Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Kur ražot, Latvijā vai Igaunijā?»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Tīrām jumtu»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Kur ražot, Latvijā vai Igaunijā?»

«Aizliegtais paņēmiens»: Mazajiem uzņēmumiem Latvija, salīdzinot ar Igauniju, ir nodokļu paradīze

Pavisam nelielam biznesam Latvija, salīdzinot ar Igauniju, izrādās, ir nodokļu paradīze, secināja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, aprēķinot kāda maza uzņēmuma izmaksas un ieguvumus Latvijā un Igaunijā. 

Bet, ja uzņēmums ir lielāks, ja tā apgrozījums gadā jau pārsniedz 50 000 eiro, ir jāsāk maksāt pievienotās vērtības nodoklis, un ja tas pēc lieluma jau neatbilst arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmam.  Šādos gadījumos strādāt Igaunijā ir izdevīgāk, un tieši uz zemāko darba nodokļu rēķina.

“Aizliegtais paņēmiens” salīdzināja kāda konkrēta Latvijas uzņēmuma biznesa rādītājus, ja tas, maksājot darbiniekiem vienlīdz lielas algas, strādātu Igaunijā.

2016.gadā tam bija 424 000 eiro liels apgrozījums, 6 darbinieki, un kopējie izdevumi, neskaitot darbinieku algas – 320 000 eiro. Peļņa pirms nodokļu nomaksas Latvijā - 25 000 eiro.

Kopā visi seši darbinieki uz rokas gadā saņēma 45 000 eiro, kas nozīmē, ka vidējā uz rokas saņemtā alga viņiem mēnesī bijusi 625 eiro.

Pievienotās vērtības nodoklī uzņēmums Latvijā samaksā 48 400 eiro, bet Igaunijā maksātu 46 300 eiro. Starpība ir uz nodokļa likmes rēķina – Latvijā PVN 21%, Igaunijā 20%

Darbaspēka nodokļos, ieskaitot sociālās iemaksas, Latvijā uzņēmums maksā 33 300 eiro, Igaunijā maksātu 28 600 eiro,

Pēc nodokļiem

Peļņa Latvijā šādam uzņēmumam bija 19 300 eiro

Peļņa Igaunijā būtu 23 900 eiro

Starpība 4600 eiro – mēnesī apmēram 380 eiro.

Ņemot vērā šos aprēķinus, apgalvot, ka strādāt Igaunijā ir daudz izdevīgāk nekā Latvijā īsti nevar, nodokļu slogs šādam – jau vidēja lieluma uzņēmumam ir daudz maz līdzīgs.

 

Latvija (mikrouzņēmumu režīms) – nodokļos 8040 eiro, īpašnieka alga 500 eiro + peļņa 630 eiro mēnesī

Latvijai (parastais režīms) – nodokļos 11 934, īpašnieka alga 500 eiro + peļņa 300 eiro mēnesī

Igaunija (parastais režīms) – nodokļos 10 387 eiro, īpašnieka alga 500 eiro + peļņa 434 eiro mēnesī  

Taču ir viens ļoti svarīgs “bet”, kas Igauniju vismaz tik mazam biznesam padara tomēr nepievilcīgu. Igaunijā par PVN maksātāju jākļūst jau gadījumā, ja darījumu apjoms gadā pārsniedz 16 000 eiro, Latvijā - 50 000 eiro. Tas nozīmē, ka  uzņēmumam ar ieņēmumiem 48 000 eiro gadā pārdotā produkcija jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli, kas Igaunijā ir 20%.

Tad ir divi varianti - vai nu konstruktoru pārdot dārgāk, nevis par 100 eiro, bet par 120 eiro, vai nu 20% nodokli iekļaut jau 100 eiro cenā, kas nozīmē, ka ieņēmumi no viena konstruktora pārdošanas ir ne vairs 100 eiro, bet gan 83 eiro.

Gadā tātad tie būtu ne vairs 48 000 eiro, kā plānots, bet tikai 39 840 eiro. Savukārt plānotie izdevumi Igaunijas gadījumā bija 41 484 eiro un tādā gadījumā bizness ir mīnusos. Daļu PVN var atgūt atpakaļ kā jau samaksātu par izejvielu iegādi, taču ar to vien pietiktu, lai tiktu līdz nullēm.

No 2018.gada igauņi gan plāno PVN obligātās maksāšanas slieksni no pašreizējiem 16 000 eiro celt līdz 40 000 eiro, kas jau būtu pievilcīgāk, taču arī ar to Latvijas piedāvātās mikrouzņēmumu režīma priekšrocības uzņēmējiem, sanāk, ir dāsnākas, ja tās paliks spēkā.

Atšķirība  no Latvijas, Igaunijā nav īpaša regulējuma maziem uzņēmumiem, visi strādā pēc pilnas nodokļu maksāšanas programmas.

Ieņēmumu sadaļa nemainās 4000 eiro mēnesī jeb 48 000 eiro gadā.

Lai samaksātu darbiniekam 500 eiro uz rokas, Igaunijā uzņēmējam jārēķinās ar 805 eiro, no tiem 80 eiro ir ienākumu nodoklis, bet 225 eiro sadalās kā sociālās iemaksas pensijai, darba nespējai un arī atbalstam bezdarba gadījumā.

Lai samaksātu 700 eiro uz rokas, jārēķinās ar 1152 eiro, no tiem ienākumu nodoklis ir 130 eiro, bet sociālās iemaksas 322 eiro.

  • Izdevumi par diviem darbiniekiem - 23 484 eiro, nodokļos no tiem 9 084 eiro Ārpakalpojums - 6000 eiro, bez papildu nodokļiem
  • Ražošanas izdevumi – 1000 eiro mēnesī jeb 12 000 gadā
  • Visi izdevumi kopā - 41 484 eiro
  • Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem - 6 516 eiro

Uzņēmuma ienākuma nodoklis Igaunijā no šīs starpības nav jāmaksā, bet, ja īpašnieks grib izņemt dividendēs, tad jāmaksā 20%, no 6516 eiro tie būs 1303.

Atlikuma peļņa īpašniekam 5213 jeb 434 eiro mēnesī.

Valstij samaksās par darbiniekiem un peļņu kopumā - 10 387 eiro.

Uzņēmums varētu strādāt Latvijā arī vispārējā režīmā. Un šeit svarīgi vēl daži parametri – nevienam no darbiniekiem nav apgādājamo personu un viņi strādās ar nodokļu grāmatiņām.

Ieņēmumu sadaļa nemainās 4000 eiro mēnesī jeb 48 000 eiro gadā.

Bet, lai samaksātu darbiniekam 500 eiro uz rokas, īpašnieka izdevumi būs 872 eiro mēnesī. (240 eiro -sociālā iemaksa, bet 131 eiro - iedzīvotāju ienākuma nodoklis).

Lai samaksātu 700 eiro darbiniekam uz rokas, izdevumi būs vēl lielāki, kopā 1230 eiro, no kuriem sociālās iemaksas – 339 eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis 191 eiro.

  • Izdevumi par diviem darbiniekiem - 25 224 eiro gadā, no tiem 10 812 - valstij
  • Ārpakalpojums - 6000 eiro, bez papildu nodokļiem
  • Ražošanas izdevumi – 1000 eiro mēnesī jeb 12 000 gadā.
  • Visi izdevumi kopā – 43 224 eiro
  • Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem - 4776 eiro

No šīs summa vēl jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis 15%, tie ir 716 eiro

Rezultātā uzņēmuma gada peļņa būtu 4059 eiro, ja īpašnieks to grib izņemt, tad jāmaksā vēl 10% no šīs summas, kas ir 406 eiro.

Rezultātā īpašnieka atlikums ir aptuveni 3600 eiro jeb aptuveni 300 eiro mēnesī.

Valstij samaksās nodokļus par darbiniekiem, uzņēmuma ienākuma nodokli un peļņas nodokli - kopumā 11 934 eiro.

Un vēl kāda detaļa, uzņēmējam, strādājot šajā režīmā, otrajā gadā ir jāveic uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājums, balstoties uz iepriekšējā gada rezultātiem, kas šajā gadījumā nozīmē, ka no nopelnītās summas jārezervē vēl 716 eiro.

Mikrouzņēmums Latvijā maksā nodokli no apgrozījuma, no šī gada sākuma - 15%.

Par darbiniekiem nekas papildus nav jāmaksā – viņu sociālās garantijas ir iekļautas samaksātajā apgrozījuma nodoklī.

  • Kopumā izdevumi algām būtu 1200 eiro mēnesī jeb 14 400 eiro gadā  
  • Ārpakalpojums – 500 eiro mēnesī jeb 6000 eiro gadā  
  • Ražošanas izdevumi – 1000 eiro mēnesī jeb 12 000 gadā.
  • Apgrozījuma nodoklis no plānotā 48 000 eiro apgrozījuma gadā būs 7200 eiro
  • Visi izdevumi kopā - 39 600 eiro
  • Starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem - 8400 eiro

Lai izņemtu peļņu jāsamaksā 10% peļņas nodoklis. No 8400 eiro valstij tiek 840 eiro. Tīrā peļņa paliek 7560 eiro jeb 630 eiro mēnesī.

Valstij samaksās apgrozījuma nodokli un peļņas nodokli - kopumā 8040 eiro.

 Operācija “Kur ražot, Latvijā vai Igaunijā?” 

Mērķis: noskaidrot, kur nelielam uzņēmējam, kas ražo jaunu inovatīvu produktu, būtu vismazākais nodokļu slogs – Latvijā vai Igaunijā.

Produkts - moderns un dārgs koka konstruktors “Mūsu mežs”, kas sastāv no daudzām nelielām izkrāsotām detaļām no koka vai skaidām un ļauj veidot dažādu Latvijas mežu tipu ainavu.

Mēnesī uzņēmums plāno saražot un pārdot 40 konstruktorus, katrs no tiem maksās 100 eiro, un tātad mēneša kopējie ieņēmumi būs 4000 jeb gadā 48 000 eiro. Sākumā uzņēmums nebūtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, jo Latvijā kā slieksnis kļūšanai par PVN maksātāju ir 50 000 eiro gadā.

Konstruktoru ražos trīs cilvēki. Īpašnieks gādās par dizaina izstrādi un tirdzniecību, daļu pārdos internetā, daļu - pa tiešo, izmantojot plašu paziņu loku. Īpašnieka alga – 500 eiro uz rokas, ar cerību gada beigās gūt peļņu un tikt pie papildu ienākumiem.  

Otrais darbinieks - meistars, kas izgatavos konstruktora detaļas, viņa alga – 700 eiro uz rokas. Trešais - detaļu krāsotājs, tam izmantos ārpakalpojumu, kādu individuālu komersantu, kuram mēnesī maksās 500 eiro.

Vēl ir ražošanas izdevumi – kokmateriālu atgriezumi, konstruktora iepakojums, pamācību druka, elektrība, telpu īre, līzings par koka frēzi un citi izdevumi, bet uzņēmums censtos taupīt un mēnesī uz to visu tērēt ne vairāk kā 1000 eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt