Vismaz pagaidām Finanšu ministrija nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka līdz ar nodokļu reformu kāds no alternatīvajiem nodokļu režīmiem varētu tikt likvidēts.
Ieceres to reorganizēšanai gan ir.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") klāsta, kādas idejas tiek apspriestas Finanšu ministrijā.
“Mikrouzņēmumu nodoklis ir šāds apgrozījuma nodoklis. Tas ir uzņēmuma, bet līdzīgi kā citās valstīs tas attiecas uz vienu cilvēku un tas tuvojas pašnodarbināto statusam. Un tad pašnodarbinātajiem būtu divas iespējas. Tie nevienu darbā nepieņem. Cilvēks pats ir pašnodarbināta persona, kas ved grāmatvedību un maksā nodokļus no ienākumu/izdevumu summas. Vai otrs, ja ir apgrozījuma nodoklis, kā es minēju, kas ir konkrēts skaitlis ko maksā no konkrēta apgrozījuma. Protams, šis kopējais apgrozījums būtu limitēts. Faktiski tās būtu divas sistēmas un vairāk arī nebūtu,” skaidro Ints Dālderis.
Finanšu ministrija vismaz pagaidām ir atkāpusies no ieceres atteikties no autoratlīdzībām. Dālderis teic, ka ir jāatrod kompromisa variants, lai mākslas pasaulē strādājošajiem būtu piemērots nodokļu režīms un šie cilvēki būtu sociāli apdrošināti.
Savukārt attiecībā uz patenta maksu Finanšu ministrijai iecerējusi, ka to no nākamā gada varēs izmantot tikai pensionāri un cilvēki ar invaliditāti.
Tam nepiekrīt Saeimas deputāts, Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš.
“Patenta maksu ir noteikti jāsaglabā, lai cilvēki varētu nodarboties ar saviem hobijiem un šādā veidā likumīgi nomaksājot nodokli 50-100 eiro nodokli mēnesī, un gūt ieņēmumus. Šis ir ļoti labs, manuprāt, un vienkāršs modelis, kur nav jāveic sarežģīta grāmatvedība,” norāda Naudiņš.
Tāpat, viņaprāt, ir jāsaglabā autoratlīdzības režīms un visi pārējie alternatīvie nodokļu režīmi, lai katrs nodarbinātais varētu izvēlēties sev izdevīgāko.
“Pārskatīt – jā, uzlabot – arī. Skatīties, kur vēl mēs varam nākt cilvēkiem pretim un uzlabot, lai nebūtu tik liela birokrātija. Bet
samazināt tos visus un ieviest tikai vienu vai divus universālus, es neticu, ka tas izdosies.
Ja mēs skatāmies citu valstu piemērus, tad tur ir dažādi nodokļu maksāšanas režīmi. Piemēram, Vācijā ir ap desmit nodokļu režīmi, kurus cilvēki izvēlas – mākslinieks, ražotājs, vai taksometra pakalpojuma sniedzējs,” stāsta Romāns Naudiņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka alternatīvos režīmus vajadzētu apvienot.
Turklāt būtu svarīgi izmantot tehnoloģiju iespējas un ieviest tā dēvēto uzņēmējdarbības kontu.
“Kāpēc tas nav ieviests, es nezinu, jo bankas ir gatavas šādu lietu darīt. Finanšu ministrija… nu tas vēl ir jautājums. Kāpēc nav vēl izdarīts, ja pirms trīs gadiem šādu koncepciju jau piedāvājām. Šobrīd jebkuram kabatā ir viedtālrunis, kas var kļūt par ierīci, ar kuru norēķināties. Tas vairs nav tehnoloģiju jautājums. Tā būtu laba iespēja, kā maziem uzņēmumiem uzsākt biznesu un netērēt laiku grāmatvedības jautājumiem,” skaidro Līga Meņģelsone.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis teic, ka par šo jautājumu notiek diskusijas ar Valsts ieņēmumu dienestu un bankām. VID šādu kontu solot ieviest no 2023. gada, bet Finanšu ministrija rosinot to paveikt gadu ātrāk.
