Algu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā pakāpeniski sarūk, tomēr vēl pastāv

Teju visās Eiropas Savienības (ES) valstīs pastāv atalgojuma atšķirība starp dzimumiem, turklāt Latvijas rādītājs šajā jomā ir samērā teicams. Lielākā algu atšķirība jau vairākus gadus pēc kārtas ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā – 22,7%. 2018. gadā. Zemāks rādītājs ir Rumānijā, Luksemburgā, Itālijā, Beļģijā. Latvijas rādītājs ir nedaudz zem Eiropas vidējā, kas ir 15,7%.

ĪSUMĀ:

  • CSP dati: 2018. gadā vīrieši Latvijā saņēma vidēji par 14,1% vairāk nekā sievietes.
  • Pēdējos trīs gados algu atšķirības rādītājs starp dzimumiem pakāpeniski samazinās.
  • „Fontes” pētījums: salīdzinot algas līdzīgas vērtības amatos, atšķirība ir mazāka - 6,6%.
  • Speciāliste: Algās tieša diskriminācija starp dzimumiem būtībā nepastāv.
  • Norāda uz netiešo diskrimināciju - vai darba devējs maz piedāvā sievietēm labāk atalgotas pozīcijas.
  • Eksperte: Vīrietim mēdz maksāt par viņa potenciālu. Sievietei nekas netiek dots avansā.
  • Atalgojumu ietekmē arī centieni savienot karjeru un ģimenes dzīvi.

Dati atšķiras

Latvijā algu atšķirība starp sievietēm un vīriešiem pakāpeniski sarūk, bet tomēr vēl pastāvLinda Zalāne

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2018gadā starpība starp vīriešu un sieviešu darba samaksu ir 14,1%. Tas ir rādītājs vidēji pa visām nozarēm un profesijām kopā.

Centrālās statistikas pārvaldes darba samaksas Statistikas daļas vadītāja Lija Luste stāsta, ka Latvijā pēdējos trīs gados algu atšķirības rādītājs starp dzimumiem pakāpeniski samazinājies. Ir nozares, kurās algu atšķirība ir lielāka, un tādas, kurās mazāka.

„2018. gadā vidēji stundu darba samaksa bija par 27,6% lielāka vīriešiem nekā sievietēm finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē. Tas ir vislielākais rādītājs starp nozarēm. Tāpat lielāka algu atšķirība ir enerģētikā, tirdzniecībā, nekustamo īpašumu nozarē. Mazākas atšķirības bija profesionāli zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā. Ir arī nozares, kur vidējā stundas samaksa sievietēm ir lielāka nekā vīriešiem. Tā ir izglītība, valsts pārvalde; un dažas tādas netipiskas nozares, kur pārsvarā strādā vīrieši, piemēram, transports, uzglabāšana un būvniecība,” stāsta Luste.

Atalgojuma pētījuma kompānijas „Fontes” pētījums gan rāda nedaudz atšķirīgus datus. Tas saistīts ar metodoloģiju, kā tiek salīdzināts vīriešu un sieviešu atalgojums. „Fontes” vecākā konsultante Dace Tauriņa norāda, ka

„Fontes” pētījumā samaksa starp dzimumiem tiek salīdzinātā līdzīgas vērtības amatos, un atšķirība ir 6,6%.

„Savukārt, ja mēs paskatāmies uz tiem pašiem amatiem, tātad ja mēs runājam par noteikta līmeņa grāmatvedi vienā uzņēmumā, tad atšķirība vienā amatā īstenībā ir tikai 4,7%. Līdz ar to mēs varam teikt, ka šī atšķirība atalgojumā šobrīd Latvijas uzņēmumos ir vidēji ļoti neliela. Mēs praktiski gandrīz to neredzam,” stāsta Tauriņa.

Netiešā diskriminācija

Viņa stāsta, ka algas atšķirības ziņā tieša diskriminācija Latvijā starp dzimumiem būtībā nepastāv. Tomēr ir netiešā diskriminācija.

„Tā diskriminācija nav brīdī, kad tu nonāc pozīcijā. Tad, visticamāk, nav vairs atšķirības atalgojumā vai tā ir salīdzinoši ļoti neliela.

Bet jautājums, vai tu vispār kā sieviete nonāc šajā pozīcijā, vai darba devējs tev darbu piedāvā.

Un otrs, vai tu esi pati pārliecināta uz šo pozīciju iet. Mums diezgan atklātā tekstā ir teikts, ka mēs izvēlamies labāk vīriešus, jo viņi neies bērnu kopšanas atvaļinājumā, viņiem neslimos bērni,” norāda Tauriņa.

Viņasprāt, darba tirgus situācija Latvijā ir labvēlīga, lai šāda veida dzimumu diskrimināciju izskaustu. Darba devējam ir nepieciešams atrast labu darbinieku, un dzimums paliek jau otrā plānā.

Tomēr vīrieši ir pārliecinātāki par sevi.

„Vīrieši vairāk kaulējas. Sievietes vairāk piekāpjas vai vairāk šaubās, cik tad daudz es varu paprasīt,” zina stāstīt Tauriņa.

Nereti valda duāla attieksme pret vīrieti un sievieti. To veicina sabiedrības stereotipi par sievietes un vīrieša lomām un vietu dzīvē.

„Vīrietim parasti tiek maksāts par viņa potenciālu. Viņš atnāk pašpārliecināts: es esmu gatavs, - un darba devējs ir gatavs viņam maksāt. Sievietēm ļoti bieži atalgojuma pielikums ir pēc brīža, kad viņas sevi jau ir pierādījušas. Sievietei nekas netiek dots avansā,” skaidro „Fontes” vecākā konsultante.

Darba un ģimenes dzīve

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka sievietēm, veidojot karjeru, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir darba un ģimenes dzīves savienošana.

„Ir skaidrs, ka kādā posmā sieviete ir ārpus darba dzīves. Tas ir saprotams un ir nepieciešams visai mūsu sabiedrībai. Jautājums, kā transformāciju uz un no darba veikt daudz vieglāk. Ir skaidrs, ja tev nav pieejams bērnudārzs vai aukle, vai kā citādi, tad ir skaidrs, ka nav iespējas, kā sieviete varētu ātrāk atgriezties darbā,” norāda Meņģelsone.

Savā karjeras veidošanas pieredzē dalās SEB Dzīvības apdrošināšanas nodaļas vadītāja Kristīne Lomanovska: „Mūsdienās sievietei veidot karjeru ir daudz vienkāršāk, nekā skatoties gadus atpakaļ. No šī brīža viedokļa, vismaz Latvijā lūkojoties, lielākajā daļā profesiju iespējas ir visnotaļ līdzīgas un vienādas. Tur, kur tas, protams, pēc fiziskiem dotumiem ir iespējams. Ja mēs runājam par manu nozari vai jomu, kurā es darbojos, tad es neesmu redzējusi diskrimināciju.”

Vienlaikus viņa uzver, ka pirmsdzemdību atvaļinājums un bērna kopšanas laiks sievietes karjeras veidošanai rada pauzi, un, viņasprāt, tas būtu globāli jārisina. „Tas ir laiks, kuru māte velta bērnam, bet kura laikā, pirmkārt, ienākumi līmenis mainās. Otrkārt, nodokļi mainās. Pensiju uzkrājumi.

Pusotrs gads - tas ir diezgan ilgs laiks, kura laikā varētu turpināt veidot karjeru, bet šīs karjeras veidošana nereti iepauzējas,” norāda Lomanovska.

Centrālās statistikas pārvaldes pārstāve Lija Luste uzsver, ka nereti sieviete karjeras veidošanu pakārto bērnu vajadzībām. Piemēram, izvēlas strādāt tuvāk dzīves vietai, nevis tur, kur maksā vairāk, lai būtu iespēja ērtāk salāgot ģimenes dzīvi ar darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti