Dienas ziņas

ASV un Ķīna apmainās ar konsulātu slēgšanu

Dienas ziņas

E. Levita likums

Krājas neizmantotā aitu vilna

Aitu vilna saimniecībās krājas neizmantota

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Aitu ganāmpulku īpašnieki par darbu nesūdzas, jo jēru un aitu gaļa ir visai pieprasīta. Bet aitu vilna daudzās saimniecībās krājas kaudzēs un tā arī netiek izmantota. Daļa nonāk arī komposta kaudzē.

Saimniecībā “Ances” Rūjienā ganās ap 90 tumšgalvju aitu mātes. Līdzīgi kā citās saimniecībās -  arī šeit aitu vilnu nav, kur likt.   

“Ja man uzdod to jautājumu, tad tā pa jokam es saku - labāk aitām vilna nebūtu augusi,” saka SIA “Ances” saimnieks Kaspars Kļaviņš.

Viņš stāsta, ka, lai arī vilnu var izmanto dažādi - dzija, čības, dažādi adījumi un pat kosmētika -, tomēr tās vērtība kritusies. 

“No tā mēs pamazām, nosacīti industrializācijas rezultātā, esam aizgājuši projām, jo sintētiskās šķiedras ir daudz, daudz lētākas,” saka Kaspars Kļaviņš.

Saimniecībā “Ances” aitas audzē jau 13 gadus, un šajā laikā Kaspars Kļaviņš novērojis, ka pieprasījums pēc vilnas ir mainīgs. Stabilitātes nozarē neesot, tomēr perspektīvu aitkopis saredz vilnas izmantošanā būvniecībā.  

“Es gan vairāk šobrīd domāju, ka aitu vilnu varētu pie aitu skaita palielināšanās izmantot vairāk celtniecībā, tieši siltināšanā,” spriež Kaspars Kļaviņš.

Varētu šķist, problēmas risinājums būtu, vienkārši aitas necērpot. Bet tas ir jādara noteikti, turklāt reizi gadā. 

“Tas ir tāpēc, lai labāk redzētu viņu eksterjeru, vaislas saimniecībai tas ir svarīgi, jo gribam vaislai atstāt pašus labākos dzīvniekus. Un otra lieta - tas dzīvnieks ātrāk aug un saņem saulīti,” skaidro Kaspars Kļaviņš.

Divu gadu laikā saimniecībā sakrājās tonna aitu vilnas, un šāds daudzums tā arī palicis neizmantots.

Ko ar tādu apjomu varētu darīt? Latvijā ir vien dažas vietas, kas vilnu uzpērk un realizē. Viena no tām ir Rūjienā, Ķoņu dzirnavās. Jau 30 gadus tur Mārīte Dreija vērptuvē tin vilnu spolēs. 

 “Aitas ir, bet daudzi jau negrib mazgāt to vilnu, jo šeit jābūt izmazgātai vilnai,” atzīst Mārīte Dreija.

20 gadu laikā Ķoņu dzirnavās darba apjoms nav mainījies un sabiedrības interese par aitas vilnas izstrādājumiem pieaugot. Tiesa gan - arī darba ir vairāk, jo vilnas pārstrādes uzņēmumu skaits Latvijā sarūk. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti