Panorāma

Panorāma

Panorāma

Apkures problēma galvaspilsētā ieilgusi

Saeima, iespējams, nepabeigs darbu pie OIK ierobežošanas

Aizejošā Saeima varētu nepabeigt darbu pie OIK ierobežošanas

Saeimas Tautsaimniecības komisija otrdien, 23.oktobrī, vēl nepaguva izskatīt visus priekšlikumus grozījumiem likumā, kuri pastiprinās kontroli pār valsts atbalstītajām elektrostacijām. Deputāti cer, ka tā sauktās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežojošās izmaiņas likumā vēl paspēs apstiprināt esošā Saeima, tomēr pārliecības par to nav. Vienlaikus Ekonomikas ministrija (EM) turpina pilnveidot savu OIK reformas plānu. Tajā ministrija atteikusies no idejas par "zaļajiem sertifikātiem" un piedāvā OIK aizstāt ar citu atbalsta mehānismu.

ĪSUMĀ:

  • Likumā paredzēts noteikt, ka EM pārbaudes stacijās jāveic regulāri; neatbilstību gadījumā atļaujas jāanulē; 
  • Nav skaidrs, vai likuma grozījumus esošā Saeima paspēs apstiprināt atlikušajās divās plenārsēdēs;
  • Saeimas komisijas vadītājs Naudiņš uzskata, ka ierastajā kārtībā likuma grozījumus nepaspēs izskatīt;
  • Komisija spriedīs par iespēju no likumprojekta izdalīt svarīgākās normas, ko virzītu steidzamības kārtībā;
  • OIK saņēmējiem nav saprotama steiga un likumprojekta virzīšana bez apspriešanas; 
  • Vienlaikus EM turpina darbu pie sava piedāvājuma OIK atcelšanai.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

Lai valsts atbalstu nesaņemtu negodprātīgi komersanti, Saeimas Tautsaimniecības komisija vēlas pastiprināt kontroli pār OIK saņemošajām stacijām. Deputāti iecerējuši ar likumu noteikt, ka EM regulāri jāveic pārbaudes stacijās, un neatbilstību gadījumā atļaujas piedalīties obligātajā iepirkumā jāanulē.

 

"Ja komersants pareizi iesniedza pareizi aizpildītus papīriņus, ja viņam tik daudz prāta pietika pareizi papīrus sazīmēt, tad skaitījās, ka viss ir kārtībā, un viņam tika maksāts. Tagad Ekonomikas ministrija būs atbildīga, lai būtu pārbaudes, kurās tiktu reāli pārbaudīti komersanti, un pārbaudītas principiālas lietas, kas attiecas uz pašpatēriņu, uz lietderīgo siltumu, uz tehnoloģiju, uz kurināmā izmantošanu," skaidroja Saeimas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa").

"Mēs paredzam, ka tas pozitīvi ietekmēs patērētāju maksājumus – viņi samazināsies. Ir jauni, pilnveidoti mehānismi, kas ļauj efektīvāk kontrolēt staciju darbību, un tas ir pozitīvais pienesums no šī likumprojekta izstrādes un apstiprināšanas Saeimā," teica EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Tomēr tas, vai Saeima grozījumus paspēs apstiprināt vēl atlikušajās divās plenārsēdēs, šobrīd nav zināms.

Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) norāda, ka ierastajā kārtībā to nevar izdarīt, jo vēl vajadzīgi divi lasījumi. Vienīgais risinājums ir svarīgākās likumprojekta normas izdalīt atsevišķi un virzīt kā steidzamas.

Par to komisija varētu spriest trešdien, 24.oktobrī. OIK saņēmējiem steiga gan nav saprotama.

"Mani visvairāk izbrīna tas, ka šie minētie grozījumi ir tik ārkārtīgi svarīgi un steidzami virzāmi bez apspriešanas. Nav bijušas nevienas konsultācijas, pat ministriju līmenī," sacīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Paralēli EM turpina pilnveidot savu piedāvājumu OIK atcelšanai. Pirmajam variantam ministrija saņēma aptuveni 100 iebildes. Uzlabotajā plānā tikšot rosināts vēl stingrāk ierobežot OIK saņēmēju peļņu, savukārt ideju par "zaļajiem sertifikātiem" ministrija aizstājusi ar citu atbalsta mehānismu elektrības ražotājiem. 

"Eiropā aprobēts modelis, tā saucamais "feed-in premium" modelis. Tas ir arī tirgus mehānismos balstīts modelis, bet viņš saka, ka ir jāmaksā uzņēmējiem tik liels fiksēts atbalsts, kas ļautu viņiem startēt brīvajā tirgū. Tas ir tāds daļējs tirgus modelis. Mēs esam mēģinājuši salikt kopā to, ko no mums lūdza, lai varētu virzīties uz priekšu vēl šajā valdībā," skaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").

Ministrs uzsver, ka galvenais uzstādījums OIK atcelšanas plānā tikšot saglabāts – samazināt izmaksas elektrības ražotāju atbalstam no viena līdz 0,3% no iekšzemes kopprodukta. Ministrijas ziņojumu valdība varētu apspriest novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt