Viesu namā “Kalnavoti” Kokneses pagastā šovasar Daugavas viļņos atpūtu bauda laivotāji. Kā stāstīja viesu mājas saimnieks Jānis Dzenis, pēc divus gadus ilgušajiem kovida ierobežojumiem tūrisma sezona sākusies cerīgi. Vietas esot rezervētas jau visai vasarai. Cerību atgūties gan esot sagrāvis maijā saņemtais paziņojums par Pļaviņu HES plānotajiem remontdarbiem, kas nozīmē būtisku ūdens līmeņa pazemināšanu jau no 14. jūlija.
Dzenis sacīja: “Ja nolaiž to ūdeni, tad ļoti lielā attālumā ir ļoti sekls, un mēs vairs nevaram līdz turienei tikt vienkārši. Mēs jau tās laivas varam līdz turienei aizvilkt kaut kādā veidā, varbūt arī pontonus, bet kā līdz viņiem tikt, tad jābūt kaut kādiem gājēju celiņiem, kaut kam sakārtotam.”
HES remontdarbi aktīvajā tūrisma sezonā būtiski ietekmēs ne tikai aptuveni 20 viesu māju darbu Aizkraukles novada abos Daugavas krastos, bet arī citus ūdens atpūtas pakalpojumu sniedzējus.
Aizkraukles novada pašvaldības tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite norādīja: “Mūsu uzņēmēji slēdz līgumus ar kāzu rīkotājiem pat gadu, pusotru iepriekš. Kāzinieki noslēdz līgumus ar kuģīšiem, ar viesu mājām. Saplāno braucienus, kā piekļūt pie viesu mājas, kā atbraukt, un viss šis plāns viņiem izmainās un nevar notikt.”
Savukārt Pļaviņu HES tehniskais direktors Andris Zēģele skaidroja: “Es gribētu tomēr uzsvērt, ka Daugavas HES ir stratēģiski uzņēmumi, kuriem ir neatsverama nozīme valsts enerģētikā, īpaši Pļaviņu HES, kas saražo vairāk nekā pusi no visas Latvijā saražotās zaļās elektroenerģijas. Vasara diemžēl ir tas periods, kad ir visatbilstošākie apstākļi šādu darbu veikšanai.”
To, ka īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, HES ir svarīga loma ekonomikā, uzņēmēji nenoliedz, bet, viņuprāt, ir jāmeklē kompromiss un jāsāk ar savstarpēju komunikāciju, paziņojot par gaidāmajiem darbiem gadu vai vismaz pusgadu iepriekš.
Viesu mājas “Piešupītes” tehniskais direktors Rinalds Sirsniņš atzīmēja: “Es visu to saprotu, bet tajā pašā laikā par mums arī ir nedaudz jāpadomā, pirms viņi pieņem tādu lēmumu, vismaz pakonsultēties, izstāstīt, komunicēt. Komunikācijas trūkums viennozīmīgi tas ir.”
Pļaviņu HES direktors skaidroja, ka darbi tiekot plānoti 2-3 gadus iepriekš, bet skaidri zināt, kad tie tikšot uzsākti, varot vien tad, kad iegūti visi saskaņojumi un noslēgti līgumi ar būvniekiem. Tomēr viņš solīja komunikāciju uzlabot.
Zēģele sacīja: “Mēs noteikti apņemamies ziņot. Tūlīt pēc svētkiem izziņosim par plānoto nākamgad ar atrunu, ka tas var mainīties, bet vismaz informācija būs. Atzīstu, varējām nostrādāt labāk.”
Par šogad radītajām problēmām uzņēmēji vēstuli ar pretenzijām nosūtījuši Ekonomikas ministrijai, prasot daļēju zaudējumu kompensāciju.
