AM atšķirībā no citām ir visai ērtā situācijā vismaz divu iemeslu dēļ – specifiskās nozares dēļ tās dokumenti un idejas lielākoties ir slepeni, bet līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā mūsu valsts ir vēlīga aizsardzības nozarei dot tik daudz naudas, cik tā grib. Viens no jaunākajiem nu jau vairs pusslepenajiem plāniem ir izveidot valsts uzņēmumu munīcijas ražošanai. Ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Latvijas Televīzijai gan izteicās, ka valsts kapitālsabiedrība varētu procesus koordinēt, nevis pati ķerties pie ražošanas.
"Mēs redzam, ka tagad arī ar karu Ukrainā ir veidojies ļoti liels deficīts. Dažas sastāvdaļas ir faktiski jāgaida pusgadu vai gadu. Nerunājot nemaz par pašu munīciju. Tādēļ, apzinoties, ka, ja situācija tālāk paliek tāda, kā ir, varētu būt apgrūtināta krājumu veidošana bruņotajiem spēkiem," skaidroja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. "Latvijā lielākā problēma ir, ka mums ir ļoti daudz mazu un spējīgu uzņēmumu (..), bet kapacitāte ir nepietiekama."
Valsts uzņēmuma izveidei būs nepieciešama arī valsts nauda. Taču, tā kā ideja vēl visai "zaļa" un dažus mēnešus tiks prātota, arī summas pagaidām netiek nosauktas. Taču ar naudu problēmu, visticamāk, nebūs. Tā var noprast no premjera Krišjāņa Kariņa teiktā ("Jaunā Vienotība").
"Mums ir jāskatās, kas mums ir darāms, lai mēs varētu stiprināt arī paši savus bruņotos spēkus. Politiski mēs jau esam lēmuši palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Šogad mēs jau esam lēmuši par papildu vairāk nekā 50 miljonu eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, tieši mūsu bruņoto spēku vajadzībām. Un mēs arī turpināsim ieguldīt pašaizsardzībā," norādīja Kariņš.
Vienota struktūra aizsardzības nozares aktīvu pārvaldībai ir bijusi nepieciešama jau sen. Tā vērtēja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
"Tas, kas ir nepieciešams šauri specializētās jomās, ir – mugurkauls ir galvenais klients, kas virza un nosaka tirgus attīstību. Un šāda valsts iesaistīšanās aizsardzības industrijā ir gan visās Skandināvijas valstīs, Rietumeiropas valstīs, Dienvideiropas valstīs. Tas, kā varbūt mums Latvijā ir pietrūcis – jomās, kur ir nepieciešamas apjomīgākas un vērienīgākas investīcijas, mums šie lokālie investori nav gatavi investēt. Un tā ir tirgus nepilnība, ko mums vajadzētu novērst," skaidroja Egle.
Vienkāršāk runājot, aizsardzības industrijas uzņēmumi atbalstītu valsts aģentūras vai uzņēmuma izveidi ar mērķi apkopot valsts militārās vajadzības un mērķtiecīgi investēt ražotājos.
"Mērķis ir tos procesus, kas notiek privātajā sektorā un brīvajā tirgū, atbalstīt caur valsts investīcijām, jo finanšu sektors – it īpaši līdz kara sākumam Ukrainā – ļoti atturīgi sadarbojās ar aizsardzības jomas uzņēmumiem. Šeit ir tā situācija, ka bez valsts atbalsta, valsts iesaistes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ļoti grūti attīstīt jaunus produktus," teica Egle.
Valsts uzņēmums aizsardzības nozarē beidzot būtu tā joma, kur tas tiešām būtu nepieciešams un arī likumīgi veidots, jo tā ir stratēģiska nozare, kur valsts drīkst iesaistīties, turklāt partnerībā ar privāto sektoru, sacīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
"Tas lielais jautājums, kas šobrīd nav skaidrs, ir par to, kādā veidā šī partnerība tiks īstenota, kā šajā dibināšanas procesā piesaistīs privātos uzņēmumus, kurus privātos uzņēmumus un kādi būs nosacījumi, finanšu ieguldījumi (..). Šim uzņēmumam ir jādarbojas tikai un vienīgi uz tirgus nosacījumiem, nevis kā valsts iestādei vai aģentūrai. Tāpēc skaidri mērķi un biznesa modelis, kas orientēts ne tikai uz vietējo, Latvijas tirgu, bet arī starptautiski, ir ļoti izšķiroši svarīgs aspekts," vērtēja Grafs.
Latvijā ražojam dažādus komponentus, ko vēlāk izmanto militāru produktu izgatavošanai, tāpat ražo gatavus produktus, piemēram, dronus, optikas sistēmas, ekipējumu, munīciju, kā arī sniedz dažādus pakalpojumus kiberdrošības, programmēšanas, mākslīgā intelekta, piemēram, videoredzes, un citās jomās.
