De Facto

Tiesā pašvaldībai liek pierādīt atkritumu tarifa celšanas pamatu; domes lēmumu atceļ

De Facto

Banka iesūdz tiesā bijušo NATO ģenerālsekretāru

Bankas administrators valstij neieskaita konfiscētu netīru naudu

Administrators nepārskaita valstij «Trasta komercbankā» konfiscētu naudu

“Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators Armands Rasa atteicies valsts budžetā ieskaitīt bankā esošos 7,6 miljonus eiro, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem. Administrators uzskata, ka valstij uz šo naudu nav priekšroka un tā jāsadala proporcionāli starp kreditoriem. LTV raidījums “De facto” noskaidroja, ka šāds darījums ļautu Rasam atlīdzībā saņemt pāris miljonus eiro.

ĪSUMĀ:

  • TKB administrators Rasa atteicās VID pārskaitīt 7,6 miljonus eiro.
  • Šī nauda ar tiesas lēmumu bija konfiscēta par labu valstij.
  • Rasa: Likums neparedz, ka valstij ir priekšroka, jāgaida rindā ar kreditoriem.
  • Nauda piederēja fiziskajai personai un divām firmām, tos Rasa rindā aizstāja ar valsti.
  • Šie kreditori ir rindas beigās, tas faktiski nozīmē – valsts naudu nesaņems.   
  • Rasas rīcību VID apstrīdēja tiesā, tagad AT likusi lietu pārskatīt.
  • “De facto”: Rasa ir arī personiski ieinteresēts – var saņemt lielāku atlīdzību.
  • Viņš gan noliedz, ka domājis par izdevīgumu sev.  

“Trasta komercbanku” (TKB) pēc Latvijas banku uzrauga ierosinājuma 2016. gadā slēdza Eiropas Centrālā banka. TKB bija ierauta vairākos naudas atmazgāšanas skandālos.

Vēlāk atklājās, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, iespējams, saņēmis kukuļus no bankas akcionāriem. Tagad viņu tiesā. Vēl viena lieta atrodas tiesā par TKB likvidācijas procesu.

Nesen TKB atkal piesaistīja prokuratūras uzmanību, jo bankas maksātnespējas administrators Rasa attiecās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārskaitīt 7,6 miljonus eiro, kas ar tiesas lēmumu bija konfiscēti par labu valstij.

“Neviens likums jau nepasaka, ka valsts, saņemot konfiskācijas lēmumu, nostājas priekšā visiem kreditoriem. Nevienā tiesību normā tas tā nav uzrakstīts,” sacīja administrators Rasa un paskaidroja, ka saskaņā ar maksātnespējas regulējumu, valstij naudas izmaksa jāgaida rindā kopā ar citiem kreditoriem.

Konfiscētā nauda atradās vienas vārdā neminētas fiziskas personas un divu ārzemju kompāniju – “Rexlord Systems LP” un “Pterois LTD” - kontos.

Šos kreditorus Rasa sarakstā aizstājis ar Latvijas valsti.

Faktiski tas nozīmē, ka valstij šos miljonus pilnā apmērā neredzēt, jo fiziskai personai konfiscētie 6 miljoni eiro bankā noguldīti kā subordinētais aizdevums. Šie klienti uz naudas izmaksu var pretendēt kā paši pēdējie.

Savukārt viena juridiskā persona uz naudu vispār nebija pieteikusies, tādēļ nobīdīta saraksta lejasgalā.

Rasa atzīst, ka valsts šo naudu saņems “iespējams, vēlāk, iespējams, nekad”, tas būs atkarīgs no maksātnespējas procesa gaitas.

Taču no vienas juridiskas personas, kuras kontā tika arestēts mazāk par miljonu eiro, valsts uzreiz saņemtu 80%.

Rasas rīcību VID apstrīdēja tiesā. Vidzemes priekšpilsētas tiesa nostājās administratora pusē, bet šim lēmumam sekoja prokuratūras protests Augstākajā tiesā.

Ja stātos spēkā administratora piedāvātā izmaksas kārtība, “valsts noteikti nesaņemtu šos 7,6 miljonus eiro”, pārliecināta ir Ģenerālprokuratūras tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore Ingūna Šnepste.

Viņa skaidroja – ja reiz banka ir maksātnespējīga, tad tai nav naudas, lai norēķinātos ar visiem kreditoriem.

Pagājušajā nedēļā Senāts piekrita prokuratūrai, ka šajā gadījumā valsts nav pielīdzināma pārējiem kreditoriem un atbilstoši Latvijas un starptautiskajiem likumiem noziedzīgā nauda jāizņem no aprites.

“Noziedzīgi iegūti līdzekļi nevar kļūt legāli. Pēc administratora uzskata, iekļaujot valsti kreditoru sarakstā, šie noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiek legalizēti, jo tiek maksāti gan prioritārajiem kreditoriem, gan nākošajiem, gan arī valstij tajā skaitā, un tikai to, kas paliks pāri, valsts varēs saņemt. Tā viņa ieskatā sanāk,” sacīja Augstākās tiesas senatore Ināra Garda.    

“De facto” secina, ka administrators ir arī personiski ieinteresēts uzreiz nepārskaitīt naudu valsts budžetam, bet padarīt valsti par kreditoru.

Raidījums jau reiz vēstīja, ka bankas akcionāri un citi lielie kreditori 2017. gada nogalē izlēma palielināt Rasas atlīdzību no likumā noteiktajiem 2--5% līdz 30% no kreditoriem izmaksājamās summas.

Tātad no vairāk nekā 7 miljoniem konfiscēto eiro Rasam atlīdzībā pienāktos vairāk nekā divi miljoni.

Rasa apgalvoja, ka “šajā gadījumā es pat nedomāju par to, vai tas būtu vai nebūtu [man] izdevīgāk.”

Viņš uzskata, ka viņa piedāvātais risinājums ir taisnīgāks pret kreditoriem. “Visi kreditori it kā ir vienlīdzīgi. Ir kreditoru grupas, kurās tie tiek sadalīti. Tajā pašā laikā, kad valsts vēlas konfiscēt kādus naudas līdzekļus, valsts kļūst vienlīdzīgāka par citiem vai labāka par citiem. Tas, manuprāt, īsti pareizi nav,” skaidroja Rasa.

Augstākā tiesa likusi Vidzemes priekšpilsētas tiesai pārskatīt TKB administratora rīcību. Tikai šoreiz lieta jāskata citā sastāvā.

Pirms tam administratoram Rasam labvēlīgu lēmumu bija pieņēmusi tiesnese Ilona Rūķe, kura iepriekš bija skatījusi gan TKB likvidācijas lietu, gan bijusi starp tiem tiesnešiem, pie kuriem visbiežāk nonākušas maksātnespējas lietas ar firmām, kuras pirms tiesas aizdomīgi maina adreses.

TKB pašlaik turpina tiesāties un apmaksāt advokātus bijušo akcionāru sāktajā tiesvedībā pret Eiropas Centrālo banku par licences atņemšanu.

Rasa skaidroja, ka nevar šo pieteikumu atsaukt, turklāt – ja izrādīsies, ka licence atņemta prettiesiski, banka varēs prasīt kompensāciju, kas kreditoriem būtu izdevīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti