Kā labāk dzīvot

Parūpēties par sevi virtuālajā vidē. Apdraudējumi sev un citiem

Kā labāk dzīvot

Ar kampaņu "Godīgs piens" aicina izvēlēties Latvijas piena produktus

Pētījums par pesticīdu atliekvielām Latvijā audzētos ābolos, burkānos un kartupeļos

Aizdomas par kancerogēnu pesticīdu atliekām Latvijā audzētos kartupeļos un ābolos

Visos Latvijā audzēto ābolu un kartupeļu paraugos atrastas pesticīdu atliekvielas. Lai gan maksimāli pieļaujamās koncentrācijas nav pārkāptas nevienā gadījumā, attiecībā uz dažiem no atrastajiem pesticīdiem ir bažas par esošo normu drošumu, kā arī potenciālo kaitējumu kaimiņiem un videi šo pesticīdu izmantošanas laikā, secināts biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” veiktā pētījumā.

Biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska norādīja, ka pētījuma ietvaros decembrī vairākos Latvijas lielveikalos biedrība iegādājās Latvijā audzētus ābolus, burkānus un kartupeļus. Analīzes tika uzticētas neatkarīgai, akreditētai laboratorijai Lietuvā, kas pesticīdu atliekvielas atrada visos kartupeļos (5 paraugi) un ābolos (5 paraugi).

Dokumenti

Pētījums par pesticīdiem pārtikas produktos

Lejuplādēt

330.52 KB

Burkānos pesticīdu atliekvielas konstatēja tikai divos no četriem paraugiem. Ābolos tika atrastas vairāku pesticīdu atliekvielas vienlaikus (divos paraugos pat 5 atliekvielas). Arī šāds kokteilis rada bažas, jo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju aprēķinā neņem vērā dažādu pesticīdu mijiedarbību. Paraugu skaits pētījumā ir salīdzināms ar Valsts pesticīdu kontroles programmu augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos.Tā līdztekus citiem produktiem gadā paredz analizēt 5 kartupeļu un 3 burkānu paraugus, bet neiekļauj nevienu ābolu paraugu, pauda biedrības pārstāvji.

"Ekodizaina kompetences centrs" pauž, ka vienā kartupeļu paraugā atrada klotianidīnu, kas pieder nenonikotinoīdu klasei. Tā kā pastāvēja bažas par neonikotinoīdu radīto kaitējumu bitēm, kopš 2013. gada tiem, tostarp, arī klotianidīnam, bija noteikts pagaidu izmantošanas aizliegums, un 2018. gadā Eiropas Savienība pilnībā aizliedza šīs klases pesticīda izmantošanu āra teritorijās. Iespējams, ka šajā gadījumā kartupeļu audzētājs bija saņēmis izņēmuma atļauju, pieļāva biedrībā. Visticamāk, klotianidīns kartupeļos nokļuvis no sēklas kartupeļu apstrādes, kas nozīmē, ka pesticīds nokļūst ne vien vidē, bet paliek arī pašā augā un nonāk uz mūsu galda.

Par dažiem paraugos atrastajiem pesticīdiem ir aizdomas, ka tie varētu būt hormonālās sistēmas traucētāji vai pat kancerogēni.

Biedrība norāda - tas nozīmē, ka šie pesticīdi varētu būt kaitīgi pat ļoti mazās devās un drošas koncentrācijas tiem nemaz nevar noteikt. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde atzīst, ka par vairākiem pesticīdiem šobrīd pietrūkst datu drošu normu izstrādei, tomēr atļauj tos lietot.

Šāda rīcība parāda pretrunas pašreizējā pesticīdu regulējumā – lai gan Eiropas augu aizsardzības līdzekļu regula (EK) 1107/2009 nosaka, ka var lietot tikai tādus pesticīdus, kas nerada ne īstermiņa, ne ilgtermiņa kaitējumu videi, cilvēkiem un citiem organismiem, faktiski pesticīdus ļauj pārdot un izmantot arī tad, ja pastāv nepietiekami pierādīta kaitējuma iespēja. Uz nozīmīgiem trūkumiem pesticīdu regulējumā norādīja arī Eiropas Komisijas pieaicināto zinātnisko padomnieku grupa. Šī gada sākumā Eiropas Parlaments atbalstīja nepieciešamību pārskatīt esošo pesticīdu regulējumu, un šis acīmredzot būs vairāku gadu darbs.

Pagājušā gada nogalē Eiropas koalīcija “Pilsoņi par zinātnē balstītu pesticīdu regulējumu” aicināja Eiropas Parlamentu reformēt esošo pesticīdu licencēšanas procedūru, lai aizsargātu iedzīvotājus un vidi no iespējamām sekām, ko izraisa pesticīdu lietošana pārtikas ražošanā, kā arī sabiedriskās vietās. Minētā koalīcija apvieno vairāk nekā 120 vides, patērētāju aizsardzības, tirdzniecības, zinātniskās un veselības aizsardzības organizācijas un ekspertus, tostarp arī biedrību “Ekodizaina kompetences centrs”.

"Kamēr Eiropā pārskata esošo pesticīdu regulējumu, mēs varam samazināt saskarsmi ar pesticīdiem, izvēloties augļus un dārzeņus no bioloģiskajiem audzētājiem, kas neizmanto pesticīdus. Savukārt konvencionāli audzētus augļus un dārzeņus vajadzētu mizot vai vismaz rūpīgi nomazgāt. Jāatcerās arī tas, ka šīs pesticīdu atliekvielas ir ļoti nelielās devās, un atsevišķs auglis vai dārzenis noteikti nevienu neapdraud, bet problēma ir šādu kaitīgu vielu ilgstoša uzņemšana un savstarpējā mijiedarbība ar citām vielām un faktoriem, kā arī izplatība vidē," norādīja Simanovska.

Pētījumu apmaksāja "Global Greengrants Fund". Pētījuma veicēji nav saistīti ar ražotājiem vai tirgotājiem.

Kooperatīvs “Augļu nams” Pūrē apvieno 11 saimniecības, kas gadā saražo aptuveni 500 tonnas ābolu. Realizē skolās, bērnudārzos un arī lielveikalos.

“Ja nebūtu lietoti pesticīdi, tad, visticamāk, mums būtu tā, ka mēs lielāko daļu ražas esam izbrāķējuši,” LTV atzīst kooperatīva “Augļu nams” valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis.

Saimnieks arī stāsta, ka retāk miglot var atļauties tie, kas savus ābolus ved uz tirgu, jo, ja tirgū pircējs nesmukāku ābolu arī nopirks, lielveikalā tie, visticamāk, tiks izšķiroti kā nederīgi.

 

Zemkopības ministrija: pētījuma rezultātu interpretācijā ir pieļautas vairākas neprecizitātes

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norāda, ka pētījumā iegūtie rezultāti nav unikāli, ir gandrīz 40% pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes datu bāzes ir tādu produktu, kur tiek konstatētas pesticīdu atliekvielas virs kvantitatīvās noteikšanas robežas. Pētījuma dati rāda, ka konstatētās atliekvielas ir robežas starp kvantitatīvās noteikšanas robežu un maksimāli pieļaujamo normu.

“Rezultāti rāda, ka lauksaimniecības nozares ir ievērojusi visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, bioloģiskajiem ražotājiem tās ir vienas, konvencionālajiem – citas. Katrs ražotājs ir godprātīgi izpildījis sev izvirzītās prasības un produkti ir nekaitīgi,"  atzīst Valdovskis.

Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande skaidro, ka Latvijā audzētos augļos un dārzeņos var atrasties pesticīdu atliekvielas, īpaši ja šie līdzekļi lietoti sezonas otrajā pusē. Piemēram, vēli novācamiem āboliem fungicīdu smidzinājums ir pieļaujams vēl augustā.

“Protams, zemnieki, ievērojot visu marķējumu, lietošanas devas un reižu skaitu, šīs atliekas, pat ja būs, būs pieļaujamās robežās,” skaidro Anitra Lestlande. Augļu un dārzeņu audzētāji lielākoties ir integrētie audzētāji, kas reģistrējušies VAAD un tos pārbauda dienesta inspektors.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs, medijiem vēlāk izplatītā paziņojumā pētījumu kritizējis. "Ja mēs skatāmies plašāk un izsakām individuālus pieņēmumus, tiem ir jābūt ar skaidru pamatojumu. Turklāt pētījums jāīsteno korekti, ievērojot un iekļaujot visus ietekmējošos faktorus, kā arī nedrīkst pētījumā savienot divas nesavienojamas lietas. Tas var novest pie nepilnīgiem un, iespējams, pat absolūti nepatiesiem apgalvojumiem, kas var novest pie sabiedrības dezinformācijas jeb mūsdienās diemžēl populāro “fake-news” veidošanas,” pauda Grasbergs.

Ministrijas parlamentārais sekretārs minēja, ka nevienā no pētījuma produktiem (kartupeļiem, āboliem un burkāniem) netika konstatēti nekādi normatīvo aktu jeb normu pārkāpumi, kā arī uzsvēra, ka prasības nav ne tikai pārkāptas, bet ir pat “tālu” no noteiktās robežas, kad varētu tikt atzītas par neatbilstošām. Viņš norādīja, ka pētījumā analizētajos ābolu paraugos konstatētais dažu darbīgo vielu atliekvielu daudzums norādīts

Zemkopības ministrija uzsver, ka veiktā pētījuma rezultātu interpretācijā ir pieļautas vairākas neprecizitātes. "Biedrības veiktajā pētījumā konstatēts neliels atliekvielu daudzums desmit analizētajos ābolu, kartupeļu un burkānu paraugos. Rezultāti satur maldinošu informāciju par amonija glufosināta un glifosāta klātbūtni – vielas tika meklētas paraugos, taču rezultāti norāda, ka paraugos šo vielu nav," pauda ministrija.

ES ir vienas no stingrākajām pārtikas drošības prasībām pasaulē. Tiek atļauti tikai tādi augu aizsardzības līdzekļu lietojumi, par kuriem gūta pārliecinoša informācija, ka izaudzētā produkcija ir droša cilvēka veselībai, kā arī to lietošanas procesā netiek nodarīts kaitējums videi, norādīja ministrija. 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti