauktos. Uzskatu, ka sabiedrība mērķtiecīgi tiek nodzirdīta vairāku gadu garumā,” iepriekš uzsvēra Naudiņš.
Jau ziņots, ka, izvērtējot 20 Saeimas deputātu iesniegto otrreizējas caurlūkošanas lūgumu par Saeimas šā gada 11. maijā pieņemto grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā spēkā stāšanās laika atlikšanu līdz 2020. gada 1. septembrim, Valsts prezidents likumu atdevis Saeimai.
Valsts prezidents aicinājis vērtēt, vai alkohola tirdzniecības ierobežojumu spēkā stāšanās atlikšana uz trim gadiem ir pamatota un kāds laika periods patiešām būtu nepieciešams, lai pienācīgi sagatavotos jaunajam regulējumam.
Iepriekš likumprojektā bija paredzēts, ka ierobežojumi stāsies spēkā jau šā gada 1.septembrī. Tomēr pirms likumprojekta skatīšanas trešajā lasījumā atbildīga Saeimas komisija uzklausīja nozares iebildumus un piedāvāja atlikt ierobežojumu stāšanos spēkā līdz 2020.gada 1.septembrim.
Tāpat prezidents 30.maijā, tikšanās laikā ar dzērienu ražotājiem vienojās pakāpeniski atteikties no plastmasas iepakojuma alkoholisko dzērienu apritē.
Likumu atvēra, lai cīnītos ar tā dēvētājiem “bamšļiem” – lēto stipro alu divu litru plastmasas pudelēs. Stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši, tāpēc Saeima plānoja ierobežojumus.
