Aizvadītais gads pensiju fondiem bijis veiksmīgs

Par spīti aizvadītā gada globāliem notikumiem, kas varētu satricināt arī ekonomisko situāciju, kā, piemēram, Lielbritānijas referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta vēlēšanas, pagājušais gads bijis negaidīti labs, raugoties uz pensiju plānu ienesīgumu.

Latvijas pensiju sistēma ar tās trīs līmeņiem starptautiski novērtēta atzinīgi, un pašlaik potenciālās pensijas apmērs atkarīgs gan no demogrāfiskās situācijas, kur iedzīvotāji saredz zināmus riskus, gan pašu aktivitātes maksāt nodokļus un veikt uzkrājumus. Augstākais, trešais, pensiju līmenis Latvijā ir brīvprātīgs, un šī sistēma varētu attīstīties aktīvāk, secina Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Kompensē dzīves dārdzību

Par spīti dažādiem globāliem notikumiem, kas varētu satracināt ekonomiku, Latvijas pensiju fondu sistēma pagājušo gadu aizvadījusi negaidīti veiksmīgi, par to ceturtdien, 26.janvārī, informēja LKA. 

Fakti

  • Valsts fondēto pensiju līmenī jeb pensiju otrajā līmenī 2016.gadā iemaksāti 375 miljoni eiro, bet pārvaldītāju devums bija 53 miljoni eiro
  • Tādējādi kopējie valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi 2016.gadā auguši par 428 miljoniem eiro
  • Kopējais pensiju otrā līmeņa aktīvu apmērs 2016.gada beigās sasniedzis 2,764 miljardus eiro, no kā pārvaldītāju devums ir 447 miljoni eiro
  • Vidējais pensiju uzkrājums vienam dalībniekam pagājušā gada beigās bija 2180 eiro gadā, un 2016.gada laikā tas audzis par 17%

LETA/Latvijas Komercbanku asociācija

 

Kopējie valsts fondēto pensiju aktīvi pagājušajā gadā palielinājušies par 428 miljoniem eiro.

Latvijas pensiju sistēma ar trīs pensiju līmeņiem novērtēta kā septītā labākā pasaulē, un ienesīgums, ko sniedz pensiju plāni, kompensē inflāciju jeb dzīves dārdzību.

Kā riskus labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") minēja demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanos, jo no darbspējīgo cilvēku skaita atkarīgs pensijas pirmais līmenis. "Atgādināšu, ka otrā līmeņa ienākumi ir pilnībā atkarīgi no tā, kā cilvēki uzticas kopumā pensiju sistēmai, un no tā, kā cilvēki iemaksā šajā pirmajā līmenī," teica ministrs.

3.līmeni pietiekami neizmanto

Dalība pirmajā un otrajā pensiju līmenī garantē pensiju, kas varētu būt tik liela, cik puse no pašreizējās algas.

Nodrošināt finansiāli labākas vecumdienas iespējams, izvēloties brīvprātīgo trešo, privāto pensiju līmeni. To izmanto vien piektā daļa otrā pensiju līmeņa dalībnieku.

LKA Privāto pensiju komitejas vadītāja Dace Brencēna uzskata, ka šo iespēju nepieciešams izmantot aktīvāk.

Potenciālas varētu būt darba devēju pensiju shēmas, kas Latvijā nav plaši izplatītas.

"Pasaules tendence, un it sevišķi Eiropā, aizvien vairāk tiek pievērsta šīm darba devēju pensiju shēmām, kuras no brīvprātīgās pieejas tiek pamazām konvertētas uz obligāti brīvprātīgo principu jeb tā saucamo automātiskās darba devēju pensiju shēmu, kur mēs jau darba samaksā, Darba likumā iekļaujam šo komponenti, ka ne tikai šodienai mums vajag algu, bet arī papildu uzkrājumu privātai pensijai. Jo brīvprātības princips nedarbojas nevienā pasaules valstī," skaidroja Brencēna.

Šāda obligāta kārtība ir Turcijā, Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, un to apsvērt OECD eksperti ieteikuši arī Vācijai.

Gan aizstāv, gan peļ darba devējus

Latvijas uzņēmējus aizstāvēja labklājības ministrs, norādot, ka Latvijā ekonomiskā izaugsme nav pietiekama šādām pārmaiņām.

Kritika darba devēju un valsts politikas veidotāju virzienā konferencē izskanēja no privāto mediju korespondentiem, kas saņem autoratlīdzības un paši ir spiesti rūpēties par sociālajām iemaksām.

"Mēs, protams, būtu par to, lai šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas būtu normālā līmenī darbiniekam, un tas ir saistīts ar šo darba samaksu. Tas ir viens. Un otrs, lai tādas tiktu veiktas. Tas nozīmē arī šo darba līgumu formu.

Koplīgumā mēs varam paredzēt ļoti nopietnas lietas, kaut vai šo pašu trešo pensiju līmeni," teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.

Cilvēkiem esot vairāk jāskaidro potenciālie ieguvumi no iemaksām pensiju plānos, un tas, ka pretī katrai, kaut niecīgākai summai bankā, ir cilvēka vārds, uzvārds un personas kods.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti