ĪSUMĀ:
- Valsts pārvaldē strādā ap 60 000 cilvēku; kopējais algu fonds pārsniedz miljardu eiro.
- Pašreizējā atalgojuma sistēma valsts pārvaldē darbojas kopš finanšu krīzes gadiem.
- Konsultante: Algas jautājumu dēļ valsts pārvalde nespēj piesaistīt labus ekspertus.
- Šogad pakāpeniski reformēs atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē.
- Mēnešalgā valsts pārvaldē plāno maksāt līdz 80% no privātajā sektorā maksātās.
- Paredzēts samazināt piemaksu veidus; piemaksas plānots iestrādāt mēnešalgā.
- Atalgojuma reformai finansējums valsts budžetā pagaidām nav paredzēts.
- VID: Algas drīkstam celt, bet tam nav naudas; darbiniekus nevar atlaist.
- PVD vadītājs: Jāvērtē funkcijas, kuras PVD varētu neveikt vai veikt mazākos apjomos.
- LTRK bažas par atalgojuma reformas ietekmi uz uzņēmumiem reģionos.
- Personāla eksperte: Valsts sektorā ir rezerves un iespējas uzlabot efektivitāti.
Pašreizējā atalgojuma sistēma valsts pārvaldē darbojas kopš finanšu krīzes gadiem, kad tika būtiski samazinātas algas, un pēdējos desmit gados nekas šajā ziņā nav mainīts. Tomēr tirgus situācija šobrīd jau ir pavisam cita, uzsvēra Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante – atlīdzības politikas grupas vadītāja Laila Ruškule.
"Bet, ja mēs paskatāmies, kas notiek privātajā sektorā, tad atbilstoši tirgus situācijai atalgojuma līmenis ir pieaudzis. Mums veidojās situācija, ka labus ekspertus, kas ir finanšu un datu analītiķi, tostarp dažādi vidēja līmeņa darbiniekus mēs vienkārši nevaram piesaistīt atlīdzības jautājumu dēļ. Nemaz nerunāsim par informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kas ir liela problēma gan privātajam sektoram, gan arī mums. Tā situācija ir milzusi gadiem. Paralēli mēs esam mēģinājuši šo situāciju lāpīt. Vārda tiešā nozīmē," atzina Ruškule.
80% no privātā sektorā maksātā
Piemēram, balstoties uz Satversmes tiesas spriedumu, tika reformēta tiesnešu atalgojuma sistēma. Ruškule stāstīja, ka šogad pakāpeniski reformēs atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa, tādējādi izlīdzinot spēles noteikumus konkurencē par darbiniekiem.
"Jāsaka tā, uzreiz un ar pilnu atbildību, ka, virzot atlīdzības likuma grozījumus, mēs šai reformai neesam prasījuši papildu finansējumu vismaz pirmā gada periodā. Mēs dodam iestādēm iespēju ar 1. jūliju mainīt atalgojuma skalu, ja viņiem ir savi iekšējie resursi vai ja pārskata un padara šo sistēmu skaidrāku. Darbiniekiem, mūsu ieskatā, vairs nevajadzētu noteikt piemaksu par darbu. Mēs esam mazinājuši piemaksu veidus, un primārais ceļš, kas ir ejams, ka esošās piemaksas ir iestrādātas mēnešalgā. Pozitīvi, ka jaunā atalgojuma skala ir likumā ar koeficientiem un ir piesaistīta bāzes algai," klāstīja Ruškule.
Respektīvi, augot ekonomikai, katru gadu, nemainot likumdošanu, tiks pārskatīta šī atalgojuma skala, bet, ja ekonomika stagnēs vai ies uz leju, tad tas negatīvi atspoguļosies arī katra valsts un pašvaldību iestādes darbinieka maciņā.
Atlīdzības reformas īstenošana valsts pārvaldei vēl ir tikai priekšā, jo Valsts kancelejai jāpabeidz darbs pie jaunā amatu kataloga, ministrijām un padotības iestādēm jāizstrādā iekšējie noteikumi par pamatojumu atalgojuma izmaiņām un labumu piešķiršanai.
Līdz šī gada jūlijam valsts iestādēm jāpārkvalificē amati un jānosaka jaunās algas, kas nepārsniedz esošo budžetu. 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība 2024. gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā mazināt algu nevienlīdzību valsts pārvaldē.
Patlaban kopējais algu fonds valsts pārvaldē pārsniedz miljardu eiro gadā, bet ir iestādes, kas pašas pelna naudu, un ir tādas, kurām ir finansējums no valsts maka. Valsts pārvaldes iestādēs strādā ap 60 000 cilvēku.
Nav naudas algu celšanai VID
Viena no lielākajām valsts pārvaldes struktūrām ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), kura paspārnē ir 3861 darbavieta. VID jau patlaban saskaras gan ar kadru mainību, gan problēmām aizpildīt vakances, un joprojām trūkst speciālistu tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas (IT), trūkst juristu, izmeklētāju un analītiķu. Turklāt lielākā kadru mainība un trūkums ir Rīgā, nevis reģionos.
Runājot par algu reformu, VID pārstāvis Andrejs Vaivars teica, ka līdz ar to ir atļauts maksāt lielākas algas, nekā šobrīd VID saviem darbiniekiem maksā.
"Reāli naudas, lai šīs algas palielinātu tik lielā apmērā kā likums ļauj, mums nav. Tad tā reālā situācija ir tāda, ka šobrīd vadošie un augstākā līmeņa darbinieki saņem apmēram 69% no tā, ko pieļauj likums. Un zemāk atalgotie darbinieki saņem līdz 90% no tā, ko pieļauj likums. Lai pietuvinātos šim likumā atļautajam atalgojuma līmenim, šī gada valsts budžetā tika prasīti papildus vairāk nekā deviņi miljoni eiro atalgojuma palielināšanai," atzina VID pārstāvis.
Tomēr realitātē ieņēmumu dienestam no budžeta papildus piešķīra virs diviem miljoniem eiro algu palielināšanai Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem. Vēl šogad nedaudz palielinātas algas IT speciālistiem. "Bet to izdarīja iestāde pati, apgriežot saimnieciskos izdevumus," piebilda Vaivars.
Uz jautājumu, vai VID ir iespējas pievilkt jostu arī uz darbinieku skaita rēķina, lai tiem, kas paliek štatā, būtu iespēja pelnīt vairāk, Vaivars sacīja: "Šobrīd nav runa, ka kaut ko varētu samazināt, jo tie ir cilvēki, kas dara praktisko nodokļu maksātājiem ikdienā nepieciešamo darbu. Un teikt, ka mēs šobrīd vēl kaut ko varētu samazināt, lai palielinātu algas pārējiem, – tad jārēķinās, ka pakalpojuma kvalitātes līmenis varētu kristies.
Ir tā, ka reforma ir, palielināt algu drīkst, bet to reāli nevar izdarīt, jo naudas nav."
PVD grib darīt mazāk
Līdzīgās domās ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. Dienestā patlaban strādā 592 darbinieki. Kopš 2008. gada finanšu krīzes PVD darbinieku pulks būtiski sarucis, jo toreiz iestādē strādāja par 600 cilvēkiem vairāk nekā patlaban. Vakantas vietas ik pa laikam parādās, tomēr atrast darbiniekus ar attiecīgo izglītību nebūt nav viegli. Konkurence ar privāto sektoru algas ziņā ir milzīga.
PVD algu fonds ir lielākā sadaļa iestādes budžetā, un tie ir vairāk nekā 12 miljoni eiro. Vērtējot atlīdzības sistēmas reformu valsts pārvaldē, Balodis teica, ka, no vienas puses, tā ir apsveicama, darbiniekiem atalgojuma līmenis pieaugs. Pirmais solis būs piemaksu iekļaušana pamata algā, bet ar to būs par maz.
"Lai palielinātu atalgojuma līmeņus esošā finansējuma ietvaros, protams, te ir tikai viens variants – samazināt darbinieku skaitu. Ņemot vērā faktu, ka dienests ne pirmo gadu optimizē savus izdevumus, lai palielinātu darbiniekiem atalgojumu, tai skaitā uzņemoties jaunas funkcijas, tad, – jā, tas būs sarežģīts jautājums: kā ar esošiem resursiem vai mazākiem resursiem izpildīt dienestam deleģētos uzdevumus.
Es tomēr arī gribētu, lai valsts līmenī tiktu vērtētas funkcijas, kuras dienests varētu neveikt vai veikt mazākos apjomos," teica PVD vadītājs.
Bažas par reformas ietekmi
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš uzsvēra, ka atlīdzības sistēmas reforma valsts pārvaldē ir atbalstāma, jo līdz šim konkurence par darbiniekiem ir bijusi sīva.
"Spējīgākos valsts pārvaldes darbiniekus privātajam sektoram nekad nav bijušas grūtības pārvilināt. Jautājums par to, ko darīt valsts sektoram, lai šādus cilvēkus noturētu. Iespējams, šāda veida reforma to varētu veicināt. Reformas mērķis ir pielīdzināt līdz 80% atalgojumu no privātā sektora. Jebkurā gadījumā privātais sektors būs maksātspējīgāks. Un tad ir katra paša nodarbinātā lēmums, kur viņš grib vairāk strādāt," sacīja Pumpiņš.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris pauda, ka valstij ir jāspēj algot spēcīgus profesionāļus, kas spēj palīdzēt attīstīties arī uzņēmējdarbības videi, tomēr no uzņēmēju puses izskan bažas, ka algu reforma nelabvēlīgi atspēlēsies uzņēmējiem reģionos.
"Kā zināms, varbūt Rīgā ir situācija, ka algas privātā sektorā ir lielākas nekā reģionos, bet bažas rodas, vai, izlīdzinot šo algu vienmērīgi visās valsts institūcijās neatkarīgi no reģionālās piekritības, tas negatīvi neietekmēs uzņēmējus. Proti, ka uzņēmēji nespēs piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, salīdzinot ar valsts institūcijās pieejamām algām.
It sevišķi mazo uzņēmēju segmentā esam saņēmuši bažu signālus par to, ka atalgojuma reforma varētu negatīvi ietekmēt uzņēmēju spēju vispār samaksāt saviem darbiniekiem,
līdz ar to, vai valsts mazajiem uzņēmējiem šo situāciju nepasliktina," sacīja Lielpēteris.
"Pilnīgi noteikti, jo ir Rīga un ir reģioni, un es pilnībā piekrītu, ka tāds risks ir, ka reģionos valsts sektors dzīs uz augšu atlīdzību un tam tā pilnīgi noteikti nevajadzētu būt," uzsvēra augstākā līmeņa personāla atlases kompānijas "Amrop" Latvijas biroja vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.
Viņasprāt, valsts sektorā algas nevar būt augstākas nekā privātā sektorā, jo valsts institūcijas nerada naudu, pievienoto vērtību. Uz jautājumu, vai ar esošo budžetu un darbinieku skaitu valsts iestādēs ir iespējams strādāt efektīvāk, viņa pauda:
"Šim privātais sektors ir gājis cauri, ka vairs nav pieci darbinieki, kas veic to pašu darbu, bet ir divi. Un, es teiktu, ka izteiktāki šī vētīšana ir notikusi privātajā sektorā. Ar dažādiem digitāliem risinājumiem un efektivitātes celšanu var to panākt. Valsts sektorā ir rezerves. Otrkārt, nevajadzētu būt konkurencei starp dažādām valsts iestādēm. Ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas. Turīgākas un mazāk turīgas valsts iestādes. Varbūt, ka šobrīd atlīdzības reforma to atrisinās. Manuprāt, valsts sektoram ir iespēja veidot karjeras trepi," vērtēja Ārste-Avotiņa.
Runājot par atalgojuma atšķirībām augstāka līmeņa vadītājiem privātajā un valsts sektorā, Ārste-Avotiņa uzsvēra, ka tāda pastāv, bet pēc viņas novērojumiem – atlasot šos augstāka līmeņa vadītājus, visbiežāk alga nav noteicošais faktors, kādēļ kāds pieņem vai nepieņem darbu valsts sektorā.
