Panorāma

Ukrainas karavīru vienībai ziedo autobusu

Panorāma

Panorāma

Sāk iztiesāt tā dēvēto ABLV bankas krimināllietu

«ABLV Bank» naudas atmazgāšanas lietas pirmajā tiesas sēdē noraida vienu prokuroru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ekonomisko lietu tiesa sāka iztiesāt vienu no apjomīgākajām naudas atmazgāšanas krimināllietām Latvijas vēsturē – par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu vairāku gadu garumā lietā apsūdzēti vairāki "ABLV Bank" vadošie darbinieki, tostarp bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, un pirmajā sēdē ir noraidīts viens no prokuroriem – Rimants Kuzma, jo viņam ir draudzīgas attiecības ar vienu no apsūdzētajiem.

ĪSUMĀ:

  • Tiesa sāk skatīt "ABLV Bank" 2,1 miljardu eiro atmazgāšanas lietu.
  • Apsūdzētais Dreimanis pieteica noraidījumu prokuroram Kuzmam.
  • Dreimanim un Kuzmam ir draudzīgas attiecības – interešu konflikts.
  • Kuzma nenoliedza draudzīgas attiecības ar apsūdzēto.
  • Tiesa noraidījumu pieņēma.
  • Savukārt apsūdzētais bijušais bankas līdzīpašnieks Bernis uzstāja uz atklātu procesu.
  • Prokuratūra lūdza slēgtas sēdes, jo ir pieteikumi no bankas likvidatora par komercnoslēpumu.
  • Tiesa nolēma: daļa sēžu būs slēgtas, kas attiecas uz pieteikumiem par komercnoslēpumu.
  • Nākamā tiesas sēde paredzēta aprīlī.

Krimināllietā uz apsūdzēto sola kopumā sēdās astoņas personas: "ABLV Bank" bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušie valdes locekļi Vadims Reinfelds un Aleksandrs Pāže, kā arī bankas darbinieki Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis. Pārējie trīs apsūdzētie ir Zane Kurzemniece, Marks Špungins un Arvis Šteinbergs.

Piektdien, 10. februārī, tiesa vēl apsūdzību nenolasīja, tāpēc pilna apsūdzība vēl nav zināma.

Taču jau iepriekš izskanējis publiskajā telpā, ka prokuratūras ieskatā no 2010. gada 1. maija līdz 2018. gada 15. februārim – pāris dienas vēlāk "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē nolēma par bankas pašlikvidāciju – organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi lielā apmērā. Citiem vārdiem sakot – naudas atmazgāšana lielā apmērā organizētā grupā. Apsūdzības ieskatā – Bernis esot noziedzīgās grupas vadītājs.

Lietas dalībniekiem noraidījumu tiesnesei Ļubovai Kovaļai nebija, savukārt apsūdzētajam Kasparam Dreimanim bija noraidījums pret vienu no prokuroriem Rimantu Kuzmu, jo ir interešu konflikts – abiem ir draudzīgas attiecības.

Dreimaņa advokāte skaidroja, ka abi pazīstami kopš 2004. gada, strādājuši kopā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), koleģiālas attiecības pāraugušas draudzībā, pēdējo reizi viņi kontaktējušies pirms kriminālprocesa uzsākšanas – 2017. gadā.

Prokurors Rimants Kuzma sacīja, ka nenoliedz draudzīgas attiecības un to, ka kopā ar Dreimani apmeklēti privāti pasākumi.

Lai gan Kuzma pauda viedokli, ka šis apstāklis viņam interešu konfliktu neradot, jo viņš spējot atdalīt draudzību no saviem darba pienākumiem, tam nepiekrita vairāki apsūdzētie un to aizstāvji.

"Man ir salīdzinoši grūti izstāstīt emocionāli, vai kriminālprocesa ietvaros es spēšu attiecībā uz Kasparu Dreimani veikt kādas noteiktas darbības, to es nevaru pateikt, jo līdz šim es esmu atturējies no tā," sacīja prokurors.

Prokurors Rimants Kuzma
00:00 / 00:28
Lejuplādēt

Tiesa pēc stundu ilgām pārdomām paziņoja, ka prokuroram pieteikto noraidījumu pieņem. Kuzma atstāja tiesas zāli un turpmāk lietas iztiesāšanā nepiedalīsies.

Savukārt apsūdzētais Ernests Bernis savu vainu neatzina, norādot, ka "apsūdzības būtība man nav saprotama, pat tagad".

Jautāts, ar ko viņam saistās šīs apsūdzības, viņš sacīja: "Es domāju, politiski motivētas."

Viņš arī neuzskata, ka arī citi apsūdzētie būtu vainīgi. Savukārt par pašu procesa ilgumu viņš paredzēja, ka pirmās instances tiesā process ilgs divus trīs gadus.

Bernis arī sacīja, ka uzstās uz atklātu tiesas procesu.

Apsūdzētais Ernests Bernis
00:00 / 00:23
Lejuplādēt

Prokuratūra sēdes sākumā tiesu lūdza procesu skatīt slēgtās sēdēs, jo saņemti divi pieteikumi no bankas likvidatora. Lietas materiālos ir runa par aktīvu atsavināšanu, kredītiestādēm, kuru informācija klasificējams kā komercnoslēpums. Savukārt apsūdzēto aizstāvji tieši pretēji – uzstāja uz atklātu tiesas procesu.

Vēlāk jau lietas dalībniekiem tiesnese paziņoja, ka nolēmusi, ka daļa tiesas sēžu būs slēgtas tiktāl, cik tas attieksies uz pieteikumiem par komercnoslēpumu.

Nākamā tiesas sēde gaidāma pavasarī – aprīlī, taču līdz apsūdzības nolasīšanai tajā prokurori, visticamāk, vēl netiks, jo vispirms jāizskata vairāki aizskartās mantas īpašnieku pieteiktie lūgumi.

KONTEKSTS:

ASV Finanšu ministrija Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumā 2018. gada februārī norādīja uz "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc tam banka piedzīvoja reputācijas problēmas, un "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē pērn februāra beigās pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Eiropas Centrālā banka komercbankas licenci anulēja 2018. gada 11. jūlijā. "ABLV Bank" paredz, ka komercbankas likvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus.

Banka ASV pārmetumus noliedza, bet pērn jūlijā tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie "ABLV Bank" vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti