Labrīt

Eiropas Savienības vēstnieks Dienvidkorejā Mihaels Reiterers par Ziemeļkorejas nākotni

Labrīt

65 gadus pēc pamiera līguma, robeža Korejas pussalā viena no bruņotākajām pasaulē

Abas Korejas lūko stiprināt ekonomiskās saites; no šīs sadarbības cer iegūt arī Latvija

Abas Korejas lūko stiprināt ekonomiskās saites; no šīs sadarbības cer iegūt arī Latvija

Uzlabojoties drošības klimatam Korejas pussalā, Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja raugās pēc iespējām, ka stiprināt ekonomiskās sadarbības saites, liekot pamatus ilgstošam izlīgumam. Pagaidām šādas iespējas gan ierobežo pret Ziemeļkoreju noteiktās starptautiskās sankcijas, ko atcels tikai, kad tā atteiksies no savas kodolprogrammas. Tomēr pamati tiek likti, piemēram, lai atjaunotu abu valstu dzelzceļa savienojumus. Tam uzmanīgi seko arī Latvija, kas te saskata potenciālus ekonomiskos ieguvumus.

Pakalpojumus un produktus saņem, taču maksāt negrib

Aizvadītā gadsimta 70. gados Ziemeļkoreja no Zviedrijas nopirka 1000 “Volvo” automašīnu, taču par tām tā arī nesamaksāja. Ņemot vērā procentu likmes, tagad Ziemeļkorejas parāds Zviedrijai izaudzis līdz vairāk nekā 200 miljoniem eiro. Stokholma Phenjanai joprojām divas reizes gadā nosūta oficiālu pavēsti par parāda atmaksu, taču paliek bez atbildes.

Pagājušajā desmitgadē ēģiptiešu telekomunikāciju uzņēmums Ziemeļkorejā sāka attīstīt savu mobilo sakaru tīklu, taču tagad Phenjana tam aizliegusi šeit gūto peļņu pārskaitīt uz mātes uzņēmumu. 2007.gadā ķīniešu kompānija noslēdza vienošanos ar Ziemeļkoreju par derīgo izrakteņu raktuvju atvēršanu, taču pēc pieciem gadiem Phenjana līgumu pēkšņi lauza.

Ārvalstu investīciju vēsture Ziemeļkorejā liecina, ka tās mēdz būt riskantas. Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps Ziemeļkorejai licis saprast, ka par atteikšanos no kodolieročiem to gaida investīcijas un ekonomiskais atbalsts.

Komunistiskās valsts ekonomiskā situācija ir svarīgs iemesls, kādēļ Kima režīms spēris soļus uz izlīgumu, solot denuklearizāciju,

saka Dienvidkorejas ziņu aģentūra “Yonhap” žurnālists Lī Vutaks. „Kādēļ Ziemeļkoreja mainīja savas domas? Jo šis jaunais līderis saprot, ka bez ekonomikas diversifikācijas un vienkāršo iedzīvotāju atbalstīšanas viņiem atkal draud smagas ekonomiskās grūtības,” norāda Lī Vutaks.

Tehnoloģijas un nauda pret derīgajiem izrakteņiem?

Īpaši pēdējā gada laikā pēc Trampa spiediena starptautiskā sabiedrība apstiprināja arvien stingrākas sankcijas, tāpēc  Ziemeķorejas ekonomikā labi nav gājis.

Dienvidkorejas centrālās bankas aprēķini liecina, ka Ziemeļkorejas ekonomika pērn saruka par 3,5%.

Joprojām milzīga ir plaisa starp abu Koreju ekonomikas izmēriem. Saskaņā ar šiem datiem, Dienvidkorejas nacionālais ienākums uz iedzīvotāju ir 23 reizes lielāks nekā Ziemeļkorejā.

Arī abu Koreju divpusējā tirdzniecības pērn apstājās gandrīz pilnībā pēc tam, kad, strauji augot spriedzei, Dienvidkoreja slēdza abu valstu kopīgo Kesonas rūpniecisko kompleksu. Tas atrodas pierobežā Ziemeļkorejā un bijis nozīmīgs ienākumu avots Phenjanai.

Taču tagad, abām pusēm raugot spert soļus uz izlīgumu, uzsvars tiek likts tieši uz ekonomisko sadarbību.

Dienvidkorejā norāda, ka tai ir tehnoloģijas un nauda, savukārt Ziemeļkorejai – derīgie izrakteņi –, un tas ir labs pamats sadarbībai.

Vispirms gan Ziemeļkorejai ir jāsper ticami soli uz atteikšanos no kodolieročiem, lai varētu tikt atceltas starptautiskās sankcijas. Tās patlaban krietni ierobežo abu Koreju sadarbības un manevra iespējas.

Tādēļ patlaban uzmanība tiek pievērsta tām lietām, kur Seula un Phenjana var mēģināt sadarboties bez sankciju pārkāpšanas. Piemēram, mežu atjaunošana Ziemeļkorejā, kas pēdējās desmitgadēs esot daudz cietuši no izciršanas un dabas katastrofām. Par to jau notiek sarunas. Profesors Kims Džēčuns pauž, ka līdz ar to miera centieni ieliks savu artavu arī starptautiskajā cīņā pret vides degradāciju. „Ziemeļkorejā notikusi masīva mežu izciršana. Ja mēs varam atsākt mežu atjaunošanas projektus, kas tika apturēti Ziemeļkorejas kodolieroču izmēģinājumu dēļ, mēs varam uzlabot vides situāciju. Ir daudz lietu, kas ir būtiskas ne tikai abām Korejām, bet starptautiskajai sabiedrībai kopumā,” stāsta Kims Džēčuns.

Ziemeļkorejas dārgums - gudrais un strādīgais darbaspēks

Nav skaidrs, vai un kad Phenjana attieksies no kodolieročiem, tiks atceltas sankcijas un Ziemeļkoreja varbūt atvērsies lielākām investīcijām no ārpasaules. Taču, ja tas notiks, uzņēmēju interese būtu.

Arī ASV prezidents Tramps pēc vēsturiskā samita ar Kimu Singapūrā paslavēja Ziemeļkorejas pludmales kā „lieliskas”.

„Ziemeļkorejieši ir ļoti gudri un strādīgi, taču ļoti nabadzīgi. Kā zināt, Kims Čenuns gāja skolā Šveicē, līdz ar to viņš ir atvērtāks, nekā bija viņa tēvs vai vectēvs. Daudziem uzņēmumiem un investoriem Ziemeļkorejas darbaspēks ir ļoti pievilcīga perspektīva,” klāsta dienvidkorejiešu žurnālists Ans Junjons.

Maršrutā Pusana-Rīga-Rietumeiropa būs arī Ziemeļkorejas preces?

Abas Korejas jau sākušas sarunas par dzelzceļa savienojumu atjaunošanu starp abām valstīm, par dzelzceļa modernizāciju Ziemeļkorejas pusē. Dzelzceļa projektu pilnīgai realizācijai gan arī būs nepieciešama sankciju atcelšana. Tomēr, ja tas tiks izdarīts, tas būs jauns ekonomiskais potenciāls ne tikai abām Korejām, bet arī citām valstīm. Tostarp šīm procesam ar interesi seko Latvija.

„Atveroties Ziemeļkorejai un uzlabojoties abu valstu savstarpējām attiecībām un savienojamībai, viens no lielajiem infrastruktūras projektiem ir dzelzceļa savienojums,” stāsta Latvijas vēstniecības Seulā vadītāja vietnieks ekonomiskajos jautājumos Oļegs Iļģis.

“Šis dzelzceļa savienojums varētu sākties Pusanā, kas ir otra lielākā Dienvidkorejas pilsēta, un arī lielākā osta šajā reģionā, tālāk virzīties caur Krieviju, ieiet Sibīrijas dzelzceļā, un tālāk aizliet līdz Maskavai un arī noteikti līdz Rīgai.

Savukārt Rīga varētu izmantot šo iespēju Dienvidkorejas preču loģistikas centru būvniecībai un tālākai šo preču nogādāšanai uz Rietumeiropas valstīm,” norāda Iļģis.

Viņš uzsver, ka Austrumāzijā patlaban Dienvidkoreja ir otrs nozīmīgākais tirdzniecības partneris Latvijai uzreiz aiz Ķīnas, tirdzniecības apjomi aug ar katru gadu, un importa preces šeit ir cieņā.

Bet, vai vairāk atvērsies arī daudz nabadzīgākā Ziemeļkoreja, to rādīs laiks.

Iepriekšējie raksti sērijā par Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju:

Dienvidkorejas seniori grib apvienoties ar Ziemeļkoreju, jaunie saka - «nē»

REPORTĀŽA: Pēc 65 gadu trausla pamiera Koreju starpā klāt cerību laiks

Diplomāts: Tramps Korejas pussalā ir iekustinājis lielus procesus; jautājumi gan paliek

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti