Energoresursu cenas šobrīd ir krietni zemākas nekā brīdī, kad šo tarifu izmaiņas iesniedza regulatoram. Tas ietekmēs tarifu izmaiņas.
Pērn rudenī "Augstsprieguma tīkla" iesniegtais elektroenerģijas pārvades tarifa projekts paredzēja jau no šā gada 1. marta vairāk nekā četrkārtīgu tarifa pieaugumu. Savukārt "Sadales tīkla" jaunais tarifa projekts paredzēja vidēji 75% pieaugumu. Šādiem skaitļiem stājoties spēkā, Latvijā mājsaimniecībām elektrības pieslēgumi varētu izmaksāt visdārgāk Baltijā, tiktu apdraudēti arī mērķi saistībā ar atjaunojamo energoresursu daļas pieaugumu elektroenerģijas tirgū.
Sekoja premjera rezolūcija meklēt mazāka pieauguma iespējas. Jau decembrī jaunievēlētais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") vēstīja, ka tarifu pieaugums būs uz pusi mazāks, nekā sākotnēji izskanējis.
Elektrības cenu kāpums ir objektīvs rādītājs, kas licis šos tarifus paaugstināt, taču kopš rudens cenas biržā būtiski kritušās. To ņems vērā, tarifu pārrēķinot, pēc Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes uzsvēra "Augstsprieguma tīkla" vadītāja Gunta Jēkabsone.
"Iesniedzot tarifa projektu, tiek ņemta aktuālā cenas prognoze, tai tiek izmantoti nākotnes NASDAQ biržas darījumi. Līdzīgi arī tarifa apstiprināšanas brīdī tiks izmantota tā aktuālā elektroenerģijas cenas prognoze vai ilgtermiņa līgumi, ja gadījumā tāds būtu operatora lēmums. Jaunajā tarifā tiks iekļauta jau tarifa apstiprināšanas brīdī zināmā elektroenerģijas cenu prognoze vai faktiskais līgums. Ar augstu varbūtību, ka tarifa spēkā stāšanās datums būs 1. jūlijs abiem operatoriem. Taču mēs, "Augstsprieguma tīkls", esam lūguši 1. martu, jo esošais tarifs nesedz izmaksas," skaidroja Jēkabsone.
No viņas teiktā saprotams, ka dialogs ar regulatoru turpinās un šis vēl nav brīdis, kad publiskot kādus konkrētus tarifu aprēķinus. Arī ministrijas lūko pēc mehānismiem, lai potenciāli mazinātu tarifa ietekmi.
Viena no apspriestajām metodēm ir pagarināt periodu, kurā šis jaunais tarifs būs spēkā. Patlaban vēl netiek atklāts, uz cik ilgu laiku. Taču tādējādi elektroenerģijas un citu izmaksu svārstības ilgākā laika periodā izkliedētos un mazāk ietekmētu arī "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" darbību.
Par šādu krīzes laika metodiku cerīgi izteicās Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Linda Matisone ("Apvienotais saraksts"): "Izskanēja dažādi priekšlikumi – gan pagarināt [tarifa] attiecināšanas laiku, gan neierēķināt tarifā neiegūto peļņu. Mēs redzam, ka pie tā strādāts, ka tas viss tiek ņemts vērā. Tātad šie tarifa pieaugumi būs krietni mazāki, nekā pieteikti sākumā."
Turpmāki vēstījumi par pārrēķinātajiem tarifiem un pieslēguma maksu dažām lietotāju grupām – mājsaimniecību rēķinos, uzņēmumiem un atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem – vēl sagaidāmi turpmākajās nedēļās.
KONTEKSTS:
"Augstsprieguma tīkla" elektroenerģijas pārvades tarifi no 1. marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu. Savukārt "Sadales tīkla" jaunais tarifa projekts paredz kopējo tarifa pieaugumu vidēji 75% apjomā. Ja "Sadales tīkla" iesniegtais tarifu projekts stāsies spēkā, tad Latvijā mājsaimniecībām elektrības pieslēgumi varētu izmaksāt visdārgāk Baltijā, liecina "De facto" aprēķini.
Saules paneļu īpašnieki ir nemierā ar plānoto tarifu palielinājumu, kas krietni palielināšot izmaksas. Savukārt komercparki uzskata, ka šāds solis dažu gadu laikā pilnībā apstādinās ilgtermiņa investīcijas šajā nozarē.
Premjers licis vērtēt iespējas koriģēt elektrības un pārvades tarifu celšanas projektus. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) norādījusi, ka "Sadales tīkla" plāns par tarifa celšanu vidēji 75% apmērā ir jāmaina. Finanšu ministrija uzdevusi arī "Augstsprieguma tīklam" pārvērtēt savus elektrības pārvades tarifa projektus, kas paredz sadārdzinājumu. Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka tarifu kāpums varētu būt uz pusi mazāks par sākotnēji piedāvāto.
