Ainažos uz pārbaudi zvejnieki atveduši laivas - kurš gados jaunāku, kurš vecāku laivu. Pēc tam, kad pārbaudīti visi dokumenti, Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta inspektori novērtē laivu stāvokli. Tās visiem labā tehniskā kārtībā un, kā atzīst zvejnieki, tā kā braukšana jūrā ir sirdslieta, tad arī laivas tiek uzpasētas rūpīgi. “Grīda jātaisa, viss pārējais, sēdekļi, uz kā apsēsties. Nevar tā kā vannā iekrist,” smej ainažnieks Arnolds Miljons.
“Ja ir kaut kur sūce iekšā, tad jūrā ar tādu nebrauks. Tas tāpat kā tie moči, kas tos ātrumus uzņem. Tie ir pašnāvnieki. Jūrā būtu tas pats,” sacīja ainažnieks Jānis Holms.
Lielu uzmanību inspektori pievērš arī nepieciešamajam glābšanas aprīkojumam – glābšanas vestēm un riņķiem, trauksmes signālu padevējiem un to derīguma termiņam. Atkarībā no laivas tipa arī citām tehniskajām un drošības prasībām. Pat ja drošības ekipējums tiek uzrādīts, izkontrolēt, ka tas vienmēr ir līdzi, gan nevarot.
Latvijas Jūras administrācija speciālas kontroles neveic, ja vien tam uzmanību nepievērš citi dienesti atsevišķu reidu laikā. Tā nu drošība pamatā ir uz pašu zvejnieku sirdsapziņas. “Arī ar mašīnu var braukt saprātīgi un braukt riskējot, ar drošības jostu vai nu piesprādzējas vai ne, tāpat ar laivu un glābšanas vesti. Inspektoram uzrādīta, bet - kāda garantija, ka ir laivā?” norāda Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne.
Pašiem piekrastes zvejniekiem gan tikmēr citas raizes. Lomi vairs neesot tik bagātīgi kā agrāk, sevišķi Ainažu pusē, arī zivju iepirkumu cenas mazinājušās, tā nu vairs neesot daudzu, kas nodarbojas ar komerczveju. Jaunie, kam vairāk spēka, vēl mēģinot, bet vecie zvejnieki arvien vairāk jūrā brauc vairs tikai prieka pēc. “Nav to zivju vairs tik daudz šeit, agrāk bija vairāk. Varbūt citur ir vairāk, bet šeit ir kādi uzplūdi, bet tas arī viss,” saka ainažnieks Vilnis Rebāns.
Lielu postu nodarot arī roņi, kas pēdējā laikā savairojušies. Tie apēdot un sabojājot lielu daļu zvejnieku lomu, kā arī saplēšot zvejas tīklus.
