Atbalstot nākamā gada budžeta likumu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem, Ministru kabinets faktiski pabeidzis darbu pie nākamā gada valsts budžeta likuma sagatavošanas.
Atbilstoši valdības atbalstītajam likumprojektam, nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi sasniegs 8,75 miljardus eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardus eiro.
Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie kopējie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt kopējie valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā. Valsts konsolidētais budžets ietver valsts pamatbudžetu un valsts speciālo budžetu, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi – 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2017.gada plānu, pieaugs par 400,4 miljoniem eiro jeb 6,6%.
Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,78 miljardu eiro un 2,65 miljardu eiro apmērā. Šī budžeta tēriņi pieaugs par 230,4 miljoniem eiro jeb 9,5%, salīdzinot ar 2017.gada plānu.
Ministre: Veselības aprūpes veicināšanas budžets
“2018. gada valsts budžets ir veselības aprūpes veicināšanas budžets.
Ministru kabinets ir apstiprinājis šo likumprojektu, par svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, demogrāfijas pasākumus un valsts drošību.
Veselības aprūpei nākamgad papildus tiek piešķirti vairāk kā 235 miljoni eiro, kas vēsturiski – pirmo reizi nodrošinās finansējumu nozarei virs viena miljarda eiro,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo specialistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro.
Aizsardzībai finansējums sasniegs 2% no IKP
Tāpat valdība ir iezīmējusi skaidru ceļu veselības nozares finansējuma attīstībai, kas 2020. gadā tiecas uz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Nacionālās drošības stiprināšanai salīdzinājumā ar 2017. gadā plānots papildus piešķirt 126,8 miljonus eiro, tādējādi tās finansējums sasniegs NATO prasītos 2% no IKP.
Teju 40 miljoni eiro paredzēti demogrāfijas pasākumiem un sociālo jautājumu risināšanai. Tāpat papildus nedaudz vairāk kā 29 miljoni eiro tiks atvēlēti autoceļiem un dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai, nepilni 15 miljoni eiro papildus paredzēti augstākās izglītības mācībspēku atalgojuma palielināšanai un pētniecībai, kā arī sporta nozares pasākumiem. 11,4 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijai austrumu robežas stiprināšanai, kā arī citiem iekšējās drošības pasākumiem.
Bez nodokļu izmaiņām, izņemot zemāku PVN dārzeņiem
2018. gada budžets ietver arī solījumu – nepiedāvāt jaunus nodokļu pasākumus pēc šajā vasarā Saeimā apstiprinātās nodokļu reformas. Tikai atsevišķos gadījumos tiek paredzēti tehniskie precizējumi, norāda FM.
Tiesa, valdība nesen lēma no 2018. gada 1. janvāra Latvijas raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5%.
“Taisnīgāka nodokļu sistēma dos būtisku pienesumu Latvijas sabiedrības saliedēšanā. Ko iegūs Latvijas iedzīvotāji? Būs lielāki ieņēmumi strādājošajiem, pensionāriem un ģimenēm. Samazināsies ienākumu nevienlīdzība sabiedrībā. Uzņēmumi kļūs stiprāki, un ēnu ekonomika saruks. Nodokļu reforma ir vēsturisks solis pretim spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas ekonomikai,” uzsver finanšu ministre.
Sola kompleksus risinājumus ēnu ekonomikas mazināšanai
Nākamgad turpināsies arī kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs, kur tā ir visvairāk izplatīta: būvniecības joma, pakalpojumu joma, transporta joma un citas.
Piemēram, paredzēts pārskatīt atbildības sadalījumu būvniecībā; pilnveidot būvniecības nozares uzskaiti; izstrādāt standartizētus būvniecības līgumu nosacījumus izmantošanai būvdarbu līgumu slēgšanai publiskajos iepirkumos un nostiprināt normatīvajā līmenī.
Savukārt pakalpojumu nozarē plānots ierobežot fizisko personu nereģistrēto saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, kā arī atkārtoti pievērsties apsardzes pakalpojumu sfēras pilnveidei.
Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, panākta vienošanās ar pašvaldībām, ka vietvarām tiek nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai.
Ministru kabinetam izdevies palielināt finanšu resursus pašvaldībām, kas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos vietējā līmenī, norāda FM.
Nākamajos gados prognozē mērenāku izaugsmi
FM prognozē, ka šogad Latvijas IKP (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.
Tāpēc 2018. gadā IKP palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no IKP. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Sociālie partneri kopumā atbalsta budžetu
Pirms valdības sēdes likumprojekts skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kur valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - budžeta likumam lielākoties veltīja atzinīgus vārdus. Tomēr ne gluži viss valdības partnerus apmierina.
"Mēs arī šodien runājām par to, lai būtu sabalansēts budžets. Tas nozīmē arī atbildību no visām pusēm - gan no darba ņēmēju, gan darba devēju, bet īpaši no valdības puses, jo, protams, pieprasījumu ir ļoti daudz," teica LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns savukārt uzsvēra, ka arodbiedrības būtu vēlējušās, lai budžets daudz konkrētāk atspoguļotu nākamgad paredzēto atalgojuma pieaugumu pedagogiem un mediķiem.
"Mums bija prasība šajā jau atvēlētajā budžetā precīzi ieskicēt, kāda ir šīs darba samaksa tieši mediķiem un pedagogiem.
Un par mediķiem runājot – parādās gan jautājums par minimālās algas celšanu gan ģimenes ārstiem, gan to, kas aiziet uz ambulatorajiem pakalpojumiem algas celšanai – šobrīd šāda kopīga izvērtējuma valstij diemžēl vēl aizvien nav," teica LBAS vadītājs.
"Veselības finansēšanas likumā mēs neredzējām šo apdrošināšanas daļu, un par to mēs esam neapmierināti. Savukārt solidārā iesaiste nodokļu nomaksā ir iekļauta un arī pārvaldības jautājumi ir iekļauti," piebilda Latvijas veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) sociālo partneru izteiktajām piezīmēm piekrīt, taču norāda, ka šobrīd būtu pāragri fiksēt konkrētu atalgojuma pieauguma apmēru.
Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 28 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā 11. oktobrī.
