Ābrama: KP pilnvaru paplašināšana pret konkurences kropļošanu būtu vēsturisks notikums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Tas būs vēsturisks notikums, ja Saeima ceturtdien, 28. martā, atbalstīs Konkurences likuma grozījumus, kas paredz paplašināt Konkurences padomes (KP) pilnvaras gadījumos, kad valsts un pašvaldības uzņēmumi pārkāpj konkurences nosacījumus. Šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

"Es ceru, ka 28. marts ieies vēsturē, ja tiks pieņemti grozījumi Konkurences likumā," teica Ābrama. Viņa intervijā Latvijas Radio atzina, ka par šiem likuma grozījumiem runāts septiņus gadus un pie tiem tiek strādāts vismaz četrus gadus.

KP vadītāja skaidroja, ka pašvaldības, izmantojot savu administratīvo resursu, pamatīgi var sabojāt uzņēmējdarbības vidi.

"Ja pašvaldības nodibinājušas savu kapitālsabiedrību, tad ļoti daudzos gadījumos mēs redzam, ka pašvaldības nespēj atturēties kļūt konkurences neitrālas, bet vai nu izdod saistošos noteikumus, vai veic darbības, lai radītu priekšrocības saviem uzņēmumiem. Līdz ar to diskriminē uzņēmējdarbības vidi, privātajiem vienkārši tiek laupīta jebkāda iniciatīva, motivācija darboties. Manuprāt, tas kopumā ļoti negatīvi atspoguļojas uz visu Latvijas ekonomiku," teica KP vadītāja.

Ābrama norādīja, ka Konkurences likuma grozījumi pasaka - prasība nodrošināt godīgu konkurenci attiecas arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tām nedrīkstēs noteikt kādas priekšrocības, tāpat valsts vai pašvaldības nedrīkstēs diskriminēt un veikt jebkādas darbības, kas apgrūtinās privāto uzņēmumu darbību.

"Likumā beidzot ierakstīts, ka prasība nodrošināt godīgu, brīvu konkurenci attiecas arī uz valsts iestādēm, pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām," intervijā Latvijas Radio teica Ābrama. 

KP vadītāja sacīja: ja padome secinās, ka likums tiek pārkāpts un konkurence tiek kropļota, vispirms tiks veikts pārrunu process. Tajā KP mēģinās pārliecināt, ka attiecīgās darbības nav pieļaujamas. Ja šādā ceļā pārkāpumu neizdosies novērst, KP varēs ierosinās pārkāpumu lietu pret attiecīgo pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrību. Pēc tam var sekot naudas sods, kas paredzēts no 250 eiro līdz 3% no uzņēmuma gada apgrozījuma.

"Mēs ļoti ceram, ka jau šajā pārrunu procesā mums izdosies panākt situācijas maiņu, jo pārkāpumu lietas izmeklēšana - tas ir ilgs un sarežģīts process. (..) Beigās ir pārsūdzību iespējas, kas pagarina pārkāpumu novēršanu," teica Ābrama.

Pēc viņas teiktā, daļā gadījumu KP uzlabojumus cer panākt pārrunu ceļā, bet, ja pārkāpumi atkārtosies, tad var sekot sods un pienākums novērst pārkāpumu.

Viņa norādīja, ka šie likuma grozījumi runā tikai par godīgas konkurencesun konkurences neitralitātes principu ievērošanu.

"Bet šī likuma norma nerunā neko par jaunu uzņēmumu dibināšanu vai esošo pašvaldību uzņēmumu likvidēšanu. Tas ir pavisam cits likums un cita norma," uzsvēra Ābrama.

LPS pārstāve Kristīne Kinča
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Kristīne Kinča intervijā Latvijas Radio izteica cerību, ka KP pēc attiecīgajiem likuma grozījumiem rūpīgi vērtēs katru gadījumu un sūdzību pamatotību. "Ceram, ka ar Konkurences padomi esam uzkāpuši uz sadarbības, ne kara takas," viņa sacīja.

 

Kinča norādīja: ja kapitālsabiedrība pārkāpj likumu, KP ir tiesības sodīt neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība vai nav. Vienlaikus viņa norādīja, ka likums nosaka arī to, ka KP nedrīkst uzlikt tādu pienākumu, kas kavētu pašvaldību autonomo funkciju izpildi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti