Tam sekoja Kurzeme ar 9,3% (2,9 miljardi eiro), Zemgale ar 7,7% (2,4 miljardi eiro), Latgale un Vidzeme ar 6,6% (2 miljardi eiro) katrā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.
Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, CSP salīdzināja statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Lai gan Latgales un Vidzemes reģionu īpatsvars kopējā ekonomikā ir līdzvērtīgs, produktivitāte Vidzemē par 38,9% pārsniedz produktivitāti Latgalē.
Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (25,8 tūkstoši eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (7,9 tūkstoši eiro).
Tādējādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē.
IKP statistiskajos reģionos 2019. un 2018. gadā (faktiskajās cenās):
Salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā – par 16,7 % (337,4 miljoni eiro) un Pierīgā – par 16,4 % (726 miljoni eiro). Pieaugot pārējo reģionu IKP un samazinoties Rīgas IKP,
2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 3,5 procentpunktiem samazinājās Rīgas īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā.
2019. gadā starp lielajām pilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 25,8 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 20,9 tūkst., trešajā – Liepāja ar 14,4 tūkst. eiro. Sekoja Ventspils ar 12,8 tūkst., Jelgava ar 12,6 tūkst., Rēzekne ar 11,3 tūkst., Jēkabpils ar 10,7 tūkst., Daugavpils ar 9, 8 tūkst. un Jūrmala ar 8,6 tūkst. eiro.
