Situācija ar “ABLV bank”
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.
Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.
FKTK skaidroja, ka pārmetumi "ABLV bankai" ir balstīti uz pagātnes notikumiem, taču pēdējos divos gados naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir daudz uzlabojumu.
Latvijas Banka sākusi uzpirkt no “ABLV” bankas vērtspapīrus, citiem vārdiem – iepludināt bankā naudu, lai nodrošinātu likviditāti.
Latvijas Banka neatklāj, par kādu summu iegādāti vērtspapīri, bet saka, ka, no vienas puses, tā esot standarta palīdzība, no otras – ārkārtēja.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) TV3 apstiprināja, ka Latvijas Banka uzpirka vērtspapīrus par aptuveni 13 miljoniem eiro.
Vašingtonas advokātu birojs “Ferrari & Associates” palīdz sankciju skartām bankām, un tā dibinātājs Ēriks Ferari uzsvēra - kad kāda banka tiek izcelta šādā veidā, to ņem vērā bankas visā pasaulē.
“Es domāju, tas ļoti kaitēs bankai. Mēs redzēsim tuvākajās nedēļās, ka daudzas bankas, kam ir biznesa attiecības ar “ABLV”, šīs attiecības saraus augstā riska dēļ. Bankas lems, vai tās vēlas vai nevēlas uzturēt šīs attiecības. Un, ja tās vēlēsies, tad tās tiks aicinātas no citu partneru puses tomēr izbeigt šīs attiecības, ja gribēs saglabāt sadarbību ar saviem partneriem,” sacīja Ferari.
ASV bankas jau kādu laiku pašas bija pārtraukušas apkalpot kontus tiešiem darījumiem ar “ABLV”, taču ASV finanšu departamenta priekšlikums ir liegt arī netiešu – caur citu valstu bankām īstenotu – piekļuvi. Tas vairos ASV nacionālo drošību, teikts paziņojumā.
Pāris tūkstošiem bankas klientu jau ir ierobežota “Visa” karšu darbība.
Pērn lielākās nepatikšanas bankai draudēja par pārbaudi par iespējamu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu. Pēc pusgadu ilgas banku uzrauga pārbaudes uzraugs ar banku noslēdza vienošanos, ka neko sodāmu banka nav izdarījusi. Galvenais banku uzraugs pauž, ka Latvija un ASV sankciju pārkāpšanu traktē atšķirīgi.
“Mūsu secinājums ir tāds, ka nav tieša sankciju pārkāpuma, tā problēma ir tā, ka ASV netiek izšķirts starp pastarpinātu un tiešu sankciju pārkāpumu. Vienalga kurā vietā lai banka atrastos pārkāpumā, kurš kaut kad vēlāk ir rezultējies aizdomās vai reālā pārkāpumā, tas tiek uzskatīts par pārkāpumu viņu normatīvajā vidē. Mūsu gadījums ir citādāks. Latvijas likums ir citādāks,” skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
Tomēr citas Latvijā strādājošas bankas banku uzraugs sodīja par to, ka tikušas izmantotas pret Ziemeļkoreju vērsto starptautisko sankciju apiešanā soda naudas piesprieda “Baltikums” bankai, tagad sauktai “Blue Orange”, “PrivatBank”, Reģionālajai investīciju bankai, Rietumu bankai un “Norvik” bankai, norāda “De facto”.
Par kukuļiem Putniņš neko nezinot, viņam banka kukuli neesot piedāvājusi. ASV skaļos apvainojumus amatpersonu uzpirkšanā pagaidām skopi komentēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefs Jēkabs Straume, vien norādot, ka KNAB pārbauda šo informāciju un pagaidām plašāk neko nekomentēs.
Pati banka kukuļu došanu amatpersonām kategoriski noliedz.
“Ar šādiem publicējumiem, faktiski apsūdzot bankas pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai. Mēs sniegsim visu informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātrāku izmeklēšanu,” pauda “ABLV” bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
"ABLV Bank" pati esot ieinteresēta atklāt noziegumus. Taču šis paziņojums ir pretrunā ar ASV finanšu departamenta pārliecību, ka “ABLV” akcionāri un menedžments patiesībā nevēlas izbeigt riskanto biznesu.
