Aicina pastiprināt kontroli pār ĢMO pārtiku un augiem

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 21.septembrī aicināja pastiprināt atbildīgo ministriju darbu ģenētiski modificēto augu ierobežošanā.

Šāds aicinājums izskanēja diskusijā par iedzīvotāju iniciatīvu, kas aicina ieviest stingru ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā valstī.

Tiesa, gan ES regulas šādu iespēju, noteikt aizliegumu tieši valsts līmenī, nepieļauj. Tādēļ arī turpmāk par to vai ģenētiski modificētos kultūraugus varēs audzēt lems katra pašvaldība pati. Šobrīd tikai četri novadi šādu ierobežojumu nav noteikuši.

„Sēdes kopsavilkums varētu būt tāds, ka mums ir jāsagatavo konkrēti priekšlikumi uz sodu izmaiņām,” norādīja  Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. „Es domāju, ka ministrijā runāsim, kādi tie varētu būt. It kā tie skaitļi šodien ir diezgan lieli, bet varbūt tur ir nianses pie kurām vēl vajadzētu piestrādāt. Otrs priekšlikums – komisija vēlējās atgriezties pie jautājuma par pārtikas produktiem, kurus ir ģenētiski modificēti organismi, un tas jau ir pavisam cits, plašāks jautājumu loks,” saka Arnītis.

Pastiprinātas pārbaudes ģenētisko modificēto augu ierobežošanā gan varētu no valsts papildus prasīt 22 000 eiro.

Iniciatīva ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas aizliegšanai visā Latvijā portālā "Mana balss" ir iesniegta 2014. gadā un tika savākti 10 000 iedzīvotāju parakstu. Pašreizējā kārtība paredz, ka pašvaldības pašas nosaka ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežojumu un teju visi novadi tādu ir pieņēmuši. „Ir tikai četras pašvaldības, kur nav pieņemts lēmums (..) Divām no šīm pašvaldībām kaitina šī filozofēšana – deputāti jau var pieņemt lēmumus, bet, kas notiek pēc tam? Neviens jau nekontrolē šo lēmumu izpildi. Turklāt neviens jau negrasās mūsu teritorijā audzēt ĢMO,” sacīja Sproģe.

Tautsaimniecības komitejas deputātu domas dalījās par to vai iniciatīvu būtu jāvirza tālāk.

„No sirds Latvijai” deputāte Ingūna Sudraba tomēr pārliecināta, ka tam jābūt politiskam lēmumam par visu valsti. „Arī ZM būtu vieglāk strādāt, ja visā teritorijā būtu pateikts šis aizliegums,” viņa norādīja.

Savukārt „zaļzemnieku” pārstāvis, deputāts Ingmārs Līdaka pauda bažas.

Zinot, ka Eiropas Komisija (EK) tāpat noraidīs vispārēju aizliegumu Latvijas teritorijā audzēt ĢMO, ir bezjēdzīgi virzīt grozījumus, jo tādējādi var nākties vēlreiz veidot jau šobrīd apstiprinātos normatīvus, kas ĢMO audzēšanu jau Latvijā nepieļauj. „EK protestēs. Tas ir pilnīgi skaidrs. Līdz ar to mēs atkal dabūsim ielikt tās normas, par kurām ZM ar asinīm uz lūpām EK ir cīnījusies, lai dabūtu šo stingro regulējumu. Viss beigsies ar to, ka mēs būsim spiesti šīs normas ielikt atpakaļ likumā, bet tad tās vairs nebūs tik bargas kā šobrīd,” pauda Līdaka.

Saeimas komisija pēc sēdes vēl uzdeva Vides ministrijai sagatavot informatīvu materiālu pašvaldībām, kāpēc ĢMO ir kaitīgs un kādēļ to nevajadzētu audzēt Latvijā. Tāpat arī pati komisija vēstulē uzrunāšot tās pašvaldības, kas šobrīd nav izlēmušas aizliegt ĢMO, ar aicinājumu to pārskatīt.

Ziņots, ka arī ES notiek plašas diskusijas par ģenētisko modificētas pārtikas izplatīšanu. Vēl pērn ES aizliedz ES dalībvalstīm pašām lemt, vai ļaut ievest ĢMO pārtiku. ES importē aptuveni 30 miljonu tonnu lopbarības no valstīm, kas nav ES. Vairums šīs lopbarības ir ģenētiski modificēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti