Aizsardzības budžets nākamgad pieaugs par 44 miljoniem eiro

Aizsardzības ministrija nākamā gada budžetu plāno palielināt par 44 miljoniem eiro. Tikmēr valsts budžeta deficīta pieaugums plānots līdz 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka vairākām nozarēm maciņi nākamgad būs plānāki.

Aizsardzības budžets nākamgad pieaugs par 44 miljoniem eiroLinda Spundiņa

Nākamgad Aizsardzības nozarei tiks atvēlēti 2,3% no iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi par 44 miljoniem vairāk, nekā tas ir šogad.

Aizsardzības ministra padomnieks Emīls Dobrājs skaidroja, ka Baltijas valstu aizsardzības ministri jau iepriekš savā starpā esot vienojušies darīt visu, lai izdevumi netiktu krasi samazināti. Tas nozarei arī ir izdevies.

“Budžets būtībā dalās trīs līdzīgās daļās. Trešdaļa no budžeta ir paredzēta personāla atlīdzību segšanai. Trešdaļa izdevumu un infrastruktūras segšanai, un noslēdzošā trešdaļa attīstībai jeb iepirkumiem, būvniecībai un citiem projektiem,” pastāstīja Dobrājs.

Aizsardzības ministrija plāno bruņojuma noliktavu un šautuvju izbūvi, kā arī Zemessardzes bāžu attīstību reģionos.

Savukārt nozarei Eiropas Savienības fondu finansējums Covid-19 seku mazināšanai nav pieejams, līdz ar to ministrijai to vajadzēja segt no saviem līdzekļiem.

“Ņemot vērā, ka aizsardzības budžets tiek plānots ilgtermiņā un mūsu attīstības projekti ir ieskicēti līdz pat 2027. gadam, šis budžeta palielinājums uz IKP rēķina bija domāts, lai varētu realizēt jau iepriekš aizsāktos infrastruktūras projektus un netiktu kavēta aizsardzības nozares attīstība,” skaidroja Dobrājs.

Viens no ilgtermiņa projektiem ir helikopteru angāra izbūve Lielvārdē. Tas nepieciešams, jo jau 2018. gadā ministrija veica iepirkumu par četru helikopteru iegādi, kuri varētu Latvijā ierasties 2022. gadā. Tādējādi nepieciešami šie būvdarbi.

Līdz šim Aizsardzības ministrija piešķirto valsts finansējumu izlietojusi efektīvi, tā secinājusi Valsts kontrole pērnā gada revīzijas ziņojumā. Vienlaikus kontrolieri secinājuši, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS)ir būtisks ieroču modernizācijas trūkums.

Ministrijas pārstāvis Dobrājs norādīja, ka Valsts kontroles ieteikumi ņemti vērā: “Viens no lielākajiem nākamā gada budžeta ieguvumiem ir NBS un Zemessardzes kaujas spēju attīstība, vienību kaujas gatavību celšana, kas tai skaitā iekļauj arī ieroču un munīcijas iegādi.”

Ekonomists Gundars Bērziņš norādīja, ka aizsardzības nozare nav vienīgā, kurā būtiski tiks palielināts budžets. Tāpat to darīs arī veselības un izglītības jomās. Kopumā budžeta izdevumi ir pieauguši, un tas ir saistīts ar vairākiem konkrētiem lēmumiem, tostarp Satversmes tiesas spriedumu.

“Ir vesela rinda nozaru, kurās ir pieaugumi, bet, ņemot vērā, ka budžets tomēr nav bezizmēra, – ienākumu daļa mums faktiski ir samazinājusies. Un ir situācijas, kad dažām nozarēm ir arī samazinājums. Grūti šajā situācijā, kad budžeta ienākumi krīt, tad uztaisīt labu budžetu ir ļoti sarežģīti,” sacīja Bērziņš.

No šī samazinājuma cieš arī pašvaldības. Izdevumu pārdalē svaru kausi nosvērušies par labu valsts, nevis pašvaldību budžetam.

Savukārt budžeta deficīta pieaugums plānots līdz 3,9% no IKP. Bērziņš vērtēja, ka tas ir normas robežās. Viņaprāt, aizsardzība ir prioritāte, tāpēc valsts ir pieņēmusi atbilstošu lēmumu palielināt budžetu aizsardzībai.

Turklāt NATO nosacījums ir atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, ko arī Latvija pilda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt