Viņš minēja konkrētas mājas piemēru Madonā, kur jau pirmajā gadā rēķini samazinājās uz pusi, saglabājot normālu temperatūru istabās. Bērziņš uzsvēra, ka ieguvums ir ne tikai rēķinu samazinājums, kas, protams, ir aktuāli, pieaugot energocenām. Tomēr nozīmīgi ilgtermiņā ir arī tas, ka mājai aug vērtība, kā arī tā izskatās labāk.
Tāpat arī Mārupē esot piemērs, kur par aizdevuma maksāšanu īpašniekam bija jāšķiras no 80 centiem par kvadrātmetru. Bet ietaupījumi atsvēra maksājumu.
Visaktīvāk atbalstu māju atjaunošanai un siltināšanai izmanto privātmāju īpašnieki Rīgā un Pierīgā. Šajā reģionā ir gandrīz 50% no visiem projektiem. Vismazāk iesniegumu ir Latgalē, kur to ir vien nepilni 5%.
Pašlaik pieteikumu pieņemšana esošajā daudzdzīvokļu namu renovācijas programmā kopumā 160 miljonu eiro atbalstam ir apturēta. Tomēr sagaidāms, ka decembrī un janvārī apstiprinās naudu projektiem no Atveseļošanas fonda un no Eiropas Savienības fondu programmas. Abās programmās kopā paredzēts atbalsts ap 600 māju siltināšanai.
Bērziņš norādīja, ka pagaidām neredz lielu kaitējumu būvniecības cenu pieauguma dēļ. No 1000 projektiem ap 10 ir bijuši gadījumi, kur būvnieki atsakās strādāt par iepriekš nolemto cenu, jo sadārdzinājums ir bijis pārāk liels. "Bet tas joprojām ir izņēmums," sacīja "Altum" vadītājs.
Pašlaik aktuāla ir arī "Altum" programma daudzdzīvokļu māju remontam. Kopumā varēs atbalstīt 20 projektus, un pirmie divi ir jau iesniegti. Tie ir projekti Rīgā. Bērziņš norādīja, ka remontam nav noteiktas klasifikācijas – tie var būt no tādiem neatliekamiem darbiem kā kāpņu telpas remonts līdz pat sporta laukuma ierīkošanai.
