«Aizliegtais paņēmiens» pēta: Cik nodokļos samaksā «top» advokāti

Latvijas advokātu elites stundas likmes svārstās no 170 līdz 200 eiro. Šo vīru pakalpojumi nav lēts prieks, un gluži ierindas cilvēks tos atļauties nevar, ja vien aizstāvis ko neuzņemas darīt idejas vārdā, ko sauc par “pro bono” palīdzību, bet nodokļos nomaksātas summas ir krietni atšķirīgas – dažs nav maksājis nodokļos neko, cits vienā reizē samaksāja pat pusmiljonu eiro, izpētīja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. 

Kādi nodokļi jāmaksā advokātiem?

  • Advokātu birojam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par pakalpojumu. Tas jāmaksā arī par telpu nomu, un citām saņemtajām precēm un pakalpojumiem, piemēram, par papīra iegādi.
  • Birojs nav juridiska persona, nevar būt arī darba devējs, lai gan dzīvē bieži vien birojs ir reģistrējies kā darba devējs un darbā, piemēram, pieņem sekretāres un citu biroja personālu, par kuriem maksā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas.
  • Pašiem zvērinātajiem advokātiem atsevišķi jāreģistrējas kā komersantiem
  • Daļa ienākumu var būs no pasūtījumiem caur savā vārdā nosaukto biroju, bet VID skaidrojumā darbaspēku nodokļu slogs gulstas tieši uz pašu zvērināto advokātu, nevis viņa biroju. 
  • Advokātam jāmaksā gan iedzīvotāju ienākumu nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas, un kā komersantam, ja viņa kā komersanta gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, jāreģistrējas kā PVN maksātājam un par ienākošajiem pakalpojumu rēķiniem valstij jāsamaksā 21%.
Advokātiem kā individuālajiem komersantiem jāmaksā gan iedzīvotāju ienākumu nodoklis, gan jāveic arī sociālās apdrošināšanas iemaksas par sevi, kaut minimālā apmērā. 

Raidījums izvēlējās deviņus pazīstamus advokātus, kuri iesaistīti arī skaļajās vai apjomīgajās lietās, un lūdza VID sniegt ziņas par viņu nomaksātajiem nodokļiem. Individuālu informāciju par katru advokātu Valsts ieņēmums nedrīkst sniegt saskaņā ar likumu, bet dienests varēja paziņot nodokļos samaksātās summas, nenosaucot vārdā maksātājus. 

Un VID sniegtās ziņas liecina, ka viens no advokātiem samaksājis nodokļos 2014.gadā 0,555 miljonus eiro, bet aizvadītajā gadā – 31 876 eiro.

Viens nomaksājis 23 410 eiro nodokļos  2014.gadā un 67 490 eiro pērn,  kāds cits – 37 935 eiro 2014.gadā un 30 141 pērn, vēl viens – 11 125 eiro 2014.gadā un 14 269 eiro pagājušajā gadā. Kāds advokāts no raidījumā izvēlētājiem nomaksāja 26 474, bet aizvadītāja gadā 530 eiro. Vēl kāds 2014.gadā samaksājis 39 863 eiro, bet pērn -  14 269.

Viena advokāta nodokļu summa bija 1235 eiro jeb aptuveni 100 eiro mēnesī 2014.gadā un 2015.gadā nodokļos maksāja 4407 eiro.

Bet vēl kāds cits nomaksāja 54 eiro visa 2014.gada laikā un 210 eiro 2015.gadā, bet kāds no advokātiem  nav samaksājis nodokļos nevienu eiro, bet aizvadītāja gadā nodokļu parāds sasniedza 801 eiro.

Raidījuma eksperimentā izvēlētie advokāti: 

 Saulvedis Vārpiņš

Šobrīd viņa klients – viens no Igaunijas bagātākajiem cilvēkiem Oļegs Osinovsks,  turēts aizdomās par pusmiljona eiro kukuļa nodošanu bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” šefam Uģim Magonim.

Bijis advokāts arī Pēterim Strancim, kurš kopā ar Vilni Štramu tika apsūdzēts tā sauktajā Rīgas domes kukuļošanas lietā, kā arī advokāts bijušajam Rīgas mēra Gundara Bojāra padomniekam Armandam Zeihmanim, autobusu konkursa “Daimler” kukuļošanas lietā. 

Vārpiņš pārstāvējis arī Latvijas Futbola federāciju lietā par spēļu iznākuma sarunāšanu, bijis advokāts arī bijušajai Valsts kancelejas vadītājai Elitai Dreimanei, kā arī tā dēvētajam Imantas hakerim Denisam Čalovskim.


Egons Rusanovs

Advokāts bijušajam “Latvenergo” šefam Kārlim Miķelsonam, kā arī kukuļošanas lietā notiesātajam Raimondam Janitam.

Aizstāvējis arī Ellas Ivanovas slepkavībā apsūdzēto Ludvigu Antonovu, “Liepājas metalurga” bijušo akcionāru Sergeju Zaharjinu.

Šobrīd ir advokāts uzņēmējam Gulami Mohamedam Gulami saistībā ar vairākiem ierosinātiem kriminālprocesiem.  Šī uzņēmēja intereses viņš pārstāv arī lietā pret Latvijas Televīzijas raidījumu “De facto”, uzskatot, ka viens raidījuma sižets aizskāris viņa klienta godu un cieņu.   


Oskars Rode

Rīgas domes kukuļošanas lietā bijis Viļņa Štrama advokāts. Savulaik bijis arī bijušās valsts galvenā muitnieka Vladimira Vaškeviča advokāts.

Viens no Aivara Lembergu ģimenes advokātiem, bijis arī aizstāvis maksātnespējas administratoram Gatim Upeniekam.

Šobrīd redzamākās lietas –pārstāv “Maxima” Latvija Zolitūdes traģēdijas lietā, kā arī aizstāv uzņēmēju Andri Kozuli lietā par vēlētāju balsu pirkšanu Saeimas deputāta Dzintara Zaķa labā.


Uģis Grūbe

Zolitūdes traģēdijas lietā pārstāv būvkompāniju “Re & Re”

Bija bijušo “Parex  bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka advokāts.

2015.gadā noslēdzis līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu Rīgas domes juridiskajai pārvaldei.

 

Jānis Loze

Savulaik bijušā premjera Andra Šķēles uzticamības persona, jurists viņa komandā.

Šobrīd redzamāka ir viņa biroja, nevis paša darbība. 2015.gadā viņš pats notiesāts tā dēvētājā digitālās televīzijas krimināllietā.

Tiesa Lozem piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un naudas sodu 36 tūkstošu eiro apmērā. Spriedums pārsūdzēts. Advokāta darbību Loze nav apturējis.


Viktors Tihonovs

Ilgstoši strādājis kopā ar Latvijas pazīstamāko advokātu Andri Grūtupu. Pēc viņa nāves izveidojis pats savu biroju.

Savulaik bijis Aināra Šlesera advokāts. 2014.gadā bijis bijušās “airBaltic” vadītāja Bertolda Flika aizstāvis.

Pārstāv arī uzņēmumu “Skonto Būve” strīdā par Inčukalna gudrona dīķu izsmelšanu.

 

Romualds Vonsovičs.

Redzamākā lieta – bijis Latvijas bankas un Finanšu ministrijas advokāts lietā, kurā Bankas Baltija likvidators BDO centās piedzīt 238 miljonus no Latvijas Bankas un valsts. Prasība noraidīta.

Bijis miljonāru Borisa un Ināras Teterevu advokāts. Pārstāvējis cietušo pusi “Kinoteātra slepkavas lietā”, kā arī banku Latvijas Krājbankas kriminālprocesā.

 

Advokāts Egils Radziņš

Nekustamo īpašumu attīstītāju Vistiņa un Perepjolkina advokāts. 2015.gadā viņi pēc 17 gadu tiesāšanās saņēma 1,2 miljonus eiro, bet prasa no valsts vēl 3 miljonus eiro.

Pārstāvējis Rīgas Kinostudiju strīdā par tiesībām uz padomju laikā tapušām filmām.

 

Aldis Gobzems

Savulaik strādājis pie Vonsoviča, vēlāk kļuvis patstāvīgs un atvēris savu biroju. 2014.gadā viņš gan paziņoja, ka slēdz savu biroju un turpmāk visus savus spēkus veltīšot, aizstāvot cietušos Zolitūdes traģēdijas civillietā.

Četri no deviņiem Latvijas elitārākajiem advokātiem pērn gada laikā nodokļos samaksājuši vien 5147 eiro. Ja atņem 801, ko viens ir parādā, sanāk 4346 eiro jeb vidēji par visiem - mēnesī 90 eiro, secināja raidījuma komanda.  

Raidījums sazinājās ar visiem deviņiem advokātiem, aicinot viņus pašus atklāt, kādus nodokļus viņi nomaksāja un pastāstīt, kā tie veidojās. Bet Romualds Vonsovičs ir vienīgais, kas gatavs tikties un arī uzreiz atpazīst sevi VID sniegtajā tabulā un atklāj, ka viņš ir tas, kas nomaksājis pusmiljonu eiro nodokļos.

“Šeit nav nekāds noslēpums, un tā bija prasība “Banka Baltija” pret Latvijas Banku, prasības summa bija ap ceturtdaļmiljarda latu, veiksmīgi noslēgusies lieta,” stāsta advokāts.

“Otra lieta, kas bija svarīga man personīgi arī, - četras tiesvedības, kurās bija iesaistīti Boriss un Ināra Teterevi un šobrīd notiek krimināllietas izskatīšana centra rajona tiesā, kurā viens no apsūdzētajiem ir Gints Lazdiņš par krāpšanas mēģinājumu, konkrēti, kur es sniedzu juridisko palīdzību Borisam un Inārai Tetereviem,” sacīja advokāts.

“Ņemot vērā trīspakāpju tiesu sistēmu, tad nu dažreiz sakrīt tā, ka birojs saņem lielākus ienākumus, kad ir noslēgušās kaut kādas lielākas lietas. Ja viņas sakrīt vienā gadā, tad tas ir  lielāks ienākums birojā,” skaidro Vonsovičs.

Oskars Rode sarunu klātienē uzskata par lieku, bet  atklāj, ka viņš 2014.gadā nodokļos nomaksājis aptuveni 11 000 eiro. Rode piebilst, ka lietas un klienti ir dažādi un stundas likme var būt no 30 līdz 200 eiro, turklāt daudzi pasūtījumi ienāk caur biroju, nevis individuāli, tie sadalās arī starp citiem viņa pārstāvētā biroja advokātiem, kas arī maksā nodokļus.

Visi pārējie advokāti raidījumam atsakās atklāt, cik tieši viņi samaksāja nodokļos. Saulvedis Vārpiņš norāda, ka “tas bojā reputāciju”, turklāt “advokāta darbs pēc likuma faktiski nav bizness, tas ir intelektuālais darbs, kura mērķis nav peļņas gūšana”. Tāpēc Vārpiņš nevēlas komentēt savus ienākumus, vien paziņojot, ka neko nav pārkāpis un ir gatavs visu skaidrot ieņēmumu dienestam, “man nav nekas slēpjams, man ir ļoti maz klientu, ļoti viegli ir pārbaudīt”.

Vārpiņš, kurš ir arī Zvērināto advokātu padomes loceklis, raidījumam sacīja, ka padome varētu palūgt konkrētiem advokātiem ziņas par nodokļu nomaksu, taču “izziņot to visai Latvijai” nebūtu pareizi.

“Piemēram, ja advokātam ir attaisnojoši iemesli, kādēļ viņam ir nulles [nodokļu nomaksā], tad paziņot publiski, ka viņš ir nodokļu nemaksātājs visai Latvijai, tas sagrautu viņa reputāciju visas Latvijas mērogā,” pauž Vārpiņš.

Uģis Grūbe bija aizņemts ar Zolitūdes lietu, kurā pārstāv būvfirmu “Re&Re” un uz jautājumiem par nodokļu maksāšanu nevēlējās atbildēt.

Advokāts Viktors Tihonovs  gan izrādīja interesi par VID sniegto anonīmo tabulu. “Man jau liekas, es esmu liels nodokļu maksātājs. Vismaz reģionālajā dienesta iestādē  viņi ir ļoti apmierināti, jo visu, ko mēs saņemam, mēs atdodam valstij,” sākumā klāstīja Tihonovs, piebilstot, ka, viņaprāt, advokātiem uzliktie nodokļi ir pārāk lieli.   

Taču pēc iepazīšanas ar cipariem, advokāts raidījuma komandai vien atsūtīja elektronisko vēstuli, kurā norādīja, ka “mūsu grāmatvede saka, ka precīzi neatbilstot nevienam no cipariem, lai gan vienai pozīcijai ir ļoti tuvu”.  Vēlāk vēstulē viņš vēlreiz norādīja, ka viņa birojs maksā visus nodokļus.

Advokāts Jānis Loze sevi atšifrēt tabulā nevēlējās un nekādus detalizētākus komentārus par nodokļu nomaksu nesniedza.

Arī advokāts Aldis Gobzems atšifrēt savu vārdu nodokļu nomaksas tabulā tomēr atteicās.

“Tas jautājums, es domāju, būtu aktuāls tad, ja VID būtu kaut ko pajautājis. Vienīgais jautājums manā virzienā ir bijis, kāpēc man ir pēdējos gados samazinājušies ienākumi. Bet tas arī loģiski. Es vismaz pusi savas dzīves strādāju bez maksas Zolitūdes lietas labā. Loģiski, ka man samazinās ienākumi, ņemot vērā, ka es daru bezmaksas darbu,” sacīja Gobzems.

Advokāts Egils Radziņš vien atklāja, viņš noteikti nav tas, kurš nemaksāja neko, kā arī nav tas, kurš samaksājis pusmiljonu eiro.

“Es nedomāju, ka man te būtu sevišķi jālepojas vai jāstāsta, cik es gadā nopelnu,” sacīja Razdiņš.

Advokāts Egons Rusanovs savus nomaksātos nodokļus neatklāj, bet saka, ka viņš maksā lielus nodokļus valstij un viņa sirdsapziņa ir tīra.

Pēc sarunas gan viņš atsūta vēstuli, kurā pauž, ka viņam nav pienākumu atbildēt uz raidījuma jautājumiem, bet viņam ir skaidrojums par katru ciparu. “No tā izriet nākošā konsekvence: nemēģiniet mani publiski nomelnot vai citādi radīt negatīvu priekšstatu. Par savu godu un cieņu es noteikti cīnīšos. Turklāt šeit vēlētos arī piebilst, ka ļoti ceru, ka Jūsu aktivitātes nav saistāmas ar mēģinājumu ietekmēt manu profesionālo darbību, sīki un nekrietni atriebjoties par juridiskās palīdzības sniegšanu kādam manam klientam tiesvedībā pret Latvijas Televīziju un raidījumu „De facto“, kas Jums droši vien ir labi zināms. Lai gan tieši pēdējo diemžēl nevaru pilnībā izslēgt,“ vēstulē norāda Rusanovs. 

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska, komentējot raidījumu, uzsvēra, ka ir būtiski izprast advokātu darba samaksas specifiku.

“Advokātam nav nemainīgi un garantēti stabili ienākumi katru mēnesi. Klientu maksājumi advokātam var krietni svārstīties ne tikai pa mēnešiem, bet arī pa gadiem. Jāatceras, ka naudas summa, ko klients iemaksā advokāta vai advokātu biroja norēķinu kontā, nav advokāta ienākums. Sarežģītākās lietas var ilgt pat vairākus gadus, un, ja tāda ir bijusi vienošanās ar klientu, tad advokāts atlīdzību saņem tikai pēc lietas pabeigšanas,” norāda Kaminska.

Tieši ar to arī skaidrojama situācija, ka ienākumi un attiecīgi samaksātie nodokļi kādam advokātam vai advokātu birojam ir ievērojami augstāki vienā gadā, bet citā – sarukuši. 

Viņa arī uzsver, ka pastāv divi advokātu darbības veidi: zvērināts advokāts strādā un maksā nodokļus individuāli, vai arī vairāki advokāti apvienojas advokātu birojā un visi ienākumi tiek dalīti kopīgi – telpu nomai, nodokļu samaksai, citiem izdevumiem. 

“Raidījumā izvēlēti tikai deviņi advokāti, kuri strādā ar sabiedrības uzmanībā nokļuvušām lietām, nevis lielākie Latvijas advokātu biroji, tāpēc tas pilnībā neatspoguļo nozares darbību,” skaidro Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti