Pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis pauda, ka šobrīd nav nepieciešams atvieglot nosacījumus kredītņēmējiem. Turklāt Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir vairāk lielo kredītņēmēju, nevis mazo kredītņēmēju interesēs.
Kredītņēmēju apvienības jurists Jānis Āboliņš aicina komercbankas atcerēties Maksātnespējas likuma tapšanas gaitu, kad pirmajā balsojumā Saeima ar absolūtu vairākumu atbalstīja vienādu attieksmi pret visiem parādniekiem.
Tautsaimniecības komisijā izskatāmais priekšlikums paredz, ka neatkarīgi no summas, ko fiziskā persona ir parādā, saistības varēs dzēst gada līdz pusotra gada laikā, savukārt tie parādnieki, kuri būs parādā līdz 5000 latu lielas summas, vispār nevarēs tikt atzīti par maksātnespējīgiem.
Pašreizējais regulējums paredz, ka lielie parādnieki no saviem parādiem tik ātri vaļā nevar tikt. Ja parāds ir līdz 100 000 latu, tad parāds dzēšas divu gadu laikā, ja vairāk, tad 3,5 gadu laikā.
„Tas nav lielo kredītņēmēju interesēs. Šī likuma norma Maksātnespējas likumā bija pieņemta pavisam savādāk,” Latvijas Radio saka Āboliņš. „Varbūt Bičevska kungs ir aizmirsis, kā šis likuma tika pieņemts. Proti, pirms trim gadiem pieņēma, ka visiem ir vienādi nosacījumi un iziet maksātnespējas procesu var divu gadu laikā.” „Pēc tam, kad komercbankas pažēlojās toreizējam [Valsts] prezidentam Zatleram – cik tas ir slikti un ka mēs taču nevaram kaut kādā veidā atbalstīt spekulantus. Līdz ar to diezgan nemākulīgi tika sadalīti spekulantos, nedz nespekulantos,” saka Jānis Āboliņš. Viņš piebilst, ka neviens nekad nav varējis paskaidrot, ko nozīmē „spekulants” un ko nozīmē „ne-spekulants,” norāda Āboliņš.
Bičevskis pirmdienas rīta intervijā pauda, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšlikums aizstāv lielos parādniekus, kuru ir mazāk par 5% no visiem parādniekiem.
