Panorāma

Latvijā grib veidot vienotu videonovērošanas tīklu

Panorāma

R. Bezzubova slepkavas, iespējams, atrodas Latvijā

"airBaltic" pērn cietis 264,6 miljonu eiro zaudējumus

«airBaltic» zaudējumi pērn sasniedza 264,6 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi, Latvijas lidsabiedrības “airBaltic” grupa 2020. gadu noslēdza ar ieņēmumu kritumu par 72% un 264,6 miljonu eiro zaudējumiem, liecina a aviokompānijas informācija medijiem.

Pērn “airBaltic” ieņēmumi bija 143 miljoni eiro, kas ir par 72% mazāk nekā pirms gada. Pērn krīzes ietekmē grupa strādāja ar 264,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” 2020. gadā pārvadājusi 1,34 miljonus pasažieru jeb par 73% mazāk nekā pirms gada.

“Ikvienai krīzei ir beigas un tām ir jāsagatavojas,” tā, uzrunājot investorus ceturtdien sacīja “airBaltic” prezidents Martins Gauss.

“Mazinājās jauda – par 63% kritās lidojumu apjoms un par 73% pārvadāto pasažieru skaits – finansiālie rezultāti šo ļoti labi atspoguļo. Mēs joprojām turpinām maksāt par flotes atjaunošanu, kā arī veicam pirms piegādes maksājumus, lai turpinātu saņemt jaunās A220 tipa lidmašīnas,” komentēja “airBaltic” valdes loceklis Vitolds Jakovļevs.

Uzņēmuma attīstības plāns paredz pāriet uz vienotu A220 tipa lidmašīnu floti līdz 2025. gadam, kad uzņēmums būs saņēmis visus 50 minētā tipa gaisa kuģus. 

Paziņojumā medijiem Gauss norādīja, ka pērn lidsabiedrība piedzīvoja dramatiskas izmaiņas, “bet “airBaltic” pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – būt lielākajam pārvadātājam Baltijā, sniedzot labāko savienojamību uz un no reģiona”.

“airBaltic” nolēma pārtraukt “Bombardier Q400” un “Boeing 737” lidmašīnu izmantošanu un divus gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots kļūt par pārvadātāju, kas veic lidojumus tikai ar viena tipa lidmašīnām – “Airbus A220-300.”

“Mēs ar nepacietību gaidām ceļošanas pieprasījuma kāpumu, kas jau šobrīd uzrāda pozitīvus signālus. Mēs esam izstrādājuši vairākus scenārijus pakāpeniskai tirgus atlabšanai. Mūsu pamata plāns šobrīd atbilst nozarē izteiktajām prognozēm, un mēs esam elastīgi veikt papildu korekcijas, ja radīsies tāda nepieciešamība. Lai atbalstītu mūsu atgriešanos pie rentabilitātes nākotnē, mēs 2021. gadā saņemsim vēl septiņas “Airbus A220-300” lidmašīnas,” informēja Gauss.

Kompānijas gada pārskatā minēts, ka valstij arī šogad var nākties ieguldīt aviosabiedrības pamatkapitālā līdz pat 100 miljoniem eiro. Vienlaikus pieejamie dati rāda, ka pērn trīs “airBaltic” valdes locekļu atalgojumā, kaut arī uz pusi mazāk nekā 2019. gadā, tērēti gandrīz 1,2 miljoni eiro. 

KONTEKSTS:

Pērn pavasarī Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi, un starptautiskie lidojumi atsākās tikai 18. maijā. Krīzes laikā "airBaltic" ziņoja par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Tāpēc valdība 14. jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%.

Par spīti pandēmijai, kas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ik nedēļu nes zaudējumus vidēji 3,5 miljonu eiro apmērā, uzņēmums vismaz decembrī vēl vienu valsts finansiālu atbalstu nelūdza. Bet, ja Covid-19 saslimstība nemazināsies, tad “airBaltic” nauda varētu beigties 2021. gada septembrī.

Gauss iepriekš izteicies, ka lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pauda, ka “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” 2021. gadu bez papildu valsts atbalsta, bet, ja  situācija aviācijas nozarē Covid-19 dēļ neuzlabosies, 2021. gada beigās valdībai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par atbalstu “airBaltic”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti