Alans Barels daļu sava mūža veltījis medicīnai, specializējoties hematoloģijā. Vēlāk viņš pievērsies uzņēmējdarbībai, bet tagad ir vairāku valstu augstskolu mācībspēks un vieslektors, kura uzmanības lokā ir zinātnes komercializēšana. Ar Alenu Barelu, kurš pēdējo gadu laikā Rīgā viesojies jau vairākkārt, tikās Madara Fridrihsone.
Madara Fridrihsone: Pēdējo dažu gadu laikā esam dzirdējuši neskaitāmus paziņojumus, ka Eiropas ekonomikai ir jākļūst inovatīvākai. Vai šo mērķi vispār ir iespējams sasniegt, neveidojot ciešāku sadarbību starp divām pasaulēm – zinātnes pasauli un biznesa pasauli, naudas pasauli?
Alans Barels: Inovācijas ir progresa sirds dažādās valstīs. Valstis spēj „saražot” inovatīvus cilvēkus, pirmkārt, kas spēj īstenot labus pētījumus, bet šo pētījumu pārvēršana praktiskā pielietojamā nav vienkārša. Tā jau ir inovācija. Tas, ko mēs šeit darām - un es strādāju ar cilvēkiem šeit pēdējos trīs četrus gadus -, mēs mēģinām panākt, lai inovācijas ir sekmīgākas. Jauniem cilvēkiem, veciem cilvēkiem, ikvienam cilvēkam, kurš vēlas uzsākt biznesu, ir nepieciešama atbalsta sistēma. Valdībai, pašvaldībām, universitātēm, investoru kopienai, tas ir, cilvēkiem, kam ir nauda, ir jāstrādā kopā, lai izveidotu kopienu, ko mēs saucam par ekosistēmu, kurā jauni cilvēki, kas ir efektīvi un kam ir lieliskas idejas, spēj tās pārvērst biznesā un atrast naudu to īstenošanai.
Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku, daudz radošu cilvēku, daudz cilvēku, kas ir ļoti spējīgi informācijas tehnoloģiju un biozinātnēs. Daži no viņiem vēlas savu zinātni un tehnoloģijas pārvērst par kaut ko tādu, kas der ne tikai naudas taisīšanai, bet ir arī noderīgs cilvēkiem. Tieši par to mēs runājam, kad runājam par inovācijām un ekosistēmām, kas tās atbalsta.
Bet ko Jūs domājat, dzirdot šādus paziņojumus? Ko tas nozīmē – inovācijas, inovatīva ekonomika?
Inovācijas un to transformācija nes pārmaiņas. Ļaujiet man minēt piemēru par, iespējams, diženāko inovāciju cilvēces vēsturē - globālo tīmekli, internetu. 1489. gadā Eiropā tika nodrukātas pirmās grāmatas. Gūtenbergs radīja iespiedmašīnu, kas padarīja iespējamu grāmatu drukāšanu lielos apjomos. Šīs grāmatas veicināja milzīgu zināšanu attīstību. Piecsimt gadus vēlāk tika radīts internets. Internets padarīja iespējamas lietas, kas pirms tam nebija iespējamas. Radio bija inovācija, televīzija bija inovācija, antibiotikas bija inovācija. Viens no dižajiem tautiešiem - Valters Zaps - 40. gados radīja „Minox” fotokameru. Tā bija inovācija, kaut kas jauns, kas padarīja iespējamas jaunas lietas.
Inovācijas mums ir nepieciešamas, lai progresīvi un konstruktīvi darītu jaunas lietas, lai biznesi augtu. Tas palīdz ekonomikai un palīdz cilvēcei.
Pievērsīsimies Jūsu pieredzei. Vai Jums ir gadījies satikt zinātniekus, kas domā, ka ir radījuši kaut ko lielisku, revolucionāru, bet Jūs redzat, ka tā ir tikai kārtējā bezjēdzīgā ideja? Kā Jūs spējat biznesa cilvēkiem palīdzēt atšķirt jēdzīgās idejas no bezjēdzīgajām?
Mēs cenšamies izprast cilvēkus ar jaunām idejām. Tās ne vienmēr ir produkti vai tehnoloģijas, tie var būt jauni pakalpojumi, jauni produktu piegādes veidi. Piemēram, kā mēs tagad iegādājamies produktus? Mēs varam tiešsaistē nopirkt pārtiku, grāmatas, tās tiek piegādātas. Tas ir pakalpojums. Daudziem ir idejas tieši par pakalpojumu uzlabošanu – ātrāk, lētāk, labāk. Vēl viena ļoti interesanta joma ir tīmekļi. Jūs varat izvietot sensorus it visur, tie noraida informāciju datoriem, un mēs iegūstam informāciju, piemēram, par to, cik daudz enerģijas tiek patērēts. Ja jūsu mērķis ir vieda pilsēta, kas ļoti ekonomiski patērē enerģiju, jums ir jāspēj izmērīt, kādu enerģiju cilvēki patērē un salīdzināt dažādus enerģijas patēriņa procesus.
Kas ir vairāk ieinteresēts inovāciju komercializēšanā – zinātnieki vai varbūt tomēr biznesa cilvēki?
Ja runājam par akadēmiķiem, kas strādā pētniecības nodaļās, daži no viņiem grib nodarboties tikai ar pētniecību. Pētniecība mums ir vajadzīga, ne visiem pētniekiem ir jākļūst par biznesmeņiem. Bet daudzi no tiem, kas nodarbojas ar pētījumiem, to dara, lai radītu kaut ko tādu, kas palīdzēs cilvēcei. Īpaši tas attiecas uz medicīnu. Viņi negrib tikai pētīt, viņi grib radīto komercializēt.
Pētniecības komercializēšana ir sarežģīta – tai vajag laiku, naudu, dažādas prasmes, kuru pētniekiem, iespējams, nav. Lai no laboratorijas nonāktu līdz tirgum, ir nepieciešama vesela aktivitāšu ķēde. Lielās kompānijas bieži nav ieinteresētas investēt naudu pētniecības sākotnējā stadijā, jo pētniecība nerada naudu, tā tikai prasa līdzekļus. Lielās kompānijas lielākoties iesaistās tikai tad, kad tās redz, ka pētniecības procesā jau ir radīts prototips vai modelis.
Viens no izaicinājumiem, ar ko mēs saskaramies visur, ne tikai Latvijā, ir tieši finansējuma trūkums pētniecības agrīnajām stadijām. Eiropas Savienībā ir pieejami fondu līdzekļi pētniecības attīstīšanai sākotnējā stadijā, bet cīņā par šo naudu ir liela konkurence. Tādēļ ir jāstrādā ar uzņēmējiem, lai saprastu, kuri pētniecības projekti un idejas ir piemērotāki komercializēšanai, un tad palīdzētu atrast naudu to īstenošanai.
Diezgan bieži ļoti gudri cilvēki, kas ir spēcīgi kādā tehnoloģiju jomā, neprot komunicēt ar investoriem, kas varbūt nav ieinteresēti tehnoloģijā, bet gan komercializēšanā. Mūsu darbs ir sagatavot šos cilvēkus. Jūs būtu pārsteigti, dzirdot tās prezentācijas, ko, pierādot, ka viņi ir pelnījuši investīcijas, savas vizītes otrās nedēļas beigās izvērtēšanai piedāvāja Latvijas studentu grupa, kas bija ieradusies Kembridžā.
Bet tajā brīdī, kad Jums pie sarunu galda sēž abas puses – biznesa cilvēks un pētnieks, kas ir tie svarīgākie jautājumi, kas jāatrisina, lai šī sadarbība būtu veiksmīga?
Cilvēkam, kas sāk biznesu, nav nepieciešama tikai nauda. Ja tie ir zinātnieki, viņiem nav nekādu biznesa prasmju. Tādēļ mums ir jāpalīdz viņiem izprast biznesu, ja viņi vēlas ar to nodarboties. Mums ir jāpalīdz viņiem izveidot komanda, jo zinātnieks, iespējams, nespēs kļūt par veiksmīgu biznesmeni, bet viņi spēj ģenerēt lieliskas idejas, ko nespēj citi šīs komandas cilvēki, kam ir cita veida prasmes, kas spēj to visu pārvērst biznesā. Mēs daudz runājam par mentoriem. Es pats esmu mentors. Pieņemt kaut ko jaunu, tērēt tam naudu, mainīt veidu, kā tu kaut ko dari – tas viss cilvēkiem nenāk viegli. Tādēļ mēs mācām cilvēkiem pārdot viņu idejas investoriem un patērētājiem.
Manuprāt, tieši patērētājs ir svarīgākais šīs ķēdes posms.
Jā! Ļaujiet jums pastāstīt par vienu jaunu cilvēku. Viņš un viņa tēvs izgudroja jaunu materiālu ēku sienām – vieglāku, izturīgāku, lētāku nekā visi citi paneļi. Bet nav nemaz tik viegli ieviest šo produktu tirgū. Kurp viņiem iet? Viņi to ir izgudrojuši, bet ražotāji to neražos, kamēr neticēs, ka kāds šo produktu pirks, arhitekti to neieteiks, kamēr tas nebūs pieejams tirgū, izplatītāji neuzņemsies to izplatīt, kamēr nezinās, ka to kāds pirks. Lai ieviestu kaut ko jaunu un inovatīvu, ir vajadzīga visa izplatīšanas ķēde. Turklāt šis produkts ir patentēts, tas ir aizsargāts ar patentiem. Mēs vispār daudz strādājam ar cilvēkiem tieši saistībā ar intelektuālā īpašuma aizsardzību pret ideju zagšanu. Process kopumā ir ļoti sarežģīts.
Ja reiz runājam par naudu un piegādes ķēdēm, bieži tiek atkārtota mantra, ka zinātnes finansējumam ir jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta. Cik lielai šīs naudas daļai būtu jānāk no tiem, kas redz patērētāju vajadzības, no privātā sektora – no uzņēmumiem, no privātiem fondiem, no sponsoriem?
Publiskajam finansējumam jābūt vairāk fokusētam uz pētniecību, tās agrīnajām stadijām, bet komercializēšana un produktu veiksmīga nonākšana tirgū ir tās jomas, kur vajadzīgs privātais finansējums. Jums Latvijā gan nav īpaši liels piedāvājums. Ir daži biznesa eņģeļi, riska kapitālisti. Viens no izaicinājumiem biznesa uzsācējiem Latvijā ir nonākšana starptautiskā apritē. Latvijas tirgus ir ļoti mazs, tādēļ, ja mērķis ir kļūt par lielu kompāniju, ir jākļūst starptautiskiem.
Tādēļ ir jāmeklē starptautisks finansējums. Tur mēs varam palīdzēt, ja tehnoloģija un biznesa plāns ir pietiekami labs. Biznesa eņģeļi, bagāti cilvēki…mūsdienās ir jauni naudas avoti. Kad es sāku biznesu, man naudu deva mans tēvs, māte un mans onkulis Ārtijs. Bet tagad internets ir pavēris cilvēkiem iespēju iegūt naudu tiešsaistē – ar „pūļa finansējuma”, ar tiešsaistes aizņēmumu palīdzību. Jūs varat iegūt naudu labiem mērķiem, piemēram, ja vēlaties izstrādāt jaunu spēli un cilvēki ir ieinteresēti to iegādāties. Cilvēki neiegūst daļas jūsu kompānijā, bet viņi iegūst produktu par īpašu cenu.
