Akcīzes nodokļa likmi no 1. marta plānots paaugstināt vidēji par 5%. Līdzīgs kāpums plānots arī 2021. gadā. Valsts budžets kopā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa salīdzinājumā pret plānoto nodokļu pamatnostādnēs nezaudēs apmēram sešus miljonus eiro šogad un 27 miljonus eiro 2021. gadā, teikts grozījumu anotācijā.
Likuma grozījumi rosināti, jo no 1. marta visstraujāk likme pieaugtu stiprajam alkoholam – par 29,5%, savukārt alum, vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6 tilpumprocentiem un starpproduktiem likmes palielinājums būtu vidēji par 10%. Saglabājot šādu likmju paaugstinājumu, plānotie budžeta ieņēmumi samazinātos par apmēram 30 miljoniem eiro ik gadu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem un starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem nodokļa likme no 1. marta plānota 106 eiro apmērā par 100 litriem dzēriena. Iepriekš šiem dzērieniem likme bija paredzēta 111 eiro.
Alum akcīzes nodoklis par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem plānots 7,8 eiro apmērā līdz šim paredzētā 8,1 eiro apmērā, bet starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu virs 15 un līdz 22 tilpumprocentiem nodoklis par 100 litriem plānots 176 eiro apmērā. Iepriekš tas tika paredzēts 185 eiro apmērā.
Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem nodokļa pieaugumus par 100 litriem absolūtā spirta paredzēts 1642 eiro apmērā iepriekš plānoto 2025 eiro vietā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana stiprā alkohola viena litra nodokļu daļu – akcīzes nodokli kopā ar pievienotās vērtības nodokli - palielinātu par 0,38 eiro šogad un 0,40 eiro 2021. gadā, bet vīnam nodokļu daļa katrā gadā pieaugtu par 0,06 eiro par litru. Akcīzes nodoklis alum pieaugtu par 0,03 eiro par litru.
Likumprojektu aktīvi kritizēja vairāki "Attīstībai/Par!" Saeimas deputāti. Dace Bluķe ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka akcīzes samazinājums alkoholam pirms pusgada tika paredzēts tikai kā īstermiņa pasākumus, lai stabilizētu ekonomiku, un spirtoto dzērienu lietošana sabiedrībai nodara daudz ļaunuma. Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") pauda, ka motivācija zemākai akcīzei - lielāks alkohola patēriņš nozīmē vairāk naudas budžetā, ko var piešķirt veselības aprūpei - patiesībā nozīmē nonākšanu apburtajā lokā. Savukārt Andris Skride ("Attīstībai/Par!") atgādināja, ka alkohols kopā ar smēķēšanu ir starp trīs galvenajām lietām, kuras sagandē cilvēku veselību un veicina priekšlaicīgu nāvi.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka 2020. un 2021. gadā, paredzot akcīzes nodokļa likmju mērenu paaugstinājumu 5% apmērā, valsts budžets iegūtu apmēram 6 miljonus eiro 2020. gadā, 20 miljonus eiro 2021. gadā un 27 miljonus eiro 2022. gadā. Savukārt, saglabājot iepriekš paredzēto likmju paaugstinājumu, plānotie budžeta ieņēmumi būtu samazināmi par apmēram 30 miljoniem eiro ik gadu, teikts anotācijā.
KONTEKSTS:
Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tika plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā. Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.
Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Igaunijas parlaments no 2019. gada 1. jūlija samazināja akcīzes nodokli alkoholam par 25%, tādējādi apdraudot Latvijas pierobežas tirdzniecību. Latvijas valdība, reaģējot uz Igaunijas akcīzes nodokļa izmaiņām, samazināja akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 15% līdz 2020. gada martam.
