Iepriekš parlaments atbalstīja to, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem nodokli (par 100 litriem) aprēķinātu pēc trim dažādām likmēm atkarībā no cukura daudzuma. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem nodoklis būtu 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem gramiem (ieskaitot) līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 30 eiro.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko kopā ar citiem opozīcijas politiķiem iesniedza priekšlikumu, kas pēc būtības paredz atgriešanos pie esošā regulējuma, kad bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem) nodokļa likme ir 7,40 eiro. Stepaņenko skaidroja, ka priekšlikums radies, reaģējot uz rosinājumu strauji celt akcīzi saldinātajiem dzērieniem. Deputāte akcentēja, ka cukuroto dzērienu patēriņš Latvijā neesot nemaz tik liels, turklāt Latvijā jau ir akcīze šiem dzērieniem.
"Politiķi, kuri atņēma bezmaksas ēdināšanu skolā, nav morāli tiesīgi runāt par bērnu veselību," pārliecināta deputāte, piebilstot, ka šajā likumprojektā runāt par bērnu veselību neesot patiesi.
Deputāts Andris Skride ("Attīstībai/Par!") mudināja opozīcijas priekšlikumu neatbalstīt, atgādinot, ka jau pērn sākta diskusija par "cukura nodokli", kas ieviests arī citās valstīs. "2019. gadā vien "cukura nodoklis" ieviests 28 valstīs, un sākotnējie rezultāti rāda, ka tas mazina cukura patēriņu, kā arī veselības riskus nākotnē. Mums būtu jāskata jautājums arī par sāli, cepumiem, biskvītiem," uzskata Skride.
Parlamenta Juridiskajā birojā skaidroja, ka, izceļot un nosakot nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukuru, paliek neskaidrs, kas būs ar dzērieniem, kuros ir citi saldinātāji. Vēlāk biroja pārstāve norādīja, ka komisija tam ir paredzējusi atsevišķu punktu likumprojektā, kas nosaka, ka
citiem saldinātajiem dzērieniem, proti, tiem, kuru sastāvā ir nevis cukurs, bet cits saldinātājs, piemērotu nodokļa likmi 7,4 eiro par 100 litriem.
Labklājības ministre, komisijas locekle Ramona Petraviča ("KPV LV") pauda, ka mērķis, ceļot akcīzes nodokli, ir samazināt cukura patēriņu un uzlabot veselību, taču, samazinoties patēriņam, saruks arī nodokļu ieņēmumi. Viņu interesēja, vai šādu izmaiņu rezultātā neradīsies zaudējumi.
Finanšu ministrijā norādīja, ka diskusijai par akcīzes nodokli būtu jānotiek vienoti ar diskusiju par vispārējām nodokļu pārmaiņām.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve pauda, ka pēdējos gados ieņēmumi no akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem nav palielinājušies, pieļaujot, ka veselīga dzīvesveida aktualitāte sabiedrībā ir mazinājusi saldināto dzērienu patēriņu. VID pārstāve arī brīdināja, ka šāda nodokļa ieviešana apgrūtinās uzņēmēju darbu, ņemot vērā, ka preču pavadzīmēs netiek norādīts cukura daudzums, kas nozīmētu grūtības saprast, kāds nodoklis maksājams.
Deputāte Inese Voika ("Attīstībai/Par!") skaidroja, ka partiju apvienības "Attīstībai/Par!" deputāti iesniedza priekšlikumu, konsultējoties ar ražotāju pārstāvjiem un citiem, vienojoties, ka netiks steidzināta likumprojekta stāšanās spēkā, lai dotu laiku industrijai sagatavoties. Tāpat panākta vienošanās par ne tik strauju akcīzes likmes kāpumu, kāds nobalsots likumprojekta otrajā lasījumā.
"Attīstībai/Par!" priekšlikums paredzēja bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru saturā uz 100 mililitriem ir līdz astoņiem gramiem cukura, piemērot 7,4 eiro liels nodokli, savukārt par lielāku cukura daudzumu uz 100 mililitriem nodoklī būtu jāmaksā 20 eiro.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, atgādinot Finanšu ministrijas aicinājumu par lēnāku akcīzes nodokļa celšanu alkoholam, uzsvēra, ka saldināto dzērienu patēriņš sabiedrībā nepieaug, tāpēc neesot saprotams, kāda ir deputātu nostāja par dažādiem dzērieniem. "Sanāk, ka stiprais alkohols ir veselīgāks?" vaicāja Eglīts.
"Nozare atzīst, ka ir pieļaujams kāpums, bet samērīgās normās un daudzumos," teica Eglīts, mudinot atbalstīt zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) priekšlikumu, kas paredz lēnāku akcīzes celšanu cukurotajiem dzērieniem.
Gerharda priekšlikums paredz, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru saturā ir līdz astoņiem gramiem cukura uz 100 mililitriem, piemērojams nodoklis 7,4 eiro apmērā, bet dzērieniem ar lielāku cukura daudzumu - 14 eiro.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") nesaprata, kā var vienlaicīgi būt diskusija par akcīzes nodokļa celšanu saldinātajiem dzērieniem un nodokļa samazināšanu alkoholam. "Kas jums notiek galvās?" Dombrovskis vaicāja deputātiem.
"Mēs esam pieauguši cilvēki, lai saprastu, ka akcīze stipri neietekmēs cilvēku uzvedību un tradīcijas, jo varēs aizbraukt uz citu valsti un nopirkt. Esat bijuši Latgalē? Tur taisa lielisku šmakovku, pat 50 grādīgu. Kādā veidā mūsu runāšana mainīs tradīcijas? Ir neprāts celt trīs reizes akcīzi. Kas - ja mēs pacelsim, tad cilvēki sāks dzert pienu? Nu nesāks!" pauda deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Veselības ministrijas pārstāve gan akcentēja, ka akcīzes nodokļa palielināšana ir saistīta ar patēriņa samazināšanu, ko apliecinot citu valstu piemērs.
Dzērienu ražotāju pārstāvis pauda, ka nevienā Baltijas valstī nav akcīzes nodokļa saldinātajiem dzērieniem. "Mēs te runājam nevis par to, kā būt konkurētspējīgākiem, bet kā celt nodokli," bažījās organizācijas pārstāvis.
Eglīts atgādināja, ka ar nozari ir panākta vienošanās par akcīzes nodokļa likmes celšanu, vienlaikus vienojoties par samērīgu cenu kāpumu.
Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijas pārstāve Inese Liepiņa teica, ka, ja deputātiem "stāv prātā dzērienu pudeles", tad viņiem būtu jāzina, ka dzērienos ir citas vielas cukura vietā. Liepiņa uzsvēra, ka šādas pārmaiņas visvairāk ietekmēs vietējos ražotājus. "Tagad ir pieņemts lēmums, ka viss, kas ir ar saldinātāju, ir labi, bet viss, kas ir ar cukuru - slikti. Un kas paliek ar citiem produktiem, kuros ir cukurs? Tā ir negodīga vēršanās pret dzērienu ražotājiem," pārliecināta Liepiņa, brīdinot, ka pārmaiņu rezultātā kritīsies budžeta ieņēmumi.
Parlamentāriete Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) pauda, ka šādām pārmaiņām būtu jāveicina dzērienu receptūras izmaiņas, uzsverot, ka vēl arvien ārzemju uzņēmumu dzērienos tiek izmantots cukurs.
Skride atgādināja, ka Latvijas pediatri iepriekš mudinājuši dažādām metodēm samazināt cukura patēriņu Latvijā, jo bērni aptaukojas. "Ar šie grozījumiem mēs skatāmies nevis tagadnē, bet nākotnē. "Mēs beidzot skatāmies tālākā nākotnē par igauņiem," teica Skride.
Balsojumā "Attīstībai/Par!" priekšlikums tika noraidīts, taču Gerharda priekšlikums guva deputātu atbalstu.
Līdz ar to paredzams, ka, ja arī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīs minēto priekšlikumu, akcīzes likme cukurotajiem dzērieniem augs lēnāk, nekā sākotnēji paredzēts.
