Ekonomikas ministrijā informēja, ka tā mērķis ir kompensēt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektu īstenotājiem būvniecības izmaksu kāpumu.
“Katram būvprojektam – no lēmuma pieņemšanas brīža, tehniskās izstrādes procesa un akceptēšanas momenta, ir derīguma termiņš. Taču, mainoties situācijai būvniecības nozarē, kas pamatā saistītas ar pieaugušajām būvniecības izmaksām,
daudzdzīvokļu māju izstrādāto energoefektivitātes projektu realizācija bija apdraudēta.
Tas negatīvi atsauktos gan uz iedzīvotāju motivāciju atjaunot savas daudzdzīvokļu mājas, kā arī uz daudz plašāku problēmu kopumu, kas saistītas gan ar pieaugušajām energoresursu un siltumenerģijas izmaksām, gan padomju mantotā dzīvojamā fonda sakārtošanu, gan arī zaļo mērķu sasniegšanu. Tāpēc reaģējām un veicām izmaiņas līdzšinējā daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmā, lai veicinātu energoefektivitāti, sakārtotu mājokļus un mazinātu apkures izdevumus iedzīvotājiem,” pastāstīja Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Atvieglojums tiks piemērots garantijām, kurām pieteikumi "Altum" tiks iesniegti pēc 2021. gada 5. novembra. Šīm garantijām pirmos piecus gadus netiks piemērota līdz šim noteiktā garantijas gada prēmijas likme 0,65% apmērā no garantijas saistību atlikuma, tādējādi samazinot finansiālo slogu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem un samazinot projektu kopējās izmaksas. Garantijas likmes atcelšana attieksies uz tiem projektiem, kuri "Altum" jau ir saņemti, bet vēl nav sākti būvdarbi. Tādējādi projektu īstenotājiem tiks samazinātas izmaksas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai šajās ēkās.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos tiek palielināts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atmaksāšanās periods līdz 35 gadiem (līdz šim 30 gadi). Palielinot energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās periodu līdz 35 gadiem, samazināsies neattiecināmo izmaksu finansiālais slogs daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kā arī palielināsies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kuru energoefektivitātes pasākumu īstenošana kļūs ekonomiski pamatota.
Ekonomikas ministrijā norādīja, ka nelabvēlīgas globālās situācijas dēļ (loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana, u.c.) 2021. gadā Latvijā un citviet pasaulē ir pieaugušas būvniecības izmaksas. Ministrijas pasūtītajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā no 2021. līdz 2025. gadam, iegūtās prognozes norāda, ka būvniecības izmaksas 2021. gadā pret 2020. gadu varētu pieaugt par 6,6%. Attiecībā uz dzīvojamo māju būvniecību un atjaunošanu, pētījumā prognozēts izmaksu pieaugums pat par 11,6% 2021. gadā, kam sekos mērenāks pieaugums turpmākajos gados, veidojot vidēji 6,1% pieaugumu gadā līdz 2025. gadam.
Pašlaik atbalsta programmas ietvaros 989 projekti atrodas dažādās stadijās. Uz 2021. gada septembra vidu:
- 75 projektiem tiek izskatīta tehniskā dokumentācija,
- 193 projektiem ir saņemti pozitīvi tehniskās dokumentācijas atzinumi (dokumentācija saskaņota),
- 65 projektos iepirkumu norises dokumentācija ir izskatīšanā,
- 67 projektos iepirkumu norises dokumentācija ir saskaņota vai veikta sākotnējā apsekošana,
- 130 projektos granta pieteikumi ir procesā (izvērtēšanā, apstiprināti vai parakstīti līgumi),
- 96 projektos norisinās būvniecības darbi,
- 285 projekti ir pabeigti un atrodas pēcuzraudzībā,
- 2 projektos norisinās granta atgūšanas process,
- par 73 projektiem saņemts atteikums tos īstenot (projekti, kuros projekta iesniedzējs atteicies no projekta īstenošanas).
