Dienas ziņas

Covid-19 dēļ slēgto skolu un PII audzēkņu vecākiem – pabalsti

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Meklē risinājumus aptieku pieejamībai laukos

Alūksnes novadā trūkst lauku aptieku

Pašlaik Latvijā ir aptuveni 770 aptiekas. Pārsvarā tās koncentrējas sev izdevīgās vietās pilsētās, savukārt laukos aptieku ir maz. Ir pat novadi, kur ārpus centra aptieku vai to filiāles nav vispār. Tāda situācija arī Alūksnes novadā, kur iedzīvotāji jau pielāgojušies situācijai un izlīdzas, kā nu var, tomēr atzīst – tas ir apgrūtinoši.

Alūksnes novada Zeltiņos aptieka pārstāja darboties pirms trīs gadiem, un visā plašajā novadā ar Alūksnes pilsētu un 15 pagastiem tā bija palikusi pēdējā lauku aptieka. Arī Zāļu valsts aģentūras Farmaceitiskās darbības uzņēmumu reģistrā neuzrādās, ka, izņemot pilsētu, būtu vēl kāda aptieka vai filiāle kādā no tuvējiem pagastiem.

“Nāca e-veselība ar saviem noteikumiem, un tos jau lauku apvidos bija grūti pieņemt. Varēju doties pensijā un to arī izmantoju,” stāsta bijušās Zeltiņu aptiekas vadītāja Gunta Vanaga.

Vanaga aptiekas darbību Zeltiņos nodrošināja 22 gadus. Viņa piekrīt, ka pēdējos gados, samazinoties iedzīvotāju skaitam, kritās arī pieprasījums, taču, ja nebūtu papildu apgrūtinošie  apstākļi, iespējams, vēl varēja turpināt darboties.

“Vecmammām vajag, drauga vecmammai vajag zāles, un speciāli jābrauc uz pilsētu. Ne jau visi pensionāri var tikt uz to pilsētu,” stāsta Lana Upīte, veikala pārdevēja Zeltiņos.

To apliecina arī kāds uzrunātais Zeltiņu pagasta iedzīvotājs: “Man arī zāles vajag, un jābrauc uz pilsētu. [Ir apgrūtinoši.] Jā, cik tad tie autobusi kursē?”

“Ja pagastā nav 1000 iedzīvotāju, tad arī aptieka pastāvēt nevar,” norāda bijušās Zeltiņu aptiekas vadītāja.

Un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc aptiekas vai filiāles nav arī citos pagastos – neesot rentabli. To apliecina arī pagastu pārvalžu vadītāju sniegtā informācija. Tā nu iedzīvotājiem nākas doties uz pilsētu, kas no viena otra pagasta ir 20 līdz 30 km tālu.

“Kad aptieku likvidēja, sazinājos ar vienu aptieku tīklu un parēķinājām izmaksas, un viņi teica, ka viņiem tas nav rentabli. Ja ir jānomā telpas, jāaprīko ar visām iekārtām, jānodrošina visas prasības, kas ir aptiekai. Bet mēs pagastā izpalīdzam. Ja kādam ir tā, ka nevar, es braucu diezgan bieži uz Alūksni un paņemu gan receptes, gan uz e-receptēm, atvedu cilvēkiem tās zālītes,” stāsta Zeltiņu pagasta pārvaldes vadītāja Elita Laiva.

Izpalīdzot arī kaimiņš kaimiņam. Zeltiņos iedzīvotāji saka – labi, ka pagastā vēl vismaz ir ģimenes ārstes prakse.

Veselības ministrijai ir zināma situācija laukos, un tiek meklēti risinājumi. “Mēs šobrīd pārskatām aptieku darbības noteikumus, arī prasības aptieku telpām, tātad, lai tās būtu adekvātas tam iedzīvotāju skaitam, kas šobrīd laukos ir.

Apskatām arī iespējas ar mobilo aptieku attīstību vietās, kur aptieku nav pavisam.

Tur varētu būt, piemēram, izbraukuma aptieka,” pastāstīja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere.

Tā kā aptieku izvietojums Latvijā ilgstošā laikā posmā izveidojies komersantiem stratēģiski izdevīgās vietās, vērojamas arī citas sekas. Iedzīvotāju skaits uz vienu aptieku sarūk, tas ietekmē aptieku krājuma veidošanos un sortimentu. Un pie tik liela aptieku skaita, kāds tas ir Latvijā, arī farmaceitu trūkumu. Tāpēc ministrija kopā ar nozares speciālistiem šobrīd pārskata aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

KONTEKSTS:

Sabiedriskie mediji pirms trim gadiem rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" vēstīja, ka aug aptieku tīkli, bet mazinās neatkarīgo aptieku daļa. Turklāt iespējas paplašināt tīklus ir pārsvarā uz neatkarīgo aptieku rēķina. Toreizējā veselības ministre Anda Čakša (Iepriekš Zaļo un Zemnieku savienība, tagad "Jaunā Vienotība") sākotnēji sacīja, ka nesaskata problēmu apstāklī, ka lielie aptieku tīkli pēdējo gadu laikā ir auguši, bet neatkarīgo aptieku daļa mazinājusies. 

Sabiedriskie mediji rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" atklāja arī, ka aptiekās ir saraksti ar primāri iesakāmām zālēm un bonusi par to pārdošanu, Latvijā populārās bezrecepšu zāles bieži dārgākas nekā Igaunijā un Lietuvā un citas problēmas Latvijas farmācijas jomā.

Vēlāk gan VM atzina, ka veidos darba grupu, lai meklētu risinājumus atsevišķām akcentētām problēmām. Darbs pie aptieku kritēriju pārskatīšanas uzsākts pagājušajā gadā, kā rezultātā tapuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Plānots, ka turpmāk apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, efektīvas farmaceitiskās aprūpes un aptiekas darbības nodrošināšanai varēs izvietot vienu aptieku. Tāpat turpmāk, lai atvērtu vai izvietotu aptieku citā vietā, tā nedrīkstēs atrasties tuvāk par 500 metriem no jau esošas aptiekas. Savukārt, lai palielinātu aptieku konkurenci, vienam aptieku īpašniekam slimnīcas teritorijā drīkstēs piederēt tikai viena aptieka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt