200 Latvijas tumšgalves šķirnes aitu liels ganāmpulks, kas uz vārda klausa diviem prasmīgiem borderkollijiem, pieci kaķi, pīles un tītaru pulciņš, kas nodots bērnu pārziņā. Tik liela ir Stalbes pagasta “Dimdu” saimniecība, ko pārvalda Dace un Artis Reiziņi. Par vērienīgo, pusotra miljona eiro lielo reklāmas kampaņu, aitkopji nebija dzirdējuši, bet atzina, ka viņiem nav ko iebilst, ja vien tas nenāk no viņu kabatas.
Ja būs lielāka reklāma, ka jāēd jērs, mums tas nāks par labu," atzīst Artis Reiziņš, "bet to nevar darīt traļivaļi – smuks jēriņš, nokaujam un apēdam. Jābūt filigrānai pieejai. Nofilmēs smuku jēriņu un otrā kadrā karbonādi – tas tikai atbaidīs klientus."
Reiziņi savu vietu jēra un aitas gaļas tirgū bez dārgām reklāmām jau ir paši iekarojuši. Viņus nedēļas nogalēs klienti jau gaida Straupes lauku labumu tirdziņā.
"Lielveikalā nē, mēs nevaram ar savu apjomu nodrošināt to, kas veikalam vajadzīgs," atzīst Dace Reiziņa. "Viņiem vajag vienu pozīciju un daudz. Ir, kas paliek – kur to lai liek? Ja mēs tirgū varam pārdot visu, tas ir ieguvums, jo uzkrāt nav rentabli."
Aitas un jēra gaļu galvenokārt var nopirkt tirgos, bet veikalos tā sastopama reti. Ja ir, tad cena vidusmēra pircējam nav pieejama. Patērētāji jau sākuši apzināt tās vērtību. Gaļas ir maz un tā ir dārga.
"Citiem dzīvniekiem mēdz izmantot medikamentus, lai panāktu ātrāku rezultātu. Mēs savas aitas audzējam pēc bioloģiskiem principiem, ar graudiem un sienu un cenšamies visu panākt dabiski," turpina Dace Reiziņa.
Šobrīd, kad lauksaimniekiem zaudējumus nodarījis Āfrikas cūku mēris un nedienas sākušās arī piensaimniekiem, dzirdēti ieteikumi Latvijā vairāk pievērsties aitu un kazu audzēšanai. Kā nekā pagājušā gadsimta 40. gados Latvijā bija pusmiljons aitu, tagad tikai 108 tūkstoši. Zemes aitkopībai ir pietiekoši.
"Ir saimniecības, kas spēj piegādāt šādu produktu, bet ir problēma apstāklī, ka pirktspēja nepalielinās un līdz ar to šis varētu būt vairāk nišas produkts, jo, pieturoties augstai cenai, tas nebūs plašs produkts," uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa.
Izskatās, ka reklāmas kampaņas mērķis ir par pusotru miljonu eiro reklamēt produktu, kas vidusmēra pircējam ir par dārgu. Labāk būtu šādu naudu ieguldīt jaunu aitkopības saimniecību attīstībai, tad gaļas būs vairāk un cenas zemākas, atzīst nozares eksperti.
Vai Eiropa reklāmu atzīs par nepieciešamu un naudu tai atvēlēs – tas taps zināms nākamgad februārī.
