Nedzirdīgajiem

Pārtikas revidents

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens

«Aizliegtais paņēmiens»: «Centrāltirgū» shēmo ar vistas gaļu no Polijas un izvairās maksāt nodokļus

Viens no "Rīgas centrāltirgus" lielākajiem vistas gaļas pārdevējiem – firma SIA "Eventus" – masveidā pērk gaļu no Polijas, bet tālāk pircējiem to tirgo par skaidru naudu – bez čekiem, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Valsts policija uzņēmumā veikusi masveida kratīšanu un sākusi kriminālprocesu.

ĪSUMĀ:

  • LTV raidījums kontrolpirkumā atklāja, ka "Eventus" par pirkumiem neizsniedz čekus.
  • "Aizliegtais paņēmiens" ieguvis informāciju, ka firma ne visu realizēto gaļu uzrāda.
  • Policija oktobra beigās veica masveida kratīšanas, pārbaudīja arī tirdzniecības vietas.
  • Atklājās, ka pārdevēja visu dienu tirgojusi gaļu, bet pēc čekiem neko nav ietirgojusi.
  • Valsts policija sākusi kriminālprocesu par datu sagrozīšanu un slēpšanu.
  • Policija atturas komentēt, vai ir aizdomas, ka firma neuzrāda reālos gaļas apjomus.
  • "Eventus" nesniedz komentārus; stendi turpina darbu, un var norēķināties ar karti.

Gaļa ir, čeka nav

"Aizliegtais paņēmiens" devās uz "Rīgas centrāltirgus" Gaļas paviljonu, kas atrodas starp Dzelzceļa staciju un Autoostu un kur allaž gan tirgotāju, gan arī pircēju ir daudz. Zem letes gluži te neko nepārdod, taču liela daļa tirgotāju pircējiem ļauj norēķināties tikai ar skaidru naudu un neder nekādas bankas kartes. No vienas puses – tas nav aizliegts, taču, no otras puses, tas rada lielus riskus, ka manīgākie uzņēmēji centīsies visu neiegrāmatot un centīsies nemaksāt arī nodokļus.

LTV raidījuma uzmanību saistīja viens no lielākajiem Centrāltirgus gaļas paviljona nomniekiem, firma "Eventus", kas ir izvietota gan pie pašas ieejas paviljonā, gan arī mazliet dziļāk, un kas tirgo dažāda veida vistas gaļu. Firmas "Eventus" īpašnieks ir kāds uzņēmējs vārdā Dmitrijs Trigubs. Pērn uzņēmumam gada apgrozījums bijis aptuveni pusmiljons eiro. Firma vēl nodarbojas ar gaļas pārdošanu citiem uzņēmējiem, bet čeki par pirkumiem regulāri netiek izsniegti.

Tas nozīmē, ka, iespējams, patiesais apgrozījums varētu būtu pavisam cits, proti, daudz lielāks.

2017. gadā kāds cilvēks portālā "sudzibas.lv", sūdzoties par pārdevējas slikto apkalpošanu pie šīs firmas stenda, rakstījis, ka "pārdevēja bļaujot, šmaucoties un gandrīz visu taisa ne caur kasi un tā arī pati teica". Un, lai arī šo konkrēto sūdzību pārbaudī vairs nevar, jo tas bija pasen, taču par to, ka čekus te ne izsit, ne arī dod, "Aizliegtais paņēmiens" pārliecinājās šā  gada rudens sākumā.

LTV raidījums veica divus vistas gaļas kotrolpirkumus – vistas fileju un stilbiņus – firmas "Eventus" stendos "Rīgas centrāltirgū". Abos gadījumos – pirkumu čeks netika izsniegts, iegādātā gaļa vesta no Polijas.

Tas, ka gaļa šeit ir no Polijas, nav nekas neparasts, jo Polija ir lielākā vistas gaļas eksportētāja Eiropas Savienībā. Šajā valstī atrodas vairāk nekā 50 lielas vistu fermas. Latvijā, piemēram, ir tikai viena.

Seko masveida kratīšana 

LTV raidījums par firmu "Eventus" saņēmis informāciju, ka poļu vistas uzņēmums pērk un gaļas piegādes no Polijas notiek bieži un regulāri, un tieši uz "Rīgas centrāltirgu", kur tālāk produkcija nonāk noliktavās, bet ne visu realizēto gaļu uzrāda. Un šeit palīdz tieši no pircējiem ieņemtā skaidrā nauda.

Pašās oktobra beigās sekoja Valsts policijas rīcība. Mērķis tieši firma "Eventus". Masveida kratīšana, dokumentu un citu pierādījumu izņemšana, un tieši brīdī, kad ir ieradusies kārtējā vistas gaļas krava no Polijas, rūpīgi tiek pārbaudītas arī firmas tirdzniecības vietas. Piemēram, pārbaudē arī atklājas, ka

viena no pārdevējām visu dienu ir strādājusi, gaļu pārdevusi, bet piecos vakarā pēc čekiem nekas nav ietirgots. Skaidrā nauda uzieta zem letes.

Policija devās arī uz noliktavām. Labā ziņa, ka vistas gaļa vismaz nav veca, proti, ir derīga tirgošanai un lietošanai.

Gaļas piegādātājs šajā gadījumā ir Polijas kompānija "Mona Kontra", kas ir liels dažādu produktu izplatītājs, kur strādā aptuveni 150 cilvēki un kura preces piegādā aptuveni 3500 klientu. Firmas viena no lielajām noliktavām atrodas Suvalkos, netālu no Lietuvas robeža. LTV raidījums pārliecinājās, ka "Mona Kontra" gandrīz katru dienu uz Latviju atved 10 tonnas gaļas.

Policija sāk kriminālprocesu

Pēc veiktās kratīšanas firmā "Eventus" Valsts policijas aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par melnajiem darījumiem ir apstiprinājušās.

"Kriminālprocess ir uzsākts par grāmatvedības datu sagrozīšanu un slēpšanu. Tas nozīmē, ka uzņēmums neparāda gan savu, teiksim, apgrozībā esošo līdzekļu skaitu, gan visu dokumentu viltošana nozīmē, ka slēpj savu peļņu.  Iespējams, maksā arī tā saucamās aplokšņu algas, – tā ir melnā grāmatvedība.

Tādā veidā noslēpjot daļu no savas peļņas un, teiksim, krāpjot arī valsti, neuzrādot īstos ienākumus un visu pārējo,"

sacīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. biroja priekšniece Inga Meikšāne.

Jautāta, vai netiek uzrādīti reālie vistas gaļas apjomi, policijas pārstāve sacīja: "Ziniet, es labprāt jums sniegtu informāciju, nosaucot gan skaitļus, gan visus lietas apstākļus, bet diemžēl šobrīd notiek izmeklēšana, un tas ir izmeklēšanas noslēpums. Tad, kad būs pieņemts galīgais lēmums un cilvēkus sauks pie atbildības, tad mēs noteikti runāsim gan par to nodarīto skādi, gan cilvēkiem, gan arī to apjomu, kādā veidā tas bija izdarīts un cik nopietns bija noziedzīgais nodarījums."

Lieta ierosināta pēc krimināllikuma 217. panta, kas paredz pat cietumsodus. Spriežot pēc tā, ka firma "Eventus" atļaujas neiegrāmatot pat veselas dienas pircēju darījumus, slēptās vistas gaļas apjomi nevarētu būt mazi, lēsa "Aizliegtais paņēmiens".

Šādā veidā krāpties uzņēmējus ļoti vilina tas, ka Polijā un Latvijā svaigai gaļai un citiem pārtikas produktiem ir atšķirīgas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes. Polijā tā ir 5%, bet Latvijā – 21%, kas nozīmē, ka uzņēmējiem nodokļos valstij jāmaksā šīs likmes starpība, kas sanāk ievērojama.

LTV raidījums norāda uz vēl kādu aspektu, kāpēc var neizdoties visu iegrāmatot oficiāli. 5% likme gaļai tiek piemērota, ja vistu iepērk daudz mazākos daudzumos, nekā to praktizē "Mona Kontra". Tāpēc arī tas nav likumīgi – piedāvāt vairumtirdzniecībā gaļu ar šādu samazinātu PVN likmi, kas, protams, vistas cenu padara daudz pievilcīgāku pārpircējiem.

Bet tas jau esot Polijas varas iestāžu kompetencē – izmeklēt un saukt pie atbildības komersantu.

Savukārt Latvijā pārtikas jomā samazinātā PVN likme ir ieviesta svaigiem dārzeņiem un ogām. Ir bijuši mēģinājumi to attiecināt arī uz citu pārtikas produkciju, un viens no argumentiem bijis arī tas, lai cīnītos pret ēnu ekonomiku un izskaustu uzņēmēju vēlmi slēpt patieso biznesa apmēru. Bet līdz šim Saeima šīs iniciatīvas nav atbalstījusi. 

"Eventus" komentāri izpaliek; stendi turpina darbu

LTV raidījums telefonsarunā neizdevās iegūt "Eventus" īpašnieka Dmitrija Triguba komentāru par to, kāpēc "Eventus" ir iepircis poļu gaļu par 5% PVN un pārdevis par skaidru naudu. Tiesa, pēc tam viņš atsūtīja sava advokāta Guntara Antoma telefona numuru. Telefoniski Antoms nesniedza nekādus komentārus, to pamatojot ar sākto kriminālprocesu.

"Tikko ir uzsākts kriminālprocess, nav pamatoti neko komentēt. Ko tad man teikt? Ka tā bija, nebija? Es tur nebiju klāt, ja!" sacīja Antoms. 

LTV raidījums pēc šīs operācijas pamanīja, ka firma "Eventus" darbību "Rīgas centrāltirgū" turpina, bet pircējiem ir ieviesta iespēja šīs firmas stendos maksāt jau ar maksājumu kartēm.

"Aizliegtais paņēmiens" atzīmē: ja pircēji par pirkumiem maksā ar skaidru naudu un citas iespējas tirgotājs nepiedāvā, ir varbūtība, ka šis uzņēmējs ar nodokļu maksāšanu varētu šmaukties.

LTV raidījums novēroja, ka vēl ar maksājumu karti "Rīgas centrāltirgus'' Gaļas paviljonā var norēķināties uzņēmumos "Jānis Sauka Meistardarbs", "Lido", "Forevers", "Ķekava", "Lēdurgas miesnieks", "Halal" un "Mario". Tātad kopumā deviņās vietās no apsekotajām pircēji var maksāt ar karti. Bet citās 14 vietās par pirkumu var samaksāt tikai ar skaidru naudu. Dažas no tām: firma "Vārpas N", "Turaidas pils", "Vladas", "Kļavupes", "Hogeko". Šādu mazpazīstamu firmu pulkā arī "Rubeņu" vistas, kuru stendā arī nevar norēķināties ar maksājumu kartēm.

"Tas iegājies tā vēsturiski, ka tirgū vienmēr strādā ar skaidro naudu. Diezgan tās pārdevējas mums ir tādas jau pieredzējušas, kas pieradušas strādāt ar skaidro naudu. Tā negribas īsti viņas apgrūtināt ar termināli, un mēs arī neesam paši jutuši baigo tādu spiedienu, pieprasījumu, ka obligāti jābūt tirgū ar karti, ka klienti gribētu norēķināties. Nav mums tā, ka cilvēki teiktu – ja jums nav kartes, tad mēs pie jums neiegādāsimies preci," skaidroja ZS "Rubeņi" direktors Gatis Skrīveris.

Firma "Vārpas N" savukārt kā argumentu minēja to, ka pārdevējas no šīm tehnoloģijām vairījušās.

"(..) Mēs gribējām ieviest un viņi [pārdevējas] – nu, nē! Mēs aizvedām, nolikām, un pēc tam skatāmies – nolikti apakšā. Kā bija – ieliek cilvēks karti un it kā tā nopīkst, it kā ne, aiziet un izrādās, ka nav samaksāts. Un tā vairākas reizes.

Un tad viņas sāka baidīties kā no velna – no tām kartēm," stāstīja SIA "Vārpas N" īpašnieks Ģirts Ulinskis. 

Vairāki tirgotāji savukārt norādīja arī uz to, ka terminālu izmantošana esot dārga un bankas komisijas lielas. "Swedbank" atzina, ka stacionārā maksājumu termināļa abonēšanas maksa ir 15 eiro, bet mobilā – 20 eiro mēnesī. Vēl ir jāmaksā komisija no katra darījuma. Ja darījums, piemēram, ir viens eiro, komisija nepārsniedz vidēji 1% jeb šajā gadījumā – vienu eiro centu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt