ĪSUMĀ:
- Daļa cilvēku nav atguvuši naudu par atceltajiem "airBaltic" lidojumiem.
- Uzņēmumā saka, ka apstrādāta tikai puse no pieteikumiem.
- Netiek solīts noteikts termiņš, kurā naudu atgriezīs.
- Eiropas Komisija norāda, ka jānodrošina iespēja cilvēkiem saņemt atpakaļ naudu, ne tikai vaučerus.
- "airBaltic" neatklāj, cik naudas tas izmaksās.
- PTAC pašlaik nesoda "airBaltic", bet pēc ārkārtējās situācijas vairs nebūs tik laipni.
Irēna ar meitu aprīļa beigās bija iecerējusi lidot uz Bordo. Pirmo iemaksas daļu par lidojumu bija jau veikusi, bet otru vēl ne. Otra iemaksa bija jāveic līdz 3. aprīlim.
“Jau negaidot [ierobežojumus], es sapratu, ka nekur mēs, protams, neaizlidosim. Es piezvanīju uz numuru, kas norādīts viņu mājaslapā. Es sazvanīju ļoti viegli. Kaut gan, cik es zinu, mana kolēģe zvanīja, un viņai neizdevās. Man piedāvāja samaksāt arī otru daļu un tad apmainīt pret vaučeriem. Tomēr es izlēmu par labu tam, lai atgriež man šo pirmo iemaksāto daļu. Pabrīdināja, ka naudu atmaksās divos, trīs mēnešos, bet nekāds konkrēts termiņš man nekur nav rakstīts," pastāstīja Irēna.
Sieviete, kura nevēlējās minēt savu vārdu, par diviem ceļojumiem saņēmusi vaučeru, bet par vienu vēlējās saņemt atpakaļ naudu: “Tur, kur es aizpildīju vaučeru, tur momentā atnāca dāvanu karte, bet tur, kur es vēlējos saņemt naudu atpakaļ, tur atnāca e-pasts: paldies, jūsu pieteikums tiek apstrādāts, bet mēnesi nekāda cita ziņa. Es vismaz savu draugu lokā neesmu dzirdējusi, ka kāds būtu saņēmis naudu atpakaļ. Šobrīd es domāju, ka es tos vaučerus samainīju pirmajā rozā briļļu laikā, jo domāju, ka tas būs īslaicīgi, bet, ja tas būtu tagad, tad es arī labāk gribētu naudu atpakaļ, nevis vaučeru.”
“airBaltic” korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede skaidroja, ka Covid-19 krīze ietekmējusi vairāk nekā 200 tūkstošus rezervāciju:
“Trešdaļa ir izvēlējušies dāvanu karti, un pārējais sadalījums ir starp jaunu datumu izvēli vai starp naudas atmaksu.
Šobrīd “airBaltic” ir apstrādājis gandrīz pusi no atmaksas gan dāvanu karšu veidā, gan naudas pārskaitījuma veidā.
Apstrādāts, tas nozīmē to, ka ir veikta komunikācija ar klientu, ir vienošanās.”
“airBaltic” korporatīvās komunikācijas vadītāja gan neatklāja konkrētu klientu skaitu, kuri naudas atmaksu jau ir saņēmuši, kā arī izvairījās nosaukt konkrētu atmaksas termiņu, vai nauda klienta kontā tiks atgriezta vairāku mēnešu vai gada laikā.
“Mūsu interesēs nav vilcināt šo jautājumu. “airBaltic” biļešu naudas atmaksu mēģina veikt pēc iespējas ātrāk. Tas, kas ir no mūsu puses pieteikts un apstiprināts, tad tas arī noteikti notiks. Mēs aicinām pasažierus būt iecietīgiem, pacietīgiem,” norādīja Briede.
Viņa arī spēcīgo konkurences apstākļu dēļ neatklāja – cik liela summa aviokompānijai ir jāatmaksā pasažieriem par nenotikušajiem lidojumiem un cik kopumā 200 tūkstošu rezervāciju maiņa izmaksā uzņēmumam.
Vienotus ieteikumus, kā aviosabiedrībām rīkoties ar nenotikušo lidojumu rezervāciju, sniegusi arī Eiropas Komisija.
“Eiropas Komisijas vadlīnijās ir uzsvērts, ka pasažieriem ir jābūt tiesībām izvēlēties, vai vēlas saņemt naudu vai vaučeru, kas ļauj no šī paša pārvadātāja iegādāties biļetes nākotnē,“ pastāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Tāpat Eiropas Komisijā vairākas dalībvalstis izteica priekšlikumu, ka satiksmes operatori varētu piedāvāt tikai vaučerus.
“Atsevišķās valstīs mēs redzam, ka tāda situācija ir. Piemēram, Nīderlandē. Tas jau ir pretrunā ar šiem ieteikumiem. Cik man zināms, tad atsevišķām Eiropas valstīm Eiropas Komisija ir nosūtījusi paziņojumu par iespējamo pārkāpumu procedūras uzsākšanu,” norādīja ministrijas pārstāvis.
Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka arī termiņu, cik ilgā laikā pasažieriem jāatgriež nauda pēc pieprasījuma iesniegšanas. Normālos apstākļos tās ir septiņas dienas.
“Šajā situācijā to vienkārši nevar ievērot. Aviopārvadātāji šobrīd runā par 90 dienām, kuru laikā veiks atmaksu,” uzsvēra Merirands.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) komunikācijas daļas vadītāja Sanita Germane atzīst, ka centrā ievērojami pieaudzis sniegto konsultāciju skaits un lielākoties tās ir par “airBaltic”. Aprīlī sniegtas vairāk nekā 200 konsultācijas, un tas ir trīs reizes vairāk nekā pirms gada.
“Kamēr ir šī ārkārtējā situācija, mēs uzskatām, ka termiņš varētu ievilkties. Protams, kad ārkārtas situācija beigsies, tad mēs uz to skatīsimies savādāk. Katrā ziņā ir svarīgi, ka aviokompānija dara visu iespējamo, lai strādātu šajā situācijā gana labi. Ja cilvēki ir izvēlējušies naudas atmaksu, lai tad aviokompānija pēc iespējas arī to darītu,” sacīja Germane.
PTAC uzrauga situāciju. Gadījumā, ja cilvēkiem ir grūtības sazināties ar “airBaltic”, tad palīdz to izdarīt, bet kopumā patērētāji par šīs aviokompānijas klientu servisu sūdzas reti.
KONTEKSTS:
Covid-19 slimības ierobežošanai Latvija šā gada marta sākumā nolēma apturēt starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Latvijā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam.
Pēc Latvijas valdības lēmuma no 15.maija atļaut starptautiskos pasažieru aviopārvadājumus uz Baltijas valstīm, kā arī pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas, "airBaltic" pirmdien atsāka tiešos lidojumus no Rīgas uz Tallinu un Viļņu. Tāpat lidsabiedrībai atļauts katru dienu līdz 9.jūnijam veikt lidojumus uz Oslo un Frankfurti.
Vēlmi atsākt lidojumus no Rīgas lidostas izrādījusi arī Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizzair", Somijas lidsabiedrība "Finnair" un Baltkrievijas lidsabiedrība "Belavia", pirmdien žurnālistiem pastāstīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Odiņa.
