Aizvien nespēj vienoties par reģionālo gāzes termināli

Lai arī Lietuva ir pirmā no Baltijas valstīm, kas izveidojusi reālu alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm, pusmiljardu eiro lielās termināļa izmaksas būs jāsedz lietuviešu gāzes lietotājiem. Iespējams, Lietuvas patērētāji no šiem maksājumiem varēja izvairīties gadījumā, ja Baltijas valstis pirms vairākiem gadiem savlaicīgi spētu vienoties par kopīga sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. 

Ieceres par alternatīvām gāzes piegādēm Baltijas reģionam un Somijai, gan politiķu gan ekspertu vidū aktīvi apspriestas pēdējos piecus gadus. Kā ātrākais alternatīvo piegāžu nodrošināšanai minēta reģionālā gāzes termināļa izveide kādā no četru valstu ostām. Gatavību līdzfinansēt šo projektu iepriekš paudusi Eiropas Komisija. Sākotnēji kā perspektīvākā vieta šāda termināļa izveidei minēta Rīgas osta. Galvenie argumenti par labu šai izvēlei minēts Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvums, vēsturiski attīstītā gāzes pārvades infrastruktūra un ģeogrāfiskais novietojums.

Lai gan atbalstu reģionālā termināļa izveidei Latvijā no Baltijas valstīm solīja Lietuva, lielākās problēmas bija ar Igauniju.

Šaubas par šāda termināļa nepieciešamību pauda toreizējais Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss un "Eesti Energia" prezidents Sondors Līve.

Valstīm nespējot vienoties par reģionālā termināļa atrašanās vietu, kā vidutājs tika pieaicināta Eiropas Komisija. Tās noalgotie konsultanti pretēji Latvijas cerībām kā perspektīvāko termināļa celtniecības vietu rekomentēja Somu līča piekrasti Igaunijā vai Somijā. Enerģētikas eksperti norāda, ka šāda konsultantu izvēle, visticamāk, saistīta ar vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, lai saņemtu līdzfinansējumu, termināļa projekts jāvirza privātajiem investoriem, nevis valstij. Otrkārt, pašam projekam jābūt komerciāli izdevīgam. Lai arī Latvijas puse kā potenciālo termināļa būvētāju piesardzīgi bija nosaukusi "Latvenergo", Igaunijā un Somijā par šo projektu bija lielāka investoru interese, kur to vēlējās celt gan Somijas gāzes kompānija "Gasum", gan Igaunijas enerģētikas uzņēmums "Alexela".

Tiesa`, būtiskākais arguments aizvien ir saistīts ar paša projekta komerciālo izdevīgumu un dzīvotspēju. Saskaņā ar statistikas datiem Baltijas valstu kopējais gāzes patēriņš gadā veido vien 5,6 miljardus kubikmetru, turklāt turpina samazināties. Savukārt Somija vien gadā patērē teju piecus miljardus kubikmetru. Iespējams, tieši tas lika reģionālo termināli veidot pēc iespējas tuvāk Somijas krastiem.

Konsultantu galavārds projekta virzību gan straujāku nepadarīja. Nespējot vienoties par termināļa atrašanās vietu, Igaunija un Somija Eiropas Komisijai pēc būtības piedāvāja līdzfinansēt divus termināļu projektus, tos savstarpēji savienojot ar cauruļvadu. Šāda iecere gan tika noraidīta.

Šobrīd gan Somija, gan Igaunija ir nolēmušas veikt papildu izpēti labākās termināļa atrašanās vietas noteikšanai.

Šī pētījuma izstrāde aizņemšot vēl gadu. Lai arī projekts ir ieildzis, tas aizvien ir starp Eiropas Savienības kopējo interešu projektu sarakstā, kas tam dotu iespēja saņemt līdzfinansējumu. Tiesa, cik liels tas būs, komisijā pagaidām neatklāj, tikmēr "Alexela" pārstāvji jau paziņojuši, ka projektu gatavi īstenot bez Eiropas Komisijas atbalsta. Eksperti gan ir optimistiski un pieļauj, ka apstākļos, kad jau trešo reizi tiks vētīta reģionālā termināļa atrašanās vieta, priekšplānā  atkal varētu izvirzīties Rīgas osta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti