Aizvien ir klupšanas akmeņi mājokļu kreditēšanā reģionos

Pēdējos mēnešos Latvijā no jauna parakstīto mājokļu kredītu apjoms sasniedz 100 miljonus eiro mēnesī. Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainars Balcers uzsver, ka tas ir ievērojams kāpums, ja salīdzina ar situāciju kāda bija gada sākumā. Tad vidēji mēnesī jauni mājokļu kredīti tika parakstīti aptuveni 75 miljonu eiro apmērā. Tas vien liecina, ka šobrīd ir dinamiska mājokļu kreditēšanas tirgus izaugsme – iedzīvotāji vēlas aizņemties mājoklim un bankas ir gatavas izsniegt kredītu. Un tomēr lauvas tiesa jeb puse no mājokļa kredīta darījumiem notiek Rīgā. Aptuveni 25 līdz 28% ir Pierīgā un pārējais apjoms ir reģionos. Ja Rīgā aptuveni 80% cilvēku bankā vēlas saņemt kredītu, lai iegādātos dzīvokli, tad reģionos priekšroka tiek jau gatavai mājai vai iespējai to būvēt no jauna. Tiesa, reģionos tikt pie tik liela kredīta mājas būvniecībai, kā tas ir iespējams Rīgā vai Pierīgā, reizēm ir izaicinoši.

Aizvien ir klupšanas akmeņi mājokļu kreditēšanā reģionosLinda Zalāne

Riņķa dancis ar bankām. Aigas un Māra pieredze

Valmierā dzīvojošā ģimene Māris un Aiga un viņu trīs atvases par iespēju no trīsistabu dzīvokļa pārcelties uz pašu būvētu māju sāka sapņot pirms četriem gadiem. Pēc gada ģimenei izdevās pasakainā vietā nopirkt zemes gabaliņu, kas saskanēja ar vēlmēm, – klusa vieta, kur būvēt māju, lai ir sajūta kā laukos, bet pilsēta ir rokas stiepiena attālumā.

Nu netālu no Valmieras top ģimenes māja. Ģimene atzīst, ka bez aizņēmuma bankā savu sapni piepildīt nebūtu iespējams, tomēr kredītu dabūt neizdevās uzreiz. Pāris uzrunāja četras bankas. Vienā no tām kredītu izdevās dabūt. Tiesa, finansējuma apmērs krietni iepaliek no cerētā un nācās ambīcijas piebremzēt.

„Mēs sākām ar tādu sapņu ideālo variantu, kas, protams, neīstenojās. Mums bija par 30–40% lielāka tāme, kuru mēs pielāgojām iespējām – no kopējās platības noņēmām nost, izvēlējāmies citus materiālus. No garāžas atteicāmies. Palikusi tikai nojume. To mēs ar laiku uzbūvēsim pašu spēkiem, bez kredīta. Tas nav akūtākais, kas nepieciešams. Šobrīd mums ir svarīgi tikt iekšā, lai bērnu enerģija izplešas pa laukiem, nevis trīsistabu dzīvokli,” stāsta Aiga.

Māris uzsver, ka tāmes veidošana ir pirmais nopietnais darbs, pie kā jāpiestrādā un jāapdomā visas pozīcijas, jo brīdī, kad jāprasa bankā kredīts, ir svarīgi apzināties visas būvniecības izmaksas, lai nav slēpto pozīciju. Un tomēr Māris uzsver, ka uzbūvēt māju reģionā un Rīgas apkārtnē ir divas dažādas lietas. 

„Tā lielākā grūtība ir vērtējums pret reālām būvniecības cenām. Draugs, paziņa uzbūvēja Mārupē māju 130–150 kvadrātmetru platībā, un viņam vērtējums ir tieši tāds pats kā būvniecības cenas. Būtībā, ja tev ir pirmā iemaksa, tad tu vari nesatraukties, ja esi kārtīgi parēķinājis visas izmaksu pozīcijas. Nav jāsatraucas, ka kaut kā pietrūks. Nevajag domāt, ka mūsdienās 700–800 eiro kvadrātmetrā maksā par labu māju. Tā nebūs," pieredzē dalās Māris.

Tāda māja, kā vēlas būvēt Māris un Aiga, maksā no 1000 līdz 1200 eiro kvadrātmetrā. Tās ir reālās būvniecības izmaksas. Bet šādu novērtējumu banka Valmierā nedod.

„Valmierā var novērtēt tikai par 700–800 eiro kvadrātmetrā. Tāpēc, ka tādi te ir darījumi. Un, ja reāli būvniecības tāme ir 1200 eiro kvadrātmetrā, kas ir reāli, vai 1100 labākajā gadījumā, tad domā pats. Jā, jo atšķirības būvniecībā nav – uzbūvēt tieši tādu pašu māju Rīgā vai Valmierā. Materiāla cenas. Darba izmaksas pat iespējams būs dārgākas, jo transports būs no Rīgas jāorganizē, kā arī mūsu gadījumā ir. Rezultātam galā ir jābūt tādam pašam, bet realitātē tikai un vienīgi novērtējuma dēļ varam dabūt mazāku kredītu,” skaidro Aiga un Māris.

Banka nevar iedot augstāku vērtējumu par to, kādi reāli darījumi veikti konkrētā reģionā. Šis klupšanas akmens apgrūtina reģionā mājas būvniecībai saņemt tik lielu kredītu, kādas ir iecerētās mājas izmaksas.

„Rīdziniekiem tas ir daudz vienkāršāk ciparu ziņā. Mums ir jādomā pašiem. Ja jau reģionā, tad ir daudz zemes, kartupeļi jāaudzē un jāpelna naudiņa tam iztrūkumam,” norāda Aiga.

Tāpat vēl jārēķinās ar pirmo iemaksu. Nu riņķa dancis ar bankām pabeigts, kredīts saņemts, māja tiek būvēta un valmierieši tajā cer ievākties nākamajā rudenī.

Mājas iegāde – stresa pilns periods. Ilzes pieredze

Savukārt Ilze ar ģimeni pavisam nesen iegādājās māju Cēsīs. To iepriekš septiņus gadus īrēja no ķīniešiem, kuri vēlējās māju pārdot.

„Negribējām šo māju sākumā. Ļoti. Sākām „sēdēt” sludinājumos. No rīta, vakarā. Mēs „dzīvojām” sludinājumos. Meklējām kaut ko savu. Tepat Cēsu apkārtnē. Tā doma bija 10 km rādiusā ap Cēsīm. Lai bērni ar autobusu var izbraukāt, lai mēs paši uz darbu varētu izbraukāt. Lai būtu ērtāk. Apkārt mums nekas nebija. Sākām pēc sludinājuma apbraukāt pilsētas mājas, bet pagalma lieluma dēļ nekas nepiesaistīja,” stāsta Ilze.

Līdzās ideālās mājas meklējumiem ģimene saprata, ka bez kredīta bankā neiztikt. 

„Stresa pilns periods. Mēs gadu apmēram meklējām īpašumus. Pirmkārt, īpašumu nav daudz. Limits mums bija 20 gadi kredīta atmaksai. Tas, ka mums bija jāizvēlas bankā kredīts, bija skaidrs. Es domāju, ka reti kuram kontā ir tik liela summa, lai varētu uzreiz nopirkt māju. Katrā bankā ir savi noteikumi. Mana banka manu pieteikumu pat neizskatīja. Atsūtīja īsiņas veidā: atnāciet pēc pusgada. Tad es gāju uz citu banku. – Pamatojuma pat nebija? – Nē,” Ilze dalās pieredzē, kāds bija šis periods.

Cita banka kredīta pieteikuma atteikumā minēja dažādus iemeslus – platība par lielu, ienākumi par zemu. Tomēr vienošanos ar vienu no bankām izdevās noslēgt. Kredīts saņemts, un māja kopš šī gada marta ir Ilzes un viņas ģimenes īpašumā.

„Labākā sajūta ir dabūt zemesgrāmatu ar savu vārdu un tavu mājas adresi. Tad visvairāk aptver, ka nu ir. Protams, ir doma, ka tas vēl nav mans. Tas pieder bankai. Bet sajūta, ka nemaksā īri, bet savai nākotnei, ir laba. Plāni ir grandiozi. Mēs pa šo laiku, kopš mēs esam iegādājušies, esam izdomājuši, ko mēs mainīsim, kā mēs mainīsim. – Tā kā ar citu skatu paskatījāties uz īpašumu? – Jā, pavisam savādāk,” saka Ilze.

Nekustamo īpašumu attīstītājs: Situācija ir nedaudz uzlabojusies

„Pēdējos gados, manuprāt, situācija ir nedaudz uzlabojusies," saka SIA "LVKV " valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis, kurš ar nekustamo īpašumu attīstīšanu reģionos nodarbojas jau 28 gadus. Viņš to saista ar reģionu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanos.

„Nav tādas neticības, kā bija pēc iepriekšējās krīzes – 2010.–2014. gada. Tagad ļoti skatās un vēro dinamiku, kur cilvēki grib dzīvot. Tur arī bankas kreditēs. Bet diemžēl tā ir varbūt trešdaļa Latvijas, kur izteikti grib dzīvot. Problēma ir tajās divās trešdaļās, kur jāpiemaksā vairāk. Bet tur, kur ir laba infrastruktūra, darba vietas, skolas, atpūta, medicīna un jauni cilvēki, jaunas ģimenes grib dzīvot tur, es domāju tehniski problēmu nekādu nav un bankas seko līdzi. Vidzemē es domāju, ka tas izteikti ir tajā trīsstūrī starp Valmieru, Cēsīm un Smilteni,” stāsta Biernis.

“Ober Haus Real Estate Latvia”: Reģionos finansēt lielas, lepnas mājas ir sarežģīti

Faktu, ka vēlme dzīvot reģionos aizvien pieaug un to veicinājusi arī pandēmija, apliecina SIA “Ober Haus Real Estate Latvia” dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Andis Bīriņš. Viņš teic, ka attīstība notikusi pietiekami strauji, bankas reģionos kreditē, bet ir dažas nianses. Un vienai daļai klientu neizdodas saņemt finansējumu īpašuma iegādei vai būvniecībai. Turklāt ir gadījumi, kad reģionā ambīcijas nedaudz jāsamazina.

„Reģionos ir šis apstāklis, ka nofinansēt lielas, lepnas mājas ir sarežģīti. Parasti arī bankas iesaka – varbūt jūs varat kaut ko mazāku, kaut ko vienkāršāku, Tādā veidā virzot klientus uz to, ka tas būs vieglāk nofinansējams projekts. Tad arī sanāk, ka tiek ierobežotas šīs klienta izvēles iespējas ne tikai no lokācijas viedokļa, bet arī no tā, cik kvalitatīvā, lielā, modernā mājā spēj dzīvot, jo vienkārši viņi nespēj saņemt finansējumu tādā apmērā, ja tā māja ir ārpus kaut kādiem rāmjiem, cik kvadrātmetrā maksā šajā reģionā,” skaidro Bīriņš.

"Latio": Varam cerēt, ka  cilvēki, kas uzcels māju, pavērs ceļu citiem

Vērtēšana notiek pēc salīdzināšanas metodes, ņemot par piemēru līdzīgus objektus, kas konkrētā reģionā pēdējā pusgada laikā pārdoti. "Latio” mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte teic, ka tas ir kā apburtais loks.

„Ja nekas nav uzcelts vai pārdots šajā periodā, tad ir grūti arī novērtēt. Vienīgais, uz ko mēs varam cerēt, ka šie cilvēki, kas šo māju uzcels, pavērs ceļu citiem. Citiem objektu vērtēs pēc salīdzināšanas ar viņu māju. Tas būs labi nākamajiem pircējiem, nākamajiem būvētājiem. Jo būs vairāk darījumu un par augstākām cenām, jo būs arī augstāki vērtējumi. Jo bankas būs pielaidīgākas šādu hipotekāro kredītu izsniegšanai, būs vairāk darījumu. Tāds apburtais loks sanāk, jo arī vērtējumi tad, visticamāk, būs augstāki,” norāda Dzenīte.

Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs: Izsniegto hipotekāro kredītu apjoms reģionos pieaug

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers gan akcentē, ka tas ir koks ar diviem galiem.

„Mēs nekad nedrīkstam aizmirst arī par pirktspēju konkrētajā reģionā. Ja tās cenas izaugs tik strauji, ka cilvēki ar savām algām vairs nevarēs atļauties nopirkt konkrēto īpašumu, tad tur būs tas saucamais enkurs. Tur būs tā pretējā kustība, un tad vienkārši tie darījumi nenotiks. Tā kā tas nav tik viennozīmīgi, ka, tikai kāpinot darījumu apjomu un darījumu cenas, mēs iegūsim pozitīvu efektu. Es teiktu, ka tam būtu jāiet roku rokā ar ekonomiskās aktivitātes attīstību, algu pieaugumu. Ja pieaug cenas, tad cilvēki var vairāk pirkt. Ja cilvēkiem ir stabils darbs un ienākumi, tad cilvēkiem būs vēlme uzlabot dzīves apstākļus un viņi pirks,” skaidro Balcers.

Ainars Balcers uzsver, ka pēdējos gados izsniegto hipotekāro kredītu apjoms reģionos pieaug. Tātad tendence ir pozitīva, bet tai jāiet roku rokā ar cilvēku pirktspēju konkrētajā reģionā. Ja izveidosies situācija, ka tiek mākslīgi „uzpūstas” nekustamā īpašuma cenas reģionā, tad vietējie cilvēki tos vairs nevarēs atļauties iegādāties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt