Kas jādara cūku pasargāšanai no ĀCM
Lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar ĀCM un neizbēgamas to likvidēšanas, stingri jāievēro biodrošības pasākumi:
- Jānovērš tiešs un netiešs cūku kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem.
- Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās; pastāvīgi jāapkaro grauzēji.
- Nedrīkst lietot tādus pakaišus, kuriem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki.
- Cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli!), termiski neapstrādātus kartupeļus u.c
- Kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes.
- Pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi. Tāpat rūpīgi jādezinficē fermas teritorijā iebraucošie transportlīdzekļi.
- Ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina cūku turētājus būt atbildīgiem un, ja tas vēl nav izdarīts - reģistrēt cūkas Lauksaimniecības datu centrā, kā arī rūpīgi ievērot biodrošības noteikumus. Ja biodrošība nebūs ievērota un cūkas nebūs reģistrētas, saimniecība nevarēs saņemt kompensāciju par slimības radītajiem zaudējumiem.
Avots: PVD
Iemidzinās ar ogļskābo gāzi
"Var jau likties, ka mēs, ārprāts, tagad veselus dzīvniekus likvidējam, bet tas ir mēris. (..) Jo mēs ātrāk tos nolikvidējam, jo mazāk mēs problēmas sev radām," atzina Sengrevičs.
"Mēs neesam ieinteresēti kavēties, jo rēķināmies, ka tā ir augsti letāli slimība un, vīrusam izplatoties, cūku vidū var sākties masveida miršana saimniecībā uz vietas. Tāpēc mēs esam ieinteresēti pēc iespējas ātrāk visus šo dzīvniekus nogalināt. Ņemot vērā apjomu un tonnāžu, pats optimistiskākais ir, ka mēs tiksim galā deviņās dienās," teica PVD vadītājs Māris Balodis.
PVD norāda, ka dzīvnieku skaits ir liels un to svars sasniedz 1000 tonnas. "Praktiski sagatavošanās darbi sākas šodien.
Visdrīzāk, aktīvā fāze, tas dzīvnieku nogādāšanas process uzņēmumā sāksies rīt. Mēs neesam ieinteresēti kavēties," piebilda Balodis.
Dzīvnieku likvidēšanā iesaistīsies gan PVD, gan arī fermas darbinieki.
Šobrīd cūkām acīmredzama saslimšana ar ĀCM nav, bet vīruss konstatēts cūku asinīs. Dzīvnieki tiks likvidēti, iemidzinot tos ar ogļskābo gāzi, to Saldus novada domē sasauktajā sēdē atzina PVD vadītājs.
PVD aicina apkārtējos iedzīvotājus būt saprotošiem laikā, kamēr uzņēmumā dzīvnieki tiek likvidēti un pārvesti. Par to, kā pašvaldība varētu palīdzēt uzņēmumam, vēl tiks lemts pēc sarunas ar uzņēmuma vadību.
Nav skaidrs, kā ĀCM nonāca saimniecībā
Kā vīruss varēja nonākt saimniecībā, šobrīd nav skaidrs. Gan PVD, gan Zemkopības ministrija norāda, ka saimniecības biodrošības standarti bija augsti. Notiek izmeklēšana. Tā gan varētu noslēgties bez rezultātiem. Arī iepriekš ir bijis tā, ka slimības cēloni neatrod.
"Cilvēki iet uz darbu, viņi iet caur dušām, nomazgājas, drēbes atstāj, ieiet iekšā, uzvelk citas drēbes. Ziniet, es pat teikšu, grūti iedomāties, ko vēl var izdarīt, lai šī slimība nenokļūtu.
Bet nu jāsaprot, ka ne mēs redzam šo slimību, ne dzirdam, ne varam kādā citā veidā sajust," sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Versijas, kā ĀCM varēja nokļūt saimniecībā, nav arī tās vadītājam Sengrevičam. "Mēs te visi domājam. PVD domā, arī vakardien man bija saruna ar diviem veterinārārstiem, kas te bija izmeklēšanā, viņi arī neierauga biodrošības caurumus. Nav tādu caurumu. Tagad pateikt, kā un kas (..). Tā ir ferma ar daudz darbiniekiem, nevis ar vienu palīgu. Katram tu klāt izstāvēt nevari. Nu nav versiju. Es nezinu, vai kādam tās versijas ir."
Kompensācijas apmērs varētu būt 1 miljons eiro
Šobrīd piešķirtie vairāk nekā 350 tūkstoši eiro dzīvnieku nokaušanai ir tikai pirmā kompensācija, kas būs nepieciešama. Saimniekam tiks kompensēti arī zaudētie dzīvnieki, barība, kā arī inventāra izmaksas, ja tas tiks sabojāts.
Kompensācijas apmērs varētu pārsniegt miljonu eiro, un par to tiks lemts drīzumā.
"Kompensācijas būs par dzīvniekiem. Kompensācijas būs par iznīcināto inventāru, iznīcināto barību. Un par dezinfekcijas pasākumiem," teica PVD vadītājs.
"Plus mīnus tur ir precīzas kompensācijas, ko apmaksā Eiropas Savienība un ko viņi neapmaksā. Un tie varētu būt aptuveni 70%, nedaudz vairāk, ko mēs saņemsim atpakaļ. Bet pirms tam tas viss ir jāizdara par mūsu līdzekļiem. Kā es jau minēju, tas būs virs miljona, bet precīzu summu es šobrīd nevaru pateikt, nespekulēsim ar šiem cipariem," norādīja Dūklavs.
Lai gan saimniecību ir iespējams atjaunot, jo pēc dzīvnieku likvidēšanas var veikt dezinfekciju, šobrīd "Druvas Unguru" vadītājs nevarēja atbildēt, vai fermas darbība tiks atjaunota.
Vispirms ir jāizdara steidzamie darbi, tikai tad sāks domāt par saimniecības nākotni.
"Druvas Unguri" ir uzņēmums ar senām tradīcijām. Tajā ir vairāki darbības virzieni – līdz ar cūku audzēšanu saimniecība nodarbojās ar gaļas pārstrādi, ir zāģētava, biogāze, augkopība, kopumā dodot darbu vairāk nekā 100 cilvēkiem. Taču galvenais visu nozaru atbalsts bija tieši cūkkopība.
KONTEKSTS:
Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz konstatēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
Kopš 2014.gada vasaras, kad mēri Latvijā konstatēja pirmo reizi, cietusi 61 saimniecība, un ir nokauts vairāk nekā 36 000 liels lopu ganāmpulks. Pārsvarā Latgalē un Vidzemē. Šovasar cūku mēris reģistrēts jau astoņās saimniecībās, no kurām "Druvas Unguri" bijusi vislielākā.
Āfrikas cūku mēris cilvēkiem nav bīstams.
