«Aizliegtais paņēmiens»: Operācija «Tokija» valstij atnesusi gandrīz vienu miljonu eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācija "Tokija" valstij atnesusi gandrīz vienu miljonu eiro, bet darbiniekiem – lielākus uzkrājumus pensijai, sezonas noslēgumā pirmdien, 18.jūnijā, vēsta raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Pērn rudenī "Aizliegtais paņēmiens" piecu raidījumu sērijā atspoguļoja operāciju "Tokija", kuras laikā raidījuma žurnāliste apmēram pusgadu bija strādājusi par trauku mazgātāju vienā no Rīgas lielākajiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem “Tokyo City”, kas pieder uzņēmējiem no Krievijas. Operācijas laikā atklājās, ka te darbinieki ik mēnesi saņem aplokšņu algas un ka šajā uzņēmumā tā ir normāla prakse.

LTV raidījums par šo praksi ziņoja Valsts ieņēmumu dienestam (VID), rīkoja piketu, gāja arī pie arodbiedrības, pie Valsts darba inspekcijas un arī pie uzņēmuma filiāles priekšnieces pret to visu iebilst.

Izmaiņas finanšu rādītājos

Izmaiņas tiešām notika. Jau operācijas laikā pēc VID apmeklējuma "Tokyo City" vadība saviem darbiniekiem paziņoja, ka no aplokšņu algas maksāšanas atsakās.

Turpmāk visus nodokļus maksāšot kārtīgi, un tas šobrīd jau sāk parādīties arī uzņēmumu finanšu rādītājos.

  • Piemēram, "Tokyo City" struktūras uzņēmums "Resto Court", kas tobrīd pārvaldīja filiāli pie Vērmanes dārza, pērn sociālās iemaksas par darbiniekiem veica 308 000 eiro apmērā, kas ir par 50% vairāk nekā 2016.gadā, kad iemaksas bija 197 000 eiro. Palielinājušies arī kopējie nodokļu maksājumi valstij. No 656 000 eiro 2016.gadā līdz 879 000 eiro 2017.gadā. Pieaugums par 33%
  • Uzņēmumā "Restograd" kas pārvaldīja "Tokyo City" filiāli Barona ielā, sociālās iemaksas par darbiniekiem pieaugušas gandrīz par 100%. No 248 000 eiro 2016.gadā līdz 424 000 eiro pērn, bet kopējie nodokļi par aptuveni 40% - no 675 000 eiro līdz 927 000 eiro.
  • Savukārt firmā "Stollon", kas pārvaldīja Vecrīgas un Jūrmalas filiāles, sociālās iemaksas bija 217 000 eiro, bet pieauga līdz 370 000 eiro. Kopējie nodokļi pieauguši no 662 000 eiro līdz vairāk nekā miljonam.

Saskaitot visu kopā, kopējais samaksāto nodokļu apjoms šajos “Tokyo City” restorānos pieaudzis par 829 000 eiro - tātad tuvu miljonam.

Zīmīgi, ka tas ir tikai no viena ēdināšanas tīkla. Turklāt "Tokyo City" peļņas rādītājus nav zaudējis. Uzņēmuma vadība gan atturējās no jebkādiem komentāriem.

Pēc pastirpinātās kontroles "Tokyo city" struktūra piedzīvojusi izmaiņas. Šobrīd visi restorāni pārreģistrēti uz citiem SIA - "Tokyo city" un "TC-11".

Pienesums valsts budžetam ir arī no citas uzņēmumu grupas, kas, savukārt, pārvalda vairākus tūristu vidū iecienītus un redzamus krogus Vecrīgā. "Ogle", "Zilā govs", "Queen’s Pub", "Zvejnieka dēls", kas šobrīd pārtapis par "Table 7", kā arī "Peter’s Brewhouse". Juridiskie saimnieki tiem dažādi, taču visa centrā uzņēmējs Rabihs Odaime, kas LTV raidījumā bija nokristīts par Vecrīgas krogu karali.

Viņš ar nodokļu maksāšanu nebija ļoti uz "tu", bet pārbaužu rezultātā VID diviem uzņēmumiem bija aprēķinājis apmēram 600 000 lielu nodokļu uzrēķinu. Firmai "Baltic Holidays" un arī SIA "Teatro" patlaban lielākā daļa no tās ir samaksāta, vairāk nekā pusmiljons eiro, bet uzņēmumi tomēr šos uzrēķinus ir pārsūdzējuši un summas cenšas atgūt.

Taču nav zināms, vai Odaime būtu labojies un strādā godīgi. Tāpēc viņa bizness joprojām ir pastiprinātā iestāžu redzeslokā.

Nozare nevēlas būt pelēka

"Aizliegtais paņēmiens" analizēja arī citu ēdināšanas uzņēmumu un arī smalkāko Rīgas restorānu finanšu rādītājus un nodokļu nomaksu, un, kad aizdomas par ietaupīšanu krita arī uz tādu slavenu pavāru kā Mārtiņa Sirmā un Ērika Dreibanta iestādēm. Kā atbilde tam sekoja īpašas restorānu biedrības izveide, atzīstot, ka bizness ir mazliet pelēks. Šobrīd biedrība kopā ar VID, Ekonomikas ministriju, kā arī ar Latvijas viesnīcu un restorānu asociāciju spriežot par risinājumiem.

"Biedrībā ir apvienojušies tie uzņēmēji, kas saprot, ka viņi negrib kaut ko speciāli domāt vai kombinēt, lai varētu samaksāt aplokšņu algas. Grib maksāt godīgi visus nodokļus, bet vienkārši, kā es minēju,

šis nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā, kas tādai jaunai, salīdzinoši trūcīgai valstij ir vienkārši ir ļoti, ļoti liels," uzskata Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Mēs esam šobrīd modelējuši, kā PVN samazinājums ēdināšanas nozarē varētu ietekmēt šo iziešanu visiem uzņēmumiem tieši baltajā zonā. 5% vai 12% ir šīs samazinātās PVN likmes, kas varētu būt piemērojamas ēdināšanas nozarē. Un, protams, arī skatāmies, mūsu tāds sapnis būtu minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro, kas pilnībā, es domāju, šie divi komponenti pilnībā ļautu nozarei iznākt no pelēkās zonas," piebilda Jenzis.

Sabiedrības uzmanības lokā pagājušajā nedēļā nonāca ēdināšanas uzņēmumu ķēde “Vairāk saules”, kur kratīšanu veica nevis VID, bet Valsts policija. Tā norādījusi - ir aizdomas par apzinātu iejaukšanos kases sistēmās ar nolūku apiet nodokļu nomaksu.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Endijs Bērziņš savukārt visu noliedzis, sakot: "Uzrunājot visus savus draugus ar lūgumu iesaistīties šajā lietā, es devu viņiem savu godavārdu, ka mēs to nedarām. Šajā valstī daudziem svešs un banāls ir šis godavārds, bet – ne man. (..)

Mēs visi 270 ”Vairāk saules” darbinieki varam apsēsties pie melu detektora un to apliecināt, ka neviens nekad nav iejaucies kasēs, lai sagrozītu datus un apkrāptu valsti."

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti