10 līdz 30 procenti - tik liela varētu būt pārmaksa, ko uzņēmumi bijuši spiesti maksāt iepirkumos, kuros startējuši energobūvniecības karteļos iesaistītie uzņēmumi. Konkurences padome uzlikusi naudas sodu 26 uzņēmumiem, kas iesaistījušies karteļos. Uzņēmumiem arī gadu būs liegts piedalīties publiskos iepirkumos. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama stāsta, ka cietēji bijuši ne tikai valsts un privātie uzņēmumi, bet arī iedzīvotāji.
„Līdzekļi šiem iepirkumiem, kas tika organizēti, lai izbūvētu elektrolīnijas, nāca arī no iedzīvotājiem, kas aprīkoja savas mājas ar energoierīcēm. „Sadales tīkli” bija tie, kas par šo naudu organizēja iepirkumus, jo tur bija īpašas kvalifikācijas prasības,” norāda Ābrama.
Aizliegtā karteļa vienošanās tika īstenota pēc īpašas shēmas. Pretendents, kuram vienošanās rezultātā bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes par to, kādas cenas tiem būtu jāpiedāvā, vai arī nosūtīja pats savu tāmi, norādot, lai pārējie pretendenti savu cenu veido lielāku. Šīs darbības Konkurences padome atklājusi elektroniskā pasta pārbaudēs.
316 aizliegtas vienošanās konstatētas tieši „Latvenergo” un tā meitasuzņēmuma „Sadales tīkls” organizētajos iepirkumos. Pārsvarā tie īstenoti Latgalē un Vidzemē.
Latgalē strādājošais SIA „Rio” pieķerts 131 negodīgā iepirkumā. Kompānijas direktors Aleksandrs Fučenkins uzskata, ka pataisīti par grēkāžiem bez vainas.
„Tā ir diezgan sarežģīta lieta. Pēc maniem ieskatiem, šajā lietā cieš firmas, kas nav nekādā veidā saistītas ar „Latvenergo” mahinācijām. Mēs esam kā upuri. Kādēļ visa šī lieta sākās, jūs lieliski zināt. Ar ko beidzās, jūs uzzinājāt šodien. Izrādās, ka tās firmas, kurām nav nekāda sakara ar „Latvenergo” kriminālajām lietām, tagad ir cietušas tādēļ, ka strādājušas „Latvenergo” labā, turklāt pat nav nopelnījušas nekādu lielo naudu.”
Arī „Vidzemes energoceltnieks”, kuram uzlikts vislielākais sods, kategoriski noliedz iesaistīšanos kartelī. „Protams, mēs iepazīsimies ar šo dokumentu un ir skaidrs, ka mēs šo lēmumu pārsūdzēsim,” saka kompānijas pārstāvis Jānis Bikiņš.
Konkurences padome norāda uz „Latvenergo” un „Sadales tīklu” atbildību par aizdomīgajiem iepirkumiem, savukārt „Latvenergo” norāda, ka jau pēc pirmajiem signāliem par negodīgiem iepirkumiem pastiprinājuši pasākumus, lai nepieļautu korupcijas un krāpšanas riskus. Kompānijas preses sekretāre Ivita Bidere stasta, ka ar vairākiem darbiniekiem, par kuriem bija pierādījumi par krāpnieciskām darbībām, pārtrauktas darba attiecības. Tāpat koncernā ieviestas darbinieku ikgadējās interešu konflikta deklarācijas un veikti citi pasākumi.
„Lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos, „Latvenergo” koncernā ir veiktas izmaiņas iepirkumu sistēmā, piemēram, iepirkuma procedūrā esam būtiski samazinājuši tiešā kontakta iespējas. Izsludinātie iepirkumi tiek publicēti mūsu mājas lapā, kā arī šā gada ziemā pārtraucām iepirkumu, kurā pastāvēja aizdomas par neatļautu vienošanos,” norāda Bidere.
Informāciju par iespējamiem aizliegtiem darījumiem Konkurences padomei nosūtīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērienīgās „Latvenergo” kukuļošanas lietas ietvaros. Korupcijas uzrauga uzmanības lokā ir arī lieta par iespējamu korupciju „Sadales tīklu” organizētajos iepirkumos par koku zāģēšanu elektropārvades līniju trašu tīrīšanai. Viens no energouzņēmumu karteļa lietā iesaistītajiem – „Latvijas energoceltnieks” - tiek turēts aizdomās par aizliegtu vienošanos vēl vienā iepirkumā par Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju.
