Situācija uzņēmumā nebija vienkārša jau pirms pandēmijas, tagad esošie apstākļi to padara vēl sliktāku, spriež uzņēmuma „ Kurzemes atslēga 1” valdes priekšsēdētājs Pēteris Frīdenbergs. Uzņēmums ražo atslēgu un būvapkalumu izstrādājumus, mēbeļu furnitūru, metāla kalumus, būvkonstrukcijas, tehnoloģisko aprīkojumu un sniedz cinkošanas pakalpojumus.
''„Kurzemes atslēga” ir „Kurzemes atslēga 1” akcionārs. Man ir grūti pateikt, kā būs, tagad iet pagrūti. Viss atkarīgs no likvidācijas procesa, kā aizies. Mums tāpat ir kreditori, kas jānosedz, redzēs, kas paliks pāri. Veikali ciet, Lietuva ciet, mūsu veikali arī ciet. Traki.” pesimistisks ir Frīdenbergs.
Uzņēmumā pašlaik ir ap 100 strādājošo. Turpmākā notikumu gaita būšot atkarīga no likvidācijas procesa, skaidro valdes priekšsēdētājs. "Kurzemes atslēga 1" šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,168 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,5% mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos, kā arī cieta zaudējumus 206 969 eiro apmērā.
Pandēmijas laiks ietekmē arī piena pārstrādes uzņēmumu SIA”ELPA”, kas bija vienīgais ar tik lielu produkcijas īpatsvaru, ko ražo skolu un bērnudārzu ēdinātājiem.
„Ietekmēja ļoti, jo tieši budžeta iestādes, skolu ēdinātāji, bērnudārzi, skolas piena programma, 36% no kopējā apgrozījuma bija tieši šis segments. Iedomājieties, ja martā nākošā dienā paziņo, ka tas viss tiek aiztaisīts ciet, tas ir pamatīgs trieciens,” uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis skaidro, kāda ir situācija jau no gada sākuma.
Tajā pašā laikā uzņēmumam izdevies saglabāt darbiniekus, saņemts Lauku atbalsta dienesta un attīstības finanšu institūcijas "Altum" atbalsts, lai būtu apgrozāmie līdzekļi. Tagad uzņēmums apņēmies kopā ar vairākiem Kurzemes gaļas un citu izstrādājumu ražotājiem attīstīt interneta tirdzniecību Rīgā un Liepājā. Iespēju robežās tiek strādāts. Uzņēmuma vadītājs cer, ka neslēgs bērnudārzus.
„Man ir jāpasūta iepakojamais materiāls uz priekšu. Ja kaut kas apstājas, tad tie ir iesaldēti līdzekļi, par pienu ir jānorēķinās ar zemniekiem. Man precei ir realizācijas termiņi, arī pa šīm svētku dienām; zemnieks, cik var, tur savos baseinos, man ir jāņem produkts no zemnieka un jāpārstrādā,” saka Sisenis.
Savukārt Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis uzsver, ka
situācija, kas skar uzņēmējdarbību un iedzīvotājus, kopumā ietekmēs arī pašvaldības budžetu un nāksies atlikt kādu plānotas ieceres īstenošanu.
„Nākamais gada budžets izskatās pašvaks, jo valdība ir pieņēmusi 5% samazinājumu, kas Aizputes novadam ir tuvu pusmiljonam – mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas ir diezgan bēdīgi. Protams, pašvaldībai jādomā par minimālās algas palielinājumu par 70 eiro. Tādu nav daudz, bet ir tādi cilvēki. Nākamgad saimnieciskai darbībai klāsies novadā smagāk,” spriež Grasmanis.
Aizputes novadā bija plānots būvēt veloceliņu, tagad nākšoties domāt, kādas būs iespējas, skaidro priekšsēdētājs. Visticamāk, mazāk varēs ieguldīt ceļu un apgaismojuma sakārtošanā.
