Nākamā gada budžets, kas Saeimā konceptuāli atbalstīts jau pirms trim nedēļām, galvenajā lasījumā tiks skatīts trešdien. Tikmēr Saeimas budžeta un finanšu komisijā arī otrdien vairāku stundu garumā, turpināja skatīt grozījumus dažādos likumos, kas atstās iespaidu gan uz budžeta ieņēmumiem, gan izdevumiem.
Opozīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS) apgalvo – atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad ministriju sagatavotie likumprojekti ir ļoti nepilnīgi. „Faktiski budžeta komisija ir spiesta pārstrādāt visu to, kas iesniegts no valdības (..) nav izvērtējuma, kā tas atsaucas uz tautsaimniecību, kā tas atsaucas uz indivīdu, kā tas iet kopā ar kopējo nodokļu slogu. Vispār tāda izvērtējuma nav," saka Augulis.
Līdzīgs viedoklis par nākamā gada budžeta veidošanas procesu ir arī otrai opozīcijas partijai. „Šobrīd aina tā, ka šobrīd priekšlikumu, likumprojektu apspriešana notiek haotiskāk, bet to es nesaistu ne ar kādiem ārējiem spēkiem, bet uz to, ka nav saskaņas valdībā attiecībā uz dažādiem jautājumiem un visai konceptuāliem," saka Saeimas deputāts Igors Pimenovs („Saskaņas centrs").
Kopš starptautiskajiem aizdevējiem vairs nav jāatskaitās par budžeta veidošanu, emocionāli ir vieglāk, taču tehniski budžetu pieņemt ir grūtāk – par to pārliecinājies Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs („Vienotība"). „Ir jautājums, cīņa par līdzekļu pārdali nevis to, lai dotu papildu budžeta deficīta līdzekļus (..) tas jāatzīmē, ka šāda izpratne ir pieaugusi," saka Reirs.
Tomēr runājot par papildu līdzekļu sadali, deputāti atzīst, ka cīņa ir kļuvusi asāka, jo visi uzskata, ka viņu jautājumi ir prioritāri. Reirs uzskata – finanšu ziņā vislielāko iespaidu uz budžetu atstājis demogrāfijas ultimāts. Tajā pašā laikā arī daudzi citi būtiski lēmumi nākamā gada budžeta ietveros pieņemti izdarot politisko spiedienu.
Apspriešanas laikā mainījušās arī summas, ko deputāti gatavi atvēlēt. Piemēram, sākotnēji filmas „Dvēseļu putenis" veidošanai viena komisija lēma piešķirt vairāk nekā 900 000 latu, taču Budžeta komisija atbalstīja krietni mazāku summu – 200 000 latu. Arī vides un aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums aplikt ar nodokli drukātos reklāmas izdevumus sākotnēji guva deputātu atbalstu, taču pēc apspriešanās tomēr netika apstiprināts. Savukārt šīs pašas ministrijas ierosinājums izlīdzināt nodokļa likmi starp mazajām un lielajām hidroelektrostacijām, guva deputātu atbalstu.
