Līdz ar nākamā gada budžeta apstiprināšanu būs vairāk to pašvaldību, kas saņems līdzekļus no izlīdzināšanas fonda. Pierīgas novadi, kuros pēdējos gados ir strauji audzis iedzīvotāju skaits, tiek uzskatīti par bagātiem, un tie arī izlīdzināšanas fondā iemaksā daļu no saviem ienākumiem.
Taču, kā norādīja Sprindžuks, Pierīgas pašvaldības nonākušas neapskaužamā stāvoklī, jo attīstībai nepieciešamā nauda samazinās, proti, tās šiem mērķiem nevar arī saņemt Eiropas Savienības finansējumu.
„Arī no Pierīgas viedokļa – jā, mēs esam it kā ieguvēji šajā sistēmā, kur mums pieaug iedzīvotāju skaits, bet pieaug arī izdevumi. Piemēram, mums ir Ādažu vidusskola, kurā ir septiņas pirmās klasītes. Mums ir 1130 bērni. Es pieļauju, ka tā ir lielākā lauku skola Latvijā. Un mēs nevaram iet uz 1300 vai 1500 bērniem – palielināt to pašu skolu un padarīt to par kombinātu. Tātad jābūvē otra skola un tad ļoti lielas investīcijas jāplāno,” norāda Sprindžuks.
Viņš arī skaidro, ka Pierīgas pašvaldībām nav iespēju iegūt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem. „Un arī izlīdzināšanas sistēmā sanāk – mums ir jāmaksā attīstības centriem. Nav loģikas. Vienā valstī mums ir dažādi izlīdzināšanas principi un savstarpēji tie nav salāgoti,” saka Ādažu novada domes priekšsēdētājs.
